Lietotājvārds
Parole
Man arī ir dēliņš ar autismu,iekārtoju palīgskolā,pieņēma laipni,visa skolas vadība,lai gan komisijā mums nolēma tikai pansionātu. Liels nebeidzams paldies par rūpēm un sapratni. Klasītē iet pieci bērni,katrs ar savu slimību,ir divas audzinātājas,divas auklītes un gan logopēds,gan psihiatrs pieejami skolā. Tā kā nu ne visūr ir nesaprotoši skolotāji. Lai gan lai aizvestu bērnu uz šo autistu biedrību bija jāmaksā 60 lati,tagad eiro būs vairāk. Vismaz uz slimo bērnu rēķina verēja tā neuzvārīties. Lai gan diemžēl tā nenotiek.
Cienījamā, skolotāji ir dažādi. Mans bērns arī ir ar īpašām vajadzībām. Skolā ar viņu strādā gan psihologs, gan logopēds, gan speciālais skolotājs. Mums piedāvāja apmeklēt pulciņu, ārstniecisko vingrošanu. Pēc stundām organizētas speciālās papildus nodarbības. Klases audzinātāja pieskata gan stundās, gan starpbrīžos. Ko man vēl vajadzētu no skolas? Varu tikai pateikties. Paldies.
Īpašajiem bērniem īpašas skolas ar īpašiem pedagogiem par īpašu samaksu!!!!!!!!!!!!!!!!!! Jo tas ir TIK īpaši!
Skolotājs ir vienīgā profesija, kas nevar sūdzēties par sava darba negatīvajām pusēm! (Tikai pēc tam vecāki nesūdzaties, ka skolās strādā tikai pensionēti skolotāji)
Liels paldies "Es"! Ļoti precīzi - izglītības sistēma un FINANSĒJUMS nav gatavi iekļaujošajai izglītībai. Šobrīd cietēji ir visi - skolēni ar mācīšanās grūtībām un traucējumiem, talantīgie skolēni, vecāki un pedagogi.
Parasti rakstus izlasu, bet nekomentēju,taču šoreiz nevarēju atturēties. Nu ko lai saka? Nabaga vecāki un nabaga vispārizglītojošo skolu skolotāji! Man no sirds žēl abas puses, kuras valsts izveidotās izglītības sistēmas dēļ tiek nostādītas ierakumu pretējās pusēs, lai gan īstenībā ir vienas armijas kareivji. Pati strādāju speciālajā skolā, kurā mācās bērni ar īpašām vajadzībām no 1. līdz 12. klasei. Skolā, kur katram pedagogam ir atbilstoša izglītība, lai strādātu ar šādiem bērniem. Pie kam, zināšanas tiek regulāri atjaunotas un papildinātas. Skolā strādā zinoši speciālisti, kuri sniedz atbalstu gan vecākiem, gan bērniem. Ir pieejamas regulāras individuālas nodarbības (logopēds, Montesori nod., mūzikas terapija, koriģējošā vingr. u.c.). Bieži klasēs strādā divi pedagogi un ir iespēja piesaistīt sociālo aprūpētāju. Klasē bērnu skaits ir neliels - līdz ar to patiešām ir iespēja nodrošināt individuālu pieeju katram bērnam un izveidotie plāni nav tikai formāla atrakstīšanās. Netiesāsim parasto skolu skolotājus un skolas.Tiesāsim sistēmu! Kā skola var nodrošināt regulāras individuālas nodarbības, ja bērnu, kuriem nepieciešams atbalsts ir daudz, bet speciālistiem ir atvēlēta vien 1/2 slodze? Par izglītību. Lai strādātu speciālajā skolā, pedagogam ir jāmācās speciālā pedagoģija 4 gadus. Un arī tad tā ir teorija, jo īstās zināšanas un prasmes var iegūt tikai praktiski strādājot. Un nevar pārmest skolām, ka tās tikai grib ieviest specālās programmas, bet strādāt negrib. Ne jau skolas grib! To pieprasa sistēma un , diemžēl, arī vecāki. Un kāds gan darbs, ja klasē ir 30 bērni (30 personības), klasē viens nabaga padagogs un vēl bērniņš ar īpašām vajadzībām.Es nesaprotu kāpēc vecāki bieži vien izmisīgi baidās no vārdu savienojuma - speciālā skola. Integrācija, iekļaujošā izglītība ir laba lieta, bet tikai tad, ja tam ir visi nepieciešamie resursi. Nu nav mūsu valsts tam vēl gatava! Domāju, ka tā ir absolūta bērnu vajadzību neievērošana un ignorēšana. Cienījamie, ierēdņi! Iznāciet no saviem kabinetiem, iepazīstieties ar reālo situāciju un neradiet maldīgus priekšstatus par darbu speciālajās skolās un vispārizglītojošās skolās. Laiks kļūt reāliem!
Cilvēki, kādās skolās mācās Jūsu bērni? Kādi mājasdarbi stundām? Gadās jau kādreiz sastrēgums, bet ne jau ikdienā. Skolās ir ļoti normālas prasības un, jā, teju katram bērnam gan jau ir kāds priekšmets, kurā neiet tik raiti, kur jāpiepalīdz kādreiz. Bet te jau izklausās, ka vecāki ik vakaru sēž pie mājasdarbiem. Kas ar mums notiek? Vai tiešām balsojam par to, lai bērni kļūst tupi, jo, redz, vecākiem tā ir ērtāk? Par īpašajiem bērniem - skumji, bet kamēr nebūs reāli cilvēkresursi, nevar prasīt no skolotāja papildus uzmanību. Arī manam neīpašajam bērnam pienākas tās 2 minūtes no mācību stundas, ko skolotājs katram var veltīt.
Vajadzētu pieķerties klāt klašu sistēmai to aizstājot ar īsākiem kursiem,katram kursam neliela formāta grāmatiņa ,kura jāāpgūst pilnīgi,lai tiktu uz augstāku līmeni. Īpašie bērniņi varētu kursu studēt ilgāk,kamēr nonāk pie ciešama rezultāta.Bērnam jādod iespēja mācīties pēc iespējas vairāk pašam.Skolotājs drīzāk ir palīgs,padomdevējs,pamudinātājs.Ja mazie cilvēciņi būs paši sapratuši lietu būtību,vajadzība pēc mājas darbiem atkritīs.Daudzās profesijās taču darbu uz mājām līdzi neņem,bet mums bērni vakaros pilda nekad nebeidzamos rakstu darbus.
Atbildot uz komentāru, kas tika adresēts Aigai. 30.09.2015. 20:42 Es uzskatu (neesmu skolotāja), ka skolotāja savu darbu dara profesionāli, ja viņa 1. spēj nedalīt skolēnus, spēj pret visiem izturēties absolūti vienādi, 2. spēj klasi ieinteresēt savā priekšmetā, 3. spēj ignorēt dažādus "neaudzināto" bērnu izlēcienus stundā, bet neatstāj tos bez ievērības pēc stundas, 4. spēj strādāt arī ar talantīgākiem bērniem, kuru prasmes vēlāk pierādās mācību priekšmetu olimpiādēs (varbūt, ka šis darbs notiek ārpus stundām). Tas, ka programmas ir sarežģītas, tas ir fakts, bet ne jau visi bērni mācās līdz vēlam vakaram, ne jau visiem ir jāpalīdz vecākiem.
Nuuuu nebūt visās skolās skolēnu skaits klasē ir virs 20, sāksim ar to, bet tas nenozīmē, ka skolotāja pieeja būtu labāka. Otrkārt neviens nepiedzimst par skolotāju un nevienam nav spiesta lieta iet strādāt par skolotāju ir miljons citu vilinošu, labi atalgotu iespēju, kādēļ tad mokaties un neskrienat strādāt to darbu, par kuru ar ironiju runājāt, ko dara vecāki?Vakances ir, lūdzu. Turklāt vecāki, kuri noguruši pārnāk mājās un, kuru darbs biedzas labi, ja piecos, sešos, vēl ķeras pie nebeidzamo mājasdarbu paskaidrošanas, kuru straume ir nereāla un nereti iedzen bērnu stresā, jo nāk viens projekts pēc otra, viens kontroldarbs pēc otra. Kā man teica kāda bijusī skolotāja, mājasdarbu gūzma ir skolotāja nepadarītais darbs klasē. Vieglāk ir nogrūst mācīšanu uz vecāku pleciem.Esmu no tiem vecākiem, kas palīdz visu minēto un strādā ar bērnu vēl papildus, bet tad arī sagaidu, ka skolotājs dienā pret bērnu būs izturējies cieņpilni un profesionāli, gluži tāpat kā vecāks savus pienākumus veic savā darba vietā. Nesaku, ka visi skolotāji ir neprofesionāli, ir arī ļoti laba pieredze, tieši tādēļ nespēju cienīt tos, kas savu darbu negrib un nevar darīt profesionāli.
Vispār jau pie mums jēdzienu "iekļaujošā izglītība" saprot pārāk šauri - bērns ar speciālām vajadzībām vispārizglītojošā klasē. Faktiski arī speciālās skolas ir iekļaujošās izglītības daļa - tās māca bērnam iekļauties sabiedrībā... Tātad galvenais jautājums ir par to, kurš iekļaujošās izglītības veids ir labāks un piemērotāks bērnam! Un, diemžēl, vismaz ar pašreizējo nodrošinājumu (logopēda, speciālā pedagoga, pedagoga palīga nelielās slodzes vispārizglītojošā skolā) , visai reti izdodas veiksmīgi iekļaut bērnu vispārizglītojošā skolā. Tas reāli varētu būt realizējams attiecībā uz bērniem ar nelieliem traucējumiem. Šķietami nelielās izmaksas par "iekļauto bērnu vispārizglītojošā skolā", ka slaikam jau ļoti patīk valdības ierēdņiem, ir mānīgas, un nenodrošina būtiska sšāda bērna vajadzības...
>>>Aiga 30.09.2015. 15:49 30.09.2015. 17:14:58
Cik ļoti Jums piekrītu!!! Nezin kādēļ, bet KATRAM vecākam šķiet, ka tikai viņa bērns ir tas, ar ko skolotājam kā privātskolotājam ir jāstrādā. Bet tā nav - VISI skolēni (ikviens no viņiem) ir pelnījuši, lai skolotājs tieši viņam veltītu savu uzmanību. Vislieliskākais un ideālākais skolotājs ir tas, kurš prot savu uzmanību un mīlestību sadalīt godīgi - VIENĀDI katram skolēnam klasē! Arī vecāki ģimenē nedrīkst savus bērnus dalīt, kādu izcelt vairāk vai citu atstāt novārtā (pārējie tūdaļ pamanīs un jutīsies slikti). Vienalga kāds ir mūsu bērns, nekur nav teikts, ka viņam ir tiesības pieprasīt sev vairāk uzmanības par jebkuru citu klasesbiedru! Un tieši vecāki ir tie, kam tas būtu pirmajiem jāsaprot un savs bērns jāmāca, ka klasē viņš nav viens, bet ir 20 vai 25, vai visi 30 tieši tādi pat skolēni!
Mīlie cilvēki, viss jau ir labi, BET VAJAG PALĪGSKOLOTĀJU!!!!!!! Nu NEVAR viens skolotājs visiem 20 bērniem būt labs! Vai tad tas nav saprotams??
Cik jauki tomēr lasīt pozitīvus komentārus par skolotāja darbu. Vecāki mīļie, vai skolotājam ir jāizmāca, jāizaudzina, jāapmāca, jāapmīļo un jāparūpējas par JŪSU bērnu? Saprotu, ka skolotāja darbs ir aicinājums, kurš katrs to nevar izdarīt, bet... BET... skolotājs taču nevar to visu reizē. Padomājiet paši - jūs 100% visu to darāt ar savu bērnu? Katru dienu? Ja nē - atbilde ir redzama. Ja jā - pielieciet tam vienam vēl tādu pašu un nedaudz citādāku citu bērnu. Kā izskatās tagad? UN ja joprojām izskatās labi, tad pielieciet vēl un vēl... līdz beigās ir 20 (ņemsim mazāko vidējo skolēnu skaitu) īpaši skolēni (un īpašs esam mēs katrs). Katram ir nepieciešama īpaša uzmanība. UN tagad 40 min laikā mēģinām sniegt visu to, ko vecāki no skolotājiem prasa, katram skolēnam. Ak jā, vēl pēc tam ir vēl 4 stundas, ar tikpat daudz skolēniem, kuriem arī dotas tikai 40 min. hmmmmm.... neaizmirsīsim vēl eklasi, pašu stundu, mācāmo vielu un citas vajadzīgas un nevajadzīgas lietas, kas skolotājam ir jāizdara. Pat nemaz negribas runāt par to, kas skolotāju sagaida darbu beidzot - vēl divi (ņemsim Latvijas optimālo skaitu) mazi, īpaši cilvēciņi mājās. Pēc visa mana rakstītā - jā tiešām, es domāju, ka VISA vaina ir skolotājos. Kāpēc viņi vispār strādā par skolotājiem? Maksā milzīgu naudu un manam bērnam nepievērš pietiekoši daudz uzmanības. UN vispār - viņš mājās atnākot, nav izpildījis mājas darbu un nemāk kurpes aizšņorēt. Es domāju, tā ir cūcība! Man tagad viss jādara pašai, bet es taču esmu nogurusi - visu dienu sēdēju pie datora, rakstīju atskaites. Pēdējā rindkopa, protams, bija ironija. Nedaudz absurda situācija!
citāda bērna mamma 30.09.2015. 14:28:54
Birku jau neviens klāt neliek, tomēr skatās šķibi, lai neteiktu vairāk, pat ja vecākiem ir augstākā izglītība un bērns dzīvo labvēlīgā vidē. Un tik daudziem arī pedagogiem nav skaidrs, ka UDHS bērns nav garīgi atpalicis vai izlaists bērns, viņa komunikācijas veids ir atšķirīgs...bet nereti pat skolas psihologs cenšas vecākiem nevis palīdzēt, bet sākt vaimanāt par bērna dīvaino uzvedību atsevišķās situācijas..., kur sakne noteikti ir problēmas ģimenē (psihologaprāt), tā vietā, lai elementāri atbalstītu un pateiktu, ka esam savam bērnam labi vecāki, jo mums ir savrīgi, kā viņš jūtas. Un uzvedība ir tāda stresa situācijās, kuras rodas no saspīlētajām attiecībām ar pedagogu...
mams->Mārai 30.09.2015. 14:09:18
Bērns ar diagnozi UDHS ir speciālās skolas skolēns - ir skolas bērniem ar garīgas veselības traucējumiem un uzvedības traucējumiem. Ja, tie bērnu var būt bez garīgas atpalicības, bet jāizvērtē tomēr bērna ar UDHS iespēju iekļauties parastas skolas apmācības procesā. Piedodiet, ka nebūs Jums pa prātam
Māra---->citāda bērna mammai 30.09.2015. 13:31:35
Man arī ir citāds bērns...
dzīves pieredze ļauj izteikt dažas domas par iekļaujošo izglītību. Nekad nevajadzētu censties "iekļaut bērnu" kādā skolā ar lielām klasēm. Radi speciāli pārcēlās uz laukiem, lai vājdzirdīga meitene (meningīta sekas) varētu mācīties parastā skolā. Rīgā klases biedri speciāli kliedza viņas tuvumā, un dzirdes aparāts tikai traucēja justies komfortabli. Paās meitai bija aizture- dažreiz pat mani pašu noveda līdz baltkvēlei, kad cenšoties iemācīt elementāru lietu, viņas patstāvīgā atbilde bija - es nezinu! un pat uz jautājumu "kā tevi sauc?" atbildēja ar to pašu - es nezinu. Izlasīju, ka mātes slimība grūtniecības laikā to ietekmē un nedrīkstu savu bērnu terorizēt. aprunājos ar klases audzinātāju un viņa pat bija ievērojusi, ka tas esot redzams, ja piere saraukta - nav vērts neko prasīt. Tagad neviens to nepateiktu, ir iegūta izglītība un cienīejams cilvēks izaudzis. Lielā klasē neviens ar tādu bērnu neauklētos. Skolā regulāri ir bērni, kuriem ir papildus laiks pārbaudes darbiem, tikai dažreiz ir grūtības iestāstīt kādam Jānītim, kāpēc Kārlim nav jānodod darbs tūlīt pēc zvana, bet atļauts strā'dat papildus.
Māra---->... 30.09.2015. 13:28:11
Bērns ar diagnozi UDHS nav speciālās skolas skolēns, jo speciālās skolas ir bērniem ar garīgās attīstības traucējumiem vai bērniem ar nopietniem redzes un dzirdes traucējumiem, kā dēļ viņiem nepieciešami speciāli apmācīti pedagogi. Bērnus, kam nav šādu problēmu, "nebāž", kā Jūs rakstāt, speciālajās skolās, turklāt speciālās skolas sūta uz komisiju tos bērnus, kuru garīgajā attīstībā notikusi pozitīva pārmaiņa un kuri ar būtu spējīgi mācīties parastajā skolā (gan ne tajā pašā klasē, kura bija speciālajā skolā, bet zemākā). Jūs runājat par birku "antisociāls". Tādas nav. Ir sociāli ielaisti bērni, ir bērni no nelabvēlīgām ģimenēm, bet birka nevienam klāt netiek karināta. Garīgās attīstības traucējumi ir arī bērniem, kuru vecākiem ir augstākā izglītība un ģimenē ir sociāli labvēlīga vide, kā tas ir, piemēram, manā ģimenē.
citāda bērna mamma 30.09.2015. 13:07:45
Atbildot Mārai, varu teikt, ka komentārs liecina par autores neizpratni par problēmu. Piekritīšu, ka šiem bērniem vajadzīga individuāla pieeja, bet ne tāda, kā ierasts redzēts mūsu speciālajās skolās. Esmu šāda bērna mamma un varu teikt to, ka šo bērnu sekmes nereti ir virs vidējā līmeņa, viņiem ir grūtības atsevišķās jomās - komunikācija, disgrāfija (nesalasāms, neveikls rokraksts), diskalkulija u.tml. Un "nostumt" viņus no acīm, izstumt no sabiedrības daudzi gan gribētu, bet šie bērni nereti ir ļoti apdāvināti kādā jomā, lai viņus vienkārši ieliktu speciālajā skolā, par kuru līmeni pie mums var diskutēt. "Veselajiem" bērniem (mums katram ir savas stiprās un vājās puses) ir jāmācās pieņemt, ka sabiedrībā ir dažādi cilvēki, tā ir daudzveidīga un ikkatrā ģimenē var ienākt šāds "citāds" cilvēks, varbūt tāds ir/būs kāds no Jūsu kolēģiem, draugiem, radiem. Kas notiks, ja mēs nezināsim kā pret to izturēties? Bērniem un diemžēl nereti arī peagogiem ir jāmāca tolerance pret jebkuru cilvēku. Diemžēl esmu saskārusies ar ļoti lielu neprofesionalitāti un neizglītotību pedagogu aprindās. Pagaidām daudzu šo bērnu ikdiena ir viena vienīga cīņa ar pedagoga principialitāti un pazemojumiem.
...->Mārai 30.09.2015. 12:59:42
Ja nu Jūs tiešām esiet skolotāja šādiem bērniem (par ko gan es šaubos), Jums būtu jāzina, ka diagnozes mēdz būt dažādas un stipri atšķirīgas un autisms jau nu nav gluži tas pats, kas, piemēram, dauna sindroms. Tāpat arī UDS vai UDHS, šim bērniem ir vienkārši vajadzīga cita pieeja. Man ir ir bērns ar UDHS, intelektuāli attīstīts, zināšanas stipri virs vidējā līmeņa, dažās jomās pat ļoti augstas. Vai man viņš arī jāievieto specskolā, tikai tāpēc, ka ir diagnoze, kuru es zinu un par kuru es nebaidos runāt (taču ir ļoti daudzi, kas vienkārši dēļ skolas, skolotāju un citu attieksmes neatzīst šo diagnozi, tādējādi palielinot bērna un savu problēmu). Šiem bērniem ir vajadzīgas prasības un tās ir pat augstākas, kā "pareizajiem" bērniem. Jā šiem bērniem ir vajadzīga ieinteresēta skolotāja un speciālie pedagogi, bet viņu fiziski nav, vai arī viņi strādā uz papīra un varbūt vēl sliktāk, ja skolotāja šādu bērnu uzskata par traucēkli, tad bērns nekad nesaprot, ka viņš var un ka viņs var izdarīt kaut ko labu un kļūst par tādu kā peramo objektu gan klasesbiedru, gaan skolotāju puses. Tas, ka mēs visus tagad sabāzīsim specskolās (starp citu nepietiks vietas) neatrisinās problēmas. Ja ar šiem bērniem atbilstoši strādā un atbilstoši integrē ir iespējams iegūt pilnvērtīgu sabiedrības locekli, tikai milzīgs darbs jāiegulda kā vecākiem, tā arī skolotājiem, nevis tagad visus apriori ieliekam sociālo elementu statusā. Pēc piedzimšanas bērni uzreiz nav antisociāli par tādiem parasti kļūst un kļūst tāpēc, ka sākumā ir nepareiza attieksme. Katram bērnam var atrst atslēdziņu, ar kuru atslēgt viņa sirdi, lai viņš mainītos. Ja to nedara vecāki, to var darīt skolotāji, draugi. Galvenais ir īstajā brīdi palīdzēt un būt sparotošiem, ja to mēs izdarīsiem pēc iespējas ātrāk mēs visi būsim tikai ieguvēji.
Mani visvairāk tracina, ka bērni tiek samiksēti un visi apmācīti vienādi. Kas tik slikts un briesmīgs notiktos, ja skolai būta līmeņa klases. Gada beigās bērni kārto pārbaudes darbu katrā priekšmetā un balstoties uz vidējo atzīmi tiek iedalīti attiecīgajam līmenim. 25% tiek augstākajā, 25% zemākajā un 50% vidējā līmeņa klasēs. Protams šāds modelis darbojā pietiekami lielās skolās, bet skolotājiem būtu vieglāk strāddāt. Vismaz saprastu uzreiz, kādā līmenī jāiezskaidro viela, lai bērns saprastu. Šādā veidā tiktu dota iespēja slinkajiem, bet gudrajiem motivēties un iekļūt labo bērnu grupā. Krutajās skolās pietiktu ar 2 līmeņiem, ģimnāzijās 1 līmenis, bet parastajās vidusskolās, ja jau integrē bērnu, tad jāsāk ar integrēšanu sabiedrībā, pēc tam izglītībā. Gudrajiem ir tiesības apgūt vielu padziļināti un 20 - 30 skolnieki klasē, kas ir motivēti, spētu sacensties savā starpā. Arī bērni, kam neiet armācīšanos būtu iespēja justies, ka viņi var panākt rezultātu un būt klases augšdaļā. Ja 1. klasē bērns tiek izspiests dēļ tā, ka nespēj vēl koncentrēties un patstāvīgi uzņemties adbildību, tad 2. klasē, esot starp tāda paša līmeņa bēriem, viņs redzētu gaismu tuneļa galā. Un varbūt varētu pat kādu gudrāku par sevi nomainīt pēc gada pārbaudes darbiem. Šī sistēma darbotos pat tad, ja 25% skolēnu būtu 10, 25% 6 un pārējiem atzīme starp 6 un 10.
>>> tikai sadarbība 30.09.2015. 12:03:48
Tas patiešām labs priekšlikums - apmaksāts atbalsta personāla atbilstoši iekļaujamo bērnu skaitam, nevis pēc absurdām normām! Sākumskolā logopēdu vajag arī daudziem "normāliem" bērniem un pat tad, ja ir logopēds, viņam nav slodzes priekš speciāla bērna. Līdzīgi pirmskolā - logopēds strādā ar 5-6 gadu veciem un nav slodzes mazākiem. Bet ja logopēds strādātu ar mazākiem, tad daudz ātrāk novērstu viņiem problēmas, kas var izveidoties par paradumu.
tikai sadarbība 30.09.2015. 11:49:31
Iestrādes ir labas - skolotāji tiek apmācīti, programmas licenzētas, taču, manuprāt, uzsvars jāliek uz pirmsskolu un sākumskolu gan apmaksājot atbalsta personālu (psihologu, logopēdu, speciālo skolotāju, skolotāju palīgu) atbilstoši iekļaujamo bērnu skaitam, (nevis pēc absurdām normām) gan paredzot individuālas apmaksātas konsultācijas (skolotājam, kuram ir atbilstoša specializācija), gan organizējot skolā reālu atbalsta komandas darbu (nevis atskaiti ar papīru pārcilāšanu 1-2x gadā), reizē izglītojot un iesaistot vecākus. Rezultātā bērna problēmas diagnosticētas jau pirmsskolā un 1.-4.klases posmā viņš jau tiek apmācīts izmantot visu pieejamo atbalstu, izvēlēties sev piemērotāko paņēmienu mācību mērķu sasniegšanai, lai tālākā pamatskolas posmā tiktu galā samērā patstāvīgi. Protams, ikvienam skolotājam, kas māca šādu bērnu jābūt vispārējam priekšstatam (kursiem), lai saprastu, kas ir mācību traucējumi, viegla garīga atpalicība utt.)un piedāvātu variantus.
rr to vecāks 30.09.2015. 11:33:06
To jau tikai vecāks saprot, ka tādos gadījumos likt negatīvu vērtējumu ir kaut kas līdzīgs vardarbībai. Ir lietas, kuras saprot tikai tad, kad pašus tas skar. Un vēl - ir jau ļoti plašs spektrs īpašo un speciālo vajadzību gradācijai. Dažkārt vienkārši skolotājam vajag būt iecietīgākam, ja bērns ir lēnāks vai nespēj pabeigt laicīgi kontroldarbu uzrakstīt (piemēram, 5-10 min pietrūkst) vai varbūt nevar mantas ātri salikt uz galda un tml. Bet pretī tiek saņemts negatīvs vērtējums, skolotāju neiecietība utt. Nesaprot, ka bērns tiek sodīts par to, par ko viņš vainīgs nav. Bet līdz tam ir jāizaug....Tāpēc saku - grūts liktenis tādiem bērniem, netaisnību un neizpratni nākas piedzīvot ļoti daudz. Vienīgi pats bērns vēl neapzinās, ka tas, kā pret viņu izturas, nav taisnīgi. Bet šo bērnu mātēm sirds sāp, jo skaidri apzinās, cik nemīloši un negodīgi izturas pret viņu bērniem.
Vecāks --> Mārai 30.09.2015. 11:20:15
Iekļaujošai izglītībai ir vieta. Domāju, ka neviens bērns nav tāds, ka viņam visās jomās ir problēmas. Ja skolotājs prot saskatīt pozitīvo, izcelt sasniegumus, tad tas bērnu pozitīvi noskaņo uz to, ka arī jomās, kur ir grūtības, varēs kaut ko sasniegt. Bērns redz, ko citi spēj, redz, kur pats ir labāks. Vismaz tā bija mūsu gadījumā, kur problēmas bija matemātikā (teksta uzdevuma izpratne joprojām klibo; bija laiks, kad 20+1 mācījām mājās vairāk kā 30 min, bet uz mums skatījās skaitas acis bez izpratnes... ), bet dabaszinībās un mūzikā bija viens no labākajiem. Diemžēl diskalkūlijā neviens neko neprot palīdzēt. Paši daudz strādājam ar bērnu, devām dažādus galvas vingrinājumus. Nu jau ir periodi, kad pats spēj tikt galā, bet joprojām jāseko līdzi un jābūt gataviem sēdēt stundām, ja radīsies problēmas. Daudz esam domājuši, vai drīkst likt nesekmīgu vērtējumu, ja bērns cenšas un ļoti daudz laika velta mācību priekšmetam, bet galvā ir kāds bloks, ka galīgi nesaprot, jautājums par to, ka 15 min mājas darbu pilda 3 stundas un līdz galam neizcīna, un beigās saņem negatīvu vērtējumu (jo skolotāja vecāku brīdinājumu, ka bērnam nav mājas darba, neņem vērā)?
Jūtu līdzi vecakiem ar ipašajiem bērniem. Mūsu haizivju un egoistu laikmetā šo bērnu māmiņām ir ļoti grūti. Visus viņi uzskata par apgrūtinājumu, par ienaidniekiem utt. Gan māmiņa, gan bērns spiests izjust pazemojumu utt. Smaga nasta, ko lai saka. Un visas tās cīņas un organizācijas gandrīz neko nepanāk.
par SPECIĀLAJIEM un ĪPAŠAJIEM 30.09.2015. 11:02:34
Bērns ar īpašām vajadzībām ir bērns, kuram slimības, traumas vai iedzimta defekta izraisītu orgānu sistēmas funkciju traucējumu dēļ ir nepieciešama papildus medicīniskā un sociālā palīdzība neatkarīgi no tā, vai likumā paredzētajā kārtībā ir noteikta invaliditāte. Speciālās vajadzības ietver bērnus invalīdus, garīgi atpalikušos, vājredzīgos un vājdzirdīgos bērnus vai bērnus ar ļoti smagām garīgās attīstības aizturēm.
Mums arī bērnam ir vajadzīga tikai nedaudz (!) īpaša uzmanība dažos priekšmetos, un ar psihologu atzinumu uz rokām ar skolu cīnījāmies gandrīz 3 gadus, līdz skola sāka kaut cik to ņemt vērā. Šajā laikā skola paspēja uzrakstīt nepatiesas sūdzības Bāriņtiesai, lai atņem bērnu, un Bērnu tiesību inspekcijai par bērnu un apmeloja ģimeni. Mēģināja izēst no skolas, jo bērns neiederējās "pareizo" bērnu kategorijā. Apbrīnoju skolu, ka tai bija laiks ar to nodarboties, bet nebija laika bērnam iedot papildus laiku dažu priekšmetu pārbaudes darbos, bija laiks rakstīt piezīmes un terorizēt bērnu, kas mājās aizmirsis zīmuli vai lineālu (!), vai stundas sākumā nebija uzlicis grāmatas uz sola, un nebija laika bērnu uzslavēt par sasniegumiem, par kuriem ģimenē bijām lepni, piemēram, ka pats prot aizbraukt uz skolu! Bērnam radās bailes, tika grauta viņa pašapziņa. Bērns pēc kārtējās piezīmes pārdzīvoja un sita sev pa galvu, ka atkal esot kaut ko aizmirsis, vairākas reizes naktī atradām guļam gultā saģērbušos, lai nenokavētu no rīta skolu un nedabūtu piezīmi, ka nav paspējis grāmatas uzlikt uz galda pirms stundas sākuma. Pastiprinājās iepriekšējās un radās jaunas veselības problēmas. Tagad ir nomainījušās divas (!) skolas vadības un attieksme, kā šķiet, arī ir mainījusies. Beidzot ir skolotāji, kas saskata bērna talantus un dotības, un bērns beidzot sāk iet uz skolu ar prieku. Skolotāja diemžēl palikusi skolā un turpina mācīt citus. Lai nu citiem bērniem un vecākiem veiktos ar viņu!
Esmu speciālās internātpamatskolas skolotāja, un vislielākais absurds man šķiet šī iekļaujošā izglītība, skandinot frāzes par bērna integrēšanu, tiesībām, liekulīgi stāstot, cik ļoti par bērnu ar īpašām vajadzībām rūpējas klasesbiedri utt. Pat speciālās skolas vidē bērni ir ar ļoti atšķirīgām uztveres un komunikācijas problēmām, un klasē ar 6 bērniem katram vajadzīga individuāla pieeja. Vispārizglītojošās skolas klasē ir vismaz 20 bērni un tāpat individualitātes, tad nu pieliekam klāt vismaz vienu bērnu ar īpašām vajadzībām un jautājam: kā ši bērnam sniegt individuālu palīdzību mācību darbā, ja apkārt ir 20 bērni, ar kuriem pedagogam aktīvi jāstrādā, lai noturētu bērnu interesi par stundas darbu, iemācītu jauno vielu, atkārtotu, novērtētu? Klasē skolotāja palīgs? - jā, bet šis palīgs ar savu darbu nov;ērš pārējo bērnu uzmanību no skolotāja darba! Ko tad? - ņemam bērnu laukā no stundas un sūtām pie speciālā pedagoga! Un kur tad tā iekļaujošā izglītība??? Bērnam tāpat jāmācās ārpus klases! Nevienā mācību priekšmetā bērns ar īpašām vajadzībām NESPĒJ mācīties kopā ar citiem! Pat sociālajās zinībās, kas liekas tik vienkāršs priekšmets, bērnam ar īpašām vajadzībām nepieciešama daudz vienkāršāka valoda, vairākkārtēja atkārtošana... Tā drīzāk ir vecāku ambīcija, lai bērns mācītos parastā skolā, un vēl...nauda taču seko skolēnam!!!!!! Jo vairāk skolēnu skolā, jo lielāks skolas budžets! Te par bērnu kāds domā? - domā, domā...saldi lišķīgi stāstot, cik laba bērnam šī vide...piedodiet, kurā viņš jūtas kā svešinieks un tiek uztverts kā traucēklis (speciāli neizsakos tā, kā izsakās bērni skolā par bērniem ar īpašajām vajadzībām, jo negribas nevienam nodarīt sāpes). Speciālajā skolā bērns ir sev atbilstošā vidē, kur tiek uzcildināts viņa vismazākais panākums, kur viņš var šķībi dziedāt skolas korī vai uzstājoties aizmirst visu dzejoli, jo neviens par viņu nesmiesies...
Atbildu par īpašiem un speciāliem bērniem. Man mācīja, ka īpašie bērni ir bērni ar fiziska rakstura problēmām (redz, dzirde, stāja, utl), speciālie - ar garīga. Bet tagad vairs nezinu, viss samaisīts vienā putrā.
Adelei, Guntai, Intai u.c. komentāru autoriem 30.09.2015. 10:48:29
Kā ir pareizi "izglītojamais ar īpašām vajadzībām" vai "izglītojamais ar speciālām vajadzībām". Zinu, ka ir speciālās internātskolas, bet nav īpašās internātskolas ... Bet kā ir ar bērniem? Kā ir ar terminoloģiju? Angliski ir OK - Children with Disabilities vai Handicapped Children.
==>> Adelei (speciālie skolotāji saštancēti uz kg) 30.09.2015. 10:36:25
Pievienojos 100% Arī mūs skolā visas pirmspensijas vecuma "dāmītes" izmantoja iespēju apmeklēt 72 stundu kursus un iegūt tiesības strādāt ar bērniem ar speciālām vajadzībām. Ieintegrēja manā klasē 3 "īpaši apdāvinātos", izmēģināja 4 "kursantes" strādāt, rezultātā šobrīd speciālā skolotāja vieta ir vakanta. Dziesmu svētku laikā bija iespēja parunāt ar vienas speciālās skolas skolotāju, kuri piedalījās projektā Vērmanītī. Arī viņi atzīst, ka krievu laika speciālie skolotāji, kas tagad tuvojas pensijai, ir vairākas reizes pārāki par šodienas Universitātes beidzējiem, par 72 stundu "kursantiem" vispār nerunāsim.
Domāju,ka nevar īpašos bērnus ievērot vairāk,tam nav laika.Uzskatu,ka pārējos nevar apdalīt,īpaši jādomā par talantīgajiem.Ne visi skolotāji grib strādāt ar īpašajiem,tā nav skolotāja vaina,ka tagad jebkuru spiež integrēt,bet skolotāja palīgu nealgo.
Inta - dzintrai 30.09.2015. 09:40:45
Ko lai saka? Atkal un atkal skolotājs ir visu problēmu , neveiksmju ut.t. galvenais nosodāmais!!! Arī tas, kurš vainīgs,ka Dzintrai ir šāds bērns! Dzintra,cik saprotu ,Jūs esiet tik "gudra" ,ka variet PATI MĀCĪT SAVU BĒRNU- UZ PRIEKŠU!!!!! Bet beidziet zākāt skolotāju, skolotāju profesiju, skolotāju kompetenci !!!!!!!! Ielūkojies pati sevī un savās vajadzībās, varbūt tur ir arī kāda īpaša problēma....
Man klasē ir 26 "parasti' bērni, bet 3 ar atzinumu, ka viņiem ieteikta speciālā programma.( 6. klase) Atzinumā teikts, ka vai nu šie bērni mācās speciālā skolā vai arī parastā skolā skolotājam katru stundu ar viņiem jāstrādā individuāli, jādod papildus jautājumi, jāuzvedina, jāstrādā tā, lai tiktu nodrošināta diferenciāla pieeja. Kā to lai realizē? Ja individuāli strādāšu ar šiem 3, ko varu dot pārējiem 23? un kā strādāt ar tiem 5, kuri gatavojas olimpiādēm. Īpašo bērnu vecāki neapmierināti, ka maz ievērības, bet tā jau viņiem dots vairāk. Speciālais pedagogs ir finansēts tikai līdz 4. klasei.
atbilde PROCEDŪRA 30.09.2015. 08:42:18
Es gan negribu lai mans bērns mācītos klase, kurā visu stundu Skolotājs darbojās ar ĪPAŠIEM. Normālie bērni arī prasa uzmanību ..ĪPASAIS piecās minūtes paspēs tikai muti aizvērt...
Dīvaini gan spriež mamma. Skolotaji nedrīkst savā starpā klačoties par bērna veselības problēmam, ja māte pati to nav lūgusi un pati izstāstījusi. Tie ir sensitīvi dati., kuri varbūt zināmi medmāsai, bet ne skolotājiem. Biju klases audzinātāja bārnam, kuram kā vēlak izrādījās, bija epilepsija un tikai pēc lēkmes skolā māte par to informēja skolotajus. Un ļoti bieži veselības un īpašo vajadzību problēmas tiek slēptas.
Beidzot kāds ir attapies, ka speciālie skolotāji ir saštancēti uz kilogramiem, bet strādātprasmju jau nav. Iekļaujošā izglītība kopumā nestrādā, jo iztrūkst viens ķēdes posms - skolotāja palīgs, kurš tad stundās strādā ar šiem īpašajiem bērniem un sniedz viņiem atbalstu. Manuprāt, arī ministrijā neizprot šos īpašos bērnus. Bērni ar garīgās attīstības problēmām nesaprot pat elementārus vārdus, kas ikdienā šķiet paši par sevi saprotami - sērsma, šķēps, iesārts, truls. Tie ir vārdi ar kuriem nesen saskāros stundā pati. Nu nevar viņus mācīt ar gariem teikumiem un gudrām frāzēm. Viņi tā arī sēž - cits klusiņām, bet cits no garlaicības, jo neko nesaprot, taisa bardaciņu. Bet mēs tikai visu iekļaujam. Un nevar visu darbu ar īpašo bērnu novelt tikai uz pedagogu. Tāpēc, ka viņš ir īpašs, ar viņu jādarbojas arī vecākiem. Vēl jāsaprot, ja bērns piedzimis kā īpašs, tad viņš visu mūžu arī būs īpašs, jo skolotājs jau nav Dievs. Viņš nevar salabot to, ko daba nokļūdījusies.
Latvijā ir vairāk kā 60 speciālās internātskolas. Pārrēķinot proporcionāli uz iedzīvotāju skaitu, iespējams, tas ir lielākais Eiropas Savienībā. No visaugstākajām tribīnēm mēs dzirdam runājam par bērnu ar speciālām vajadzībām integrāciju, bet reālā situācija ir atšķirīga. Ja bērns no internātskolas ierodas mājās reizi divās nedēļās, lai pārgulētu vienu nakti, par kādu ģimenes audzināšanu un vecāku atbildību var runāt! Vai jaunietis, kurš praktiski līdz 20 gadu vecumam ir dzīvojis internātā un saņēmis visu gatavu, vēlēsies un pratīs izveidot ģimeni un būt atbildīgs par to? Kādā no intervijām šoruden kādās speciālās internātskolas direktors lepojās, ka viņa skola nodrošina aptuveni 200 darba vietas. Skolā mācās 130 izglītojamie, strādā 115 skolotāji un vēl tehniskie darbinieki. Protams, tas ir lieliski, ka 200 cilvēkiem ir darbs, bet tādu skolu ir 60 ...

Rakstīt komentāru

Lūdzu norādiet segvārdu!
Lūdzu ierakstiet komentāru!
3+1=
Kļūda!
Maksimālais komentāra garums ir 2000 zīmes. Portāla lietotājs atbild par saviem komentāriem, kas pievienoti rakstiem. E-klase aicina portāla lietotājus ievērot morāles un pieklājības normas, nekurināt un neaicināt uz naidu un diskrimināciju, kā arī iztikt bez rupjībām. E-klase patur tiesības komentārus nepublicēt vai dzēst.