LIZDA: Šā gada 1.septembrī pedagogiem izmaiņu atalgojumā nebūs
11.08.2015. 09:43
Šogad vidējā mēnešalga būs 807,2 eiro, nākamgad - 847,6 eiro ................. tā rakstīts apollo ziņās...............
Trāpīgi. Ar vienu vārdu pilsētas pele saka, ka saprot, ka viss prasa darbu, ar otru - uzskata, ka lauku skolotājas no laba prāta uzņemas papildslodzi - dārzu, lopus. Kaut arī ir līdzvērtīgi vēl vienam papilddarbam, piemēram, ja pilsētas peles pēc stundām dotos citā vietā uzkopt telpas..
Kādas problēmas laukos? Mums, piemēram, kartupeļi cauru gadu kokos aug. Pie tam dienvidpusē nomizoti, ziemeļpusē vārīti, un ciema centrā no pumpja var kefīru dabūt. Pagastvecis pirms vēlēšanām solīja otru pumpi ierīkot - tur alu varēšot tecināt. Pagaidām kaut kas kavējas, vēl nav pat asfaltam cauri izurbušies, bet līdz nākošajām vēlēšanām 100% būšot.
Ak jā, vēl no Islandes siltumtrasi vilkšot, tur silto ūdeni par brīvu dod. Tā nu brauc ātrāk pie mums Pilsētas pele, Varēsi daudz ko iemācīties.
Man tuvākajos laukos nevienam skolotājam nav ne govs, ne vista, ne cūka, labākajā gadījumā dārziņš, vairāk gan priekam un stresa novadīšanai zemē, jo jogas nodarbības nav pa kabatai un nez vispār , kur šādas nodarbības notiek! :). Lielveikals tālu- tramvaja nav, tikai satiksme, ja vīrs pelnošs, oo tad ar mašīnu var braukt medīt akcijas preces, jo vietējais mazais veikaliņš ļoti dārgs, turklāt ne visai svaigs. UZ skolu arī nav ne tramvajs, ne trolejbuss , kas regulāri iet, skolēnu autobuss nesakrīt ar skolotāja darba laiku.Kulies kā gribi, pa aizputinātiem ceļiem... Klases vidēji lielas, jālabo par velti, un nestāstiet, ka paralēlklasēm stundas novadīt ir tas pats , kā dažādām klasēm, ar dažādām tēmām, bet, ja vēl apvienotās... eee..... tas ir pamēģināšanas vērts! ... iesaku.... EhH... pilsētas pele , nu nav tev saprašanas par to, kas notiek laukos
LIZDAI JĀIZSLUDINA MASU MĒDIJOS STREIKU - SKOLU AIZSLĒGŠANU LĪDZ REZULTĀTAM. Arodbiedrībai ir streikam paredzēts fonds.
Naivajam man tekstu no mutes izrāva! Mums arī - liela skola, bet pa visu skolu 3 interaktīvās tāfeles - valodniekiem, sākumniekiem, ģeogrāfam, pārējiem iespēja tikt pie tās vai pie viena no 2 projektoriem, ir nulle. Tā ir Rīgas pilsēta. Rajonos pašvaldības uzskata par prestižu skolām pirkt tehniku. Atceros, pirms gadiem 5 biju pieredzes seminārā mazpilsētā, tur direktors teica - mums tas iz minimums: katrā klasē projektors un tāfele. Rīgā es varu gadiem lūgties. Bet tam ir savi plusi. Nav tāfeles, nav problēmu. Es pat nemāku ar to strādāt, cik vien kursos rādīts. Bet saprotu, ka sagatavot materiālu i-tāfelei aizņem lielu laiku. Mācot ar tāfeli un krītu, tas nav jāpatērē.
KĀPĒC LAUKU SKOLOTĀJAM PENSIJĀ JĀIET AR STINGRI MAZĀKU PENSIJU NEKĀ LIELO PILSĒTAS SKOLOTĀJIEM, KAUT VISU MŪŽU VIENĀDI STRĀDĀJUŠI!!!!
Ja liela skola, tad uzreiz arī interaktīvā tāfele. Jāsmejas. Tā ir viena uz visiem 6 mana priekšmeta skolotājiem. Tātad pat vienu dienu nedēļā pie tās nevaru tikt. Materiāls uztaisīts, bet tieši konkrētā dienā man tāfeles nav. Un izklāsta vieds klasei, kur vairums uztver ar dzirdi un kurā ir kādi 4-5 ar UDS, atšķirsies no klases, kur uztvere darbībā, pētniecībā. Es pat nerunāšu par to, ko nozīmē uztaisīt un novadīt grupu vai pētniecisko, vai laboratorijas darbu klasē, kur ir 30 bērni.
Bet ko nu kašķēties, vairāk pārdomām tas bija.
to es - nesaprotu vai Tu lasīt neproti vai arī uztveri tā pašvakāk, bet es jau minēju, ka klasēs ir jāņem vērā nianses, ko arī daru un viena un tā pati stunda dažādās klasēs bieži vien norit dažādi, taču mācāmās vielas temats, saturs, izglītības programmā iekļautās lietas jau no tā nemainās t.i. ja programmā konkrētai stundai paredzēti daļskaitļi, tad kaut vai izdejo un izdziedi to deviņos dažādos veidos bet temats, pamatprincipu un pamatjēdzienu būtība ir un paliek nemainīga. Lielākajās skolās vienkārši ir lielākas iespējas izmantojot vienu un to pašu sagatavoto mācību materiālu nopelnīt vairākas reizes, piemēram, pašgatavoto izdales materiālu, interaktīvās tāfeles lietas u.tml. Daudziem materiāliem pat gatavojot jau uzreiz var izveidot pamatmateriāla kopiju un pēc tam to vairs tikai modificējot piemērot gan a gan b gan c gan d klases specifikām.
Ja strādājat lielā skolā, tad taču pēc pašreizējā modeļa maksā kaut cik normāli arī par burtnīcām, bet, ja mazā - tad grūti izlabot 5 burtnīcas? Ja tik vienkārši būtu.. Jā, lauku skolotājam nemaksā par labošanu. Man maksā - par 28 bērnu burtnīcu/kontroldarbu labošanu aptuveni 60 minūtes nedēļas. Rezultātā lauku skolotājs bez maksas labo tās 5-10 burtnīcas, es savukārt bez maksas laboju aptuveni 20, jo atvēlētais laiks man paiet pārējiem 10. Un kas te teica, ka var vienu un to pašu stundu vienādi gatavot. Jo vairāk bērnu, jo vairāk jāpiedomā par to, ko darīt ar dažādājiem līmeņiem, tempiem, diagnozēm. Vairāk variantu darbiem jāveido, vairāk mazo pārbaudes darbiņu (ar attiecīgu labošanu), jo tādā barā nejūti, ko konkrēti kurš apguvis, vari tikai nojaust. Kā jau te teica - tā ir haltūra, ja ir vairāk kā 20 bērnu un vairāk kā 21 stunda, ja darbu grib izdarīt kvalitatīvi un ilgtermiņā (uz kādu laiku var saspringt und degt, pēc tam - pārdeg. Cieš vai nu kvalitāte, vai veselība).
Nesaprotu skolotājus,kuriem šķiet,ka ar vienā veidā sagatavotu stundu var vairākās klasēs vienu un to pašu muldēt,tāds skolotājs ir slikts skolotājs ,jo jāsaprot ,ka katra klase un bērni ir pilnīgi atšķirīgi,tāpēc pat kontroldarbu gatavošanā ir nianses.
to pilsētas pele Bet Tu padomā par šito atšķirību - pilsētas skolā bieži vien ir ir 2-4 (dažreiz gadās arī vairāk) paralēlklases. Sagatavo vienu mācību stundu, nobliez ar nelielām izmaiņām atkarībā no klases specifikas 2-4 reizes pēc kārtas (sevišķi tās teorētiskās stundas, pēc kurām labojamas burtnīcas neviens nenodod) un saņem samaksu par 2-4 stundām. Un tā katru gadu. Lauku skolotājs sagatavo vienu stundu un ja skolā ir tikai viena attiecīgās vecumgrupas klase (nav paralēlklašu) un saņem naudiņas tikai par vienu stundu. Nākamā līdzīga satura stunda diemžēl tikai pēc gada. Esmu pastrādājusi gan lauku, gan pilsētas skolā. Un štrunts par tām daudzajām kontroldarbu lapiņām un burtnīcām. Ar vairāk vienādām stundām nauda pelnās vieglāk un patīkamāk nekā ar vienu unikālo stundu kurai sagatavošanas darbs ir tieši tikpat liels un atbildīgs kā 2-4 saturiski vienādām ar nelielām niansēm atkarībā no klases specifikas.
Pilsētas pele nav tumsoņa un zina, ka tas prasa darbu. Bet pilsētas pelēm jau nav iespējas pēc skolas darba iziet dārzā vai kūtī kopt savus augus vai lopus. Pilsētas pelēm pēc darba ir jādīdās pilnos trolejbusos, lai nokļūtu mājās, pa ceļam atstājot naudas žūksni lielveikala kasē. Bet, strādājot laukos, šķita, ka skolotājam interesē tikai piemājas saimniecība