Lietotājvārds
Parole
Vena ļoti būtiska piezīme - tikai dažās ģimnāzijās ir iestājeksāmeni un konkurss. Republikas nozīmes pilsētās nekāda atlase nenotiek. Ja vēlas mācīties, iespēja tiek dota ikvienam. Jautājums, vai šo iespēju izmanto. Jo jāmācās nopietni.
Arī mans bērns mācās ģimnāzijā pēc 6.klases. Protams, izglītības sākumu viņam deva parastā skolā, kurā mācījās gan gudri bērni, gan dīkdieņi un tādi, kuriem viss vienalga. Atšķirība tā, ka skolotājam jāstrādā ar visiem bērniem klasē. Arī ar tiem, kuri klaji ignorē stundas prasības. Tātad pārējie iegūst mazāk. Arī ģimnāzijā nav tā, ka visi mācās perfekti, bet nav tā, ka kāds truli traucē stundu. To vislabāk var sajust, ka viņam ir daudz brīva laika arī ārpusstundu aktivitātēm. Mājasdarbu ir maz, jo daudz paspēj izdarīt klasē. Jaunākajam dēlam, kurš mācās parastā skolā Rīgā, to ir trīs reizes vairāk, jo mājās jāizdara tas, ko dažādu iemeslu dēļ nav paspējuši. Tā kā viņam pēc skolas ir treniņi, tad mājasdarbus viņš pilda līdz vienpadsmitiem vakarā un sapņo par to, kā tikt ģimnāzijā.
es gribu, lai mans bērns mācās ģimnāzijā starp citiem spējīgiem, konkursa kārtībā atlasītiem bērniem, jo tā viņam ir iespēja saņemt labāku izglītību kā tad, ja skolotājs stundā būtu spiests ņemties ar dažiem hroniskiem slīmestiem un aitasgalvām. Uz kāda pamata kāds manam bērnam šo iespēju grib liegt? Tipa - ja ir kāds muļķis, tad lai visi tādi, tā teikt, nediskriminēšanas vārdā? Kas notiek jau ar aizliegumu pastiprināti mācīt valodas tā sacamajās valodu novirzienu skolās un neļaujot valodas mācīt dalītās klasēs - tātad, ja vecāki vēl bērnam apgūt kvalitatīvi svešvalodas, tad tas būs panākams tikai un vienīgi privātstundu ceļā...
Piekritīšu, ka skolotājam ir nozīme, bet ne izšķirošā. Skolotājs ir cilvēks un skolotājs(labs skolotājs) māca bērnus tā, kā pats vislabāk saprot. Arī skolotājam (tāpat kā skolēniem) ir savas uztveres īpatnības, skolotājs nāk no konkrētas vides- ar savu sociālo un intelektuālo pieredzi. Protams, skolotājs tīri racionalizē mācību procesu, lai tas būtu dažādiem skolēniem izdarāms, bet vienalga - būs skolēni, kuriem šis skolotājs būs pirmatklājējs, vadzvaigzne vai vienmēr viedais padomdevējs, savukārt citiem skolēniem - kāds cits skolotājs būs labāk piemērots. Skolotājs ar "harismu" un "personības starojumu" ir brīnišķīga parādība, bet tāpat kā jebkurā jomā izcilības ir ļoti liels retums. Pārsvarā skolā strādā profesionāli, apzinīgi un labvēlīgi cilvēki. Un tieši tāpat ir arī no otras puses - vienā un tajā pašā klasē sēž skolēni, kuriem visi skolotāji ir slikti un neko nevar iemācīt, lielākā daļa skolēni, kuriem "principā viss o.k." tikai dažreiz ar kādu skolotāju labāka saprašanās, ar kādu citu kāda nesaprašanās. Un ir tādi daži skolēni, kuriem visi skolotāji ir labi. Un rezultāti labi. Un pēc 9. klases viņi aiziet uz valsts ģimnāziju...
Nepiekritīšu iepriekšējam rakstītājam. Skolai un galvenokārt skolotājam ir milzīga nozīme bērna izglītībā. Visticamāk, katrs vecāks būs piedzīvojis, ka nomainoties skolotājam kādā priekšmetā, pēkšņi var strauji mainīties bērna sekmes. Protams, daudz ietekmē vecāki, ģimenes tradīcijas un iespējas, tomēr skolotājam ir jābūt galvenajam izglītības procesā. Galu galā viņam ir pedagoga izglītība, pieredze un iespēja salīdzināt. Vismaz tā vajadzētu būt.
