Lietotājvārds
Parole
"Ja viens ir tendēts uz fiziku, tad cits uz mūziku un vēl cits uz vēsturi vai ģeogrāfiju" (mmm 10.08.2015. 11:41) Cienītais(-ā) mmm! Vēlos atgādināt, ka "progresīvais princips - Nauda seko skolēnam", daudzus skolēnus netendē uz zināšanām.
Paskaidrošu > mmm. Mani pārsteidz lielas tautas daļas negribēšana zināt. Un tagad ir izaugusi paaudze, kas neatšķir planētu no zvaigznes, nezin, kāpēc rodas zibens, kāpēc katliņš jāsilda no apakšas nevis augšas utt. Nu ja, par atoma uzbūvi jau arī neko negrib zināt, bet aplamniecīgi spriedelēt par atombumbām, kodolreaktoriem un hadronu paātrinātājiem gan gatavi visi, nemaz nejēdzot, kas tur notiek. Un nevar jau skolā iemācīt katru konkrētu sadzīves gadījumu, ar ko nu mums katram var iznākt saskare, bet iemācīt varētu vispārīgas likumības, lai no tām katrs varētu izsecināt par sev konkrēto gadījumu. Bet negribam jau tādas lietas mācīties, jo tas tomēr ir pagrūti. Bet eksāmens tā nevilšus tomēr piespiestu kaut ko uzzināt, pat negribot un viebjoties.
Zurka, vai vari paskaidrot kādā veidā eksāmena esamība liek kādam zināt vairāk? Mums jau kādu laiciņu ir obligātais matemātikas eksāmens. Taču neizskatās, ka uz šī eksāmena rēķina visi jaunieši būtu kļuvuši ūbergudri matemātikā. Tā zināšanu iekalšana un stresošana tikai eksāmena dēļ, taču bez reālas intereses zinātni pielietot kaut kur tālāk savā karjerā savu efektivitāti vēl nekad nav pierādījusi. Cita lieta, ja ir interese. Visi nav un nekad nebūs vienādi. Ja vienam patīk meita, tad otram māte, bet trešam kleita. Ja viens ir tendēts uz fiziku, tad cits uz mūziku un vēl cits uz vēsturi vai ģeogrāfiju. Un kādēļ gan visas potences neielikt tajā kas tev padodas un tur kur būsi lielāks speciālists arī nākotnē? Un vispār manas domas ir tādas, ka nevis šo eksāmenu nevajag, bet gan tieši vajag bet nevis fizikā un ķīmijā, bet gan vienā apvienotajā zinātnē, ko ārzemēs sauc par "science" un kura sevī aptver gan fiziku, gan ķīmiju, gan bioloģiju gan mazliet arī no ģeoloģijas, matemātikas un citām dabaszinībām nemitīgi tās sasaistot tās vienu ar otru. Šāda eksāmena vērtējums jo sevišķi būtu noderīgs vēlāk stājoties daudzās ārzemju augstskolās, jo daudz kur pasaulē nemaz nesaprot kā tas var būt, ka ķīmiju vai fiziku māca atsevišķi nevis nemitīgi sasaistot vienu ar otru (t.i. nesaprot kā tas var būt, ka, piemēram, atoma modeļa uzbūvi māca divas reizes gan fizikas skolotājs fizikas stundā, gan ķīmijas skolotājs ķīmijas stundā, nesaprot kā tas var būt, ka par aminoskābēm māca gan atsevišķi bioloģijā, gan atsevišķi ķīmijā, taču šī sasaiste starp zinātnēm vienā un tajā pašā tēmā bieži vien izpaliek vispār). Un ārzemēs science mācību priekšmests ne tuvu nav tajā pamatlīmenī, kāds mums ir dabaszinībās humanitāro novirzienu skolēniem.
Tev, protestētāj, arī derētu kaut ko tomēr zināt un saprast no fizikas un ķīmijas, nevis tikai protestēt. Vai tad tiešām parastam cilvēkam nemaz negribas zināt un saprast vairāk? Es te nerunāju par profesionāliem fiziķiem un ķīmiķiem. Man šķiet, ka zināšanas nesāp.
Protestētājs 10.08.2015. 09:55:05
Nokārtos eksāmenu, nu un tad? Pēkšņi vairāk gribētāju, kas vēlas būt ķīmiķi vai fiziķi? Galīgs stulbums - nekādu vairāk gribētāju nebūs. Tagad jau skolēniem grūtības ar vidusskolas eksāmenu beigšanu un ja vēl liks fiziku vai ķīmiju tad vispār skolu nepabeigs. Bet ja tomēr ir šis eksāmens kāpēc tikai fizikas vai ķīmijas? Ko darīt dabaszinātņu novirzienam kuri vēlas likt eksāmenu bioloģijā. Uzskatu ka ja eksāmens tad "neapbižot" trešo zinātni - eksāmenu ķīmijā, fizikā vai bioloģijā
Kurš iegūs, kurš zaudēs, ko tas dos???...??? Kam tas būs izdevīgi???...???
Uzskatu, ka jābūt obligātam arī eksāmenam Latvijas vēsturē, ekonomikā, sociālajās zinībās utt., visam, kas saistīts ar veiksmīgu un gudru valsts un pašvaldību pārvaldi. Tāpat kā pietrūkst gudru prātu inženierzinātnēs, tāpat arī valsts pārvaldē ( šķiet, ka tur pat lielāks iztrūkums). Vienīgi atšķirība ir tā, ka par valsts finansējumu zinātnei ir jācīnās un jāpierāda sava vajadzība. Bet tie, kuriem mēs uzticam valsts līdzekļus pārvaldīt nekas nav jāpierāda - viņiem viss pienākas tāpat!Tur der pazīšanās un radu būšana. Kāpēc tā?
Ziņās: skolēnu skaits samazinājies par 43% skolu par 13%, bet augstskolu ??Tagad jādomā par tiem 70% skolotāju ,kas ir trūcīgo statusā!To varētu atrisināt samazinot augstskolas!!
Kā obligātais eksāmens uzlabo zināšanu kvalitāti? Tad jau matemātikā, kur eksāmens pastāv kopš skolu rašanās sākumiem jābūt kvalitatīvām zināšanām,bet tādu nav. Uzspiestie eksāmeni samazinās skolu beidzēju skaitu un augstskolas nedabūs kārotos studentus,sāksies jauna brēka un jauns reformēšanās drudzis.
es pae CE ķīmijā un fizikā. Noteikti vajag!
streiks- sportiņa učukam 08.08.2015. 11:51:40
VECĪT, TO, CIK NOPIETNI, jāmāca un jāmācās, viens vai otrs priekšmets, nosaka VALSTS ! Ja nopietni, tad eksāmens. Sportā arī nevajag to eksāmenu, bet trešā stunda vai ceturtā , tā gan kādam asinsriti uzlabotu! Sportiņ, par sveicināšanu! Skola ir valsts iestāde ,tāpēc, pat slotas kātiem jāsveicinās, kur nu vēl SKOLOTĀJIEM un SKOLNIEKIEM ! EKSĀMENS TOMĒR PADARA MĀCĪTĀJU(skolotājs) SVARĪGĀKU PAR MĀCEKLI(nauda seko skolniekam).!
Nevajag!
Nu nokārtos to eksāmenu- dabūs galā 5-25%, daži vairāk.. Nu un..? Vai no tā kas mainīsies? Rūpniecības asociācija domā- NU tik būs
"sportiņa" učukam 07.08.2015. 18:16:43
Man liekas, ka sveicināšana gan atkarīga no cilvēka, kuru (ne)sveicina, nevis eksāmena priekšmetā. bez tam, gan ķīmiju, gan fiziku var izvēlēties kārtot. Sportā gan visparējais tizlums valstī ieskaiti nogalēja :D Varbūt ģībstošie dziedoņi to atkal atgriezīs? Sportiņa učukam par prieku - varbūt atsāks sveicināt... :)
Eksāmena ideja man patīk. Tā rezultātā jaunā tauta tomēr kaut ko vairāk par pasauli zinās. Bet lai būtu radikāli rezultātu uzlabojumi, ir jāmaina attieksme pret zināšanām kā tādām. Liela daļa jauno cilvēku vienkārši neko negrib zināt. Kad reāli būs spēka sauklis "Zināt ir stilīgi", tad arī uzlabosies mācību rezultāti. Man laikam tāds panaivs sapnis...
sportiņa skolotājs 07.08.2015. 17:45:22
Visi protams nekļūs par ķīmiķiem un fiziķiem , bet kārtējo reizi eksāmens dos kādam no skolniekiem šajā virzienā pārliecību un iedrošinās doties ķīmijas vai fizikas virzienā augstskolās! Eksāmens šos priekšmetus un skolotājus padarīs par svarīgiem, cienījamiem !
sportiņa učuks 07.08.2015. 17:36:21
Sportiņā 9.klasē bija kādreiz eksāmens. Eksāmens padarīja pamatskolā sportiņu par svarīgu priekšmetu! Nu jau kādus 5gadus eksāmens atcelts. Arī skolas direktorei(nesportiskajai), mācību pārzinei, klases audzinātājai sports netiek pieminēts pat pedagoģiskajās sēdēs!!! Sporta skolotājs nevienam skolā nav vairs jāsveicina!!
Pilnīgi piekrītu prektiķim.
>>skolotaja 07.08.2015. 11:07 Vai pirms šiem 35 gadiem labās zināšanas dabas zinībās bija tikai eksāmena (kurš tajos laikos nekādi nebija centralizēts) dēļ? Visi zubrīja dabas zinības tik tāpēc, ka skolu beidzot būs eksis jākārto? šobrīd tie, kuri dzesē iekšas, muldot par zināšanu uzlabošanu dabas zinībās, obligātu CE vicina kā brīnumnūjiņu! Nekas cits kaut cik reāls jau netiek piedāvāts. Visas pārējās piebildes ir vairāk kā nekonkrētā vēlamības izteiksmē. P.s. Arī pilnīgi piekrītu Praktiķim!!!
"Eksāmens pats par sevi situāciju nemainīs, ne jau tā ieviešana mudinātu skolēnus mācīties vairāk. Obligātais eksāmens ķīmijā vai fizikā liktu pārstrādāt mācību programmas, lielāku uzsvaru mācību procesā veltot eksaktajiem priekšmetiem." _______ Citiem vārdiem - uzgrūdīsim skolai un skolēniem obligāto eksi, tad varbūt ministrija sāks domāt par programmu (?) pārstrādāšanu. Un šādu sviestu kuļ it kā eksakts onka, kuram vajadzētu būt draugos ar loģiku... Ja par programmu pārstrādāšanu - iZM arī bez obligātā ekša uz to ir visai naska. ķīmijā ne tik sen beidzās programmu uzlabošana. Tie, kuri pamatskolā pēc jaunās programmas sāka mācīties, šogad pabeidz vidusskolu. Programmai kaut cik atbilstoša grāmata parādījās tikai šogad. Ja atkal sākas jauns murgs - jauna programma, ar kaut kur meklējamiem materiāliem un tikai pēc 5 gadiem beidzot mācību grāmata, noteikti tādā veidā panāksim un apdzīsim Eiropu!
Praktiķim ir 100% taisnība.
TIKAIstreiks 07.08.2015. 14:13:27
Skolotāju algas BUKSĒ TIEŠI 25 GADUS-gadsimta ceturksni! To, vai skolēns būs uzņēmējs noteiks Valsts radīti atbilstoši ekonomiski apstākļi jaunajam biznesam.
TIKAIstreiks 07.08.2015. 13:51:47
Sistēma, nauda seko skolniekam, sagrauj visu izglītības sistēmu. Padara beztiesiskus skolotājus. Sagrauj mācīšanās vidi. Neļauj normāli skolotājam mācīt un normāliem skolēniem mācīties. SKOLOTĀJA ALGAI NEBŪTU JĀBŪT ATKARĪGAI NO SKOLNIEKA UN SKOLAS DIREKTORA(histēriskas , nenosvērtas , nekompetentas ,ar sliktu atmiņu, algu un pensiju saņemošas pensionāres,kas nav vienā trūcīgo sarakstā ar skolotāju).
Kādā veidā eksāmens cels zināšanu līmeni? Tas tikia nomērīs bēdīgo stāvokli šobrīd. Paskatieties, kas notiek matemātikas eksāmenā! Vai eksāmena atkalieviešana pacēla līmeni? Drīzāk otrādāk. Ar katru gadu švakāk!
Apriebusies visa šī tukšā runāšana. Ja tiešām vēlas , lai krietni pieaugtu to skolēnu skaits, kuri būs spējīgi studēt attiecīgās eksaktās nozares nepieciešams: 1) KRIETNI palielināt skolotāju algas (apm. 3-4 tūkst. eiro mēnesī kā daudzās Eiropas valstīs), tad momentāli celtos amata prestižs, par skolotājiem ietu mācīties daudz spējīgāki cilvēki, ne kā tagad - pēc principa, ja nekur citur netiks, tad..., un nesakiet ka tagad ta nav! Ja būs labāki skolotāji, kuri tiks cienīti, rezultāti skolēniem arī augtu. 2) Jābeidz ākstīšanās ar tā saucamajiem modernajiem mācību līdzekļiem, visi tie pētnieciskie darbi u.t.t., tas ir fufelis, skolēnu patstāvīgās darbības imitācija, bez faktu materiāla piesaistes. Jāatgriežas pie normālas apmācības - katru stundu prasa, katru stundu atzīmes. Mācās regulāri, ne uz "ieskaitēm". 3) Jāpalielina skolotāja pilnvaras - izdzīt no klases, atņemt telefonu, izsaukt vecākus u.t.t. 4) Izsviest no skolas par nesekmību un uzvedības problēmām, neko tur neucināties, neauklēties ar ūsainiem zirgiem. 5) Pats galvenais, bet tas vairs nav skolas jautājums. Dārgajiem uzņēmējiem JĀPALIELINA NOZARĒ STRĀDĀJOŠO ALGAS LĪDZ EIROPAS LĪMENIM, TAD ARĪ STRĀDĀTGRIBĒTĀJI BŪS!
Esmu par. Skolēnu /absolventu zināšanas dabas zinātnēs ir katastrofāls. Lai veidotu jeb ko, ir jāzina dabas likumsakarības. Pirms 35 gadiem tomēr to bija spiesti apgūt.
Latvijas plāno galdiņu urbēju asociācija , Latvijas Vienotā Mākoņstumšanas biedrība un Skaistsvilpošanas biedru kopa arī ir tādos pašos uzskatos par jauno algas aprēķināšanas samudžināšanas modeli.

Rakstīt komentāru

Lūdzu norādiet segvārdu!
Lūdzu ierakstiet komentāru!
6-1=
Kļūda!
Maksimālais komentāra garums ir 2000 zīmes. Portāla lietotājs atbild par saviem komentāriem, kas pievienoti rakstiem. E-klase aicina portāla lietotājus ievērot morāles un pieklājības normas, nekurināt un neaicināt uz naidu un diskrimināciju, kā arī iztikt bez rupjībām. E-klase patur tiesības komentārus nepublicēt vai dzēst.