Tādu secinājumu (ka mācību rezultāti ir atkarīgi no skolām) varētu izdarīt tikai tādā gadījumā, ja tiešām būtu tikai divi faktori, kas nosaka izglītības kvalitāti, proti - vecāku ienākumu līmenis un skolas atrašanās vieta (vai skolas statuss). Domāju, ka visvairāk turīgu vecāku bērni mācās nevis lielajās Rīgas centra skolās, bet gan Rīgas rajona skolās. Berģi, Mārupe, Ādaži utt. Kaut arī šīs skolas ir pašvaldību materiāli atbalstītas visādos veido - rezultāti ir visai viduvēji. Ar to gribēju teikt, ka uz izglītības kvalitāti daudz lielāka ietekme ir tieši vecākiem. Un ir vienalga vai skola atrodas Rīgā, Daugavpilī, Liepājā, Aizkrauklē vai Viļakā - ja vecāki atbalsta skolu disciplīnas un stingru prasību uzturēšanā, tad arī ir rezultāti. Un nav nekāda pamata apgalvot, ka valsts ģimnāzijas būtu bagāto vecāku bērnu skolas - tā nu noteikti nav.
Izskatās, ka tie 10% Valsts ģimnāziju piemaksas kādam spiež. Diez vai kas cits mainīsies.
No Re Baltika pētījuma. Latvijā notikusi straujākā skolu noslāņošanās bagāto un nabago skolās starp Baltijas jūras reģiona valstīm. 2003.gadā vismaz viens bērns no turīgākajām un labāk izglītoto vecāku ģimenēm mācījās 75% Latvijas skolu. 2012.gadā — vairs tikai 55%. - Lielākā noslāņošanās notikusi starp lauku un pilsētu skolām. Plaisa lauku un pilsētu bērnu labklājības līmenī ir lielāka nekā vairumā Eiropas valstu. - Laukos būtiski sliktāki mācību rezultāti. Latvijas skolēnu sniegums ir OECD valstu vidējā līmenī. Taču, pētot dziļāk — Rīgas ģimnāziju rezultāti mērojas ar pasaules labākajām valstīm, bet laukos (PISA definīcijā lauku skola ir tāda, kas atrodas apvidū ar mazāk nekā 3000 iedzīvotājiem) tie ir vāji. - Laukos labāk situēto bērnu mācību rezultāti sliktāki nekā līdzīgi nodrošinātiem vienaudžiem pilsētā. Savukārt trūcīgie lauku skolās atpaliek vēl vairāk nekā tikpat trūcīgie pilsētās. Tātad vaina nav tikai bērnu sadzīves apstākļos, bet arī skolās.
IZM bez smadzenēm ! Vismaz ļaujiet attīstīties tiem, kas vēļas mācīties šajā valstī, nevis dzīt PSRS demagoģisko domāšanu- jaunatne vairs tā nedomā!IZM jālikvidē, jo nestrādā produktīvi, tikai naudu tērē!
ģimnāzijās ir atlasītie bērni. Lai tie ģimnāzijas skolotāji iemāca neģimnāzijas skolēnus. Ja jau ģimnāzijās uzskata, ka tie ir labākie skolotāji, Lai iemāca vājākajiem. Diez vai spēs?
Nauda tā pati 20.07.2016. 16:50:08
tikai teikšanas vairs nebūs ;)
Kāpēc pastāv uzskats, ka mācību process ģimnāzijās ir kvalitatīvāks??? Vienkārši ģimnāzijās stājas skolēni pēc 6 vai pēc 9 klases un pirms tam ir iestājeksāmeni un konkursa kārtībā tiek atlasīti spējīgākie skolēni. Un nevienam neienāk prātā padomāt - no kurienes tad nāk tie spējīgie un labi sagatavotie skolēni. Nu bet, protams, ka no tām pavisam parastajām skolām. Es, piemēram nesaprotu, kāpēc ir vajadzīgas tik daudzas valsts ģimnāzijas. Ne mācību saturs, ne apmācības veids ne ar ko neatšķiras no jebkuras citas vidusskolas. Vienkārši skolēnu kontingents tāds, ka skolotāji var vispār neiespringt - paši visu iemācīsies.
Kāpēc tas jādara? Vai grib, lai arī ģimnāzijās samazinātos mācību kvalitāte?... Nu jau nepietieks, ka bērns jāsūta uz gīmnāciju mācīties, bet būs jādomā, kur ārzemēs studēt, ja gribēs, lai bērni iegūtu l;abu izglītību....
Ko skolas par to saka, skolotāji? Varbūt tā nebūs iespējams uzturēt tik labu kvalitāti?
No kurienes būs nauda?

Rakstīt komentāru

Lūdzu norādiet segvārdu!
Lūdzu ierakstiet komentāru!
2+7=
Kļūda!
Maksimālais komentāra garums ir 2000 zīmes. Portāla lietotājs atbild par saviem komentāriem, kas pievienoti rakstiem. E-klase aicina portāla lietotājus ievērot morāles un pieklājības normas, nekurināt un neaicināt uz naidu un diskrimināciju, kā arī iztikt bez rupjībām. E-klase patur tiesības komentārus nepublicēt vai dzēst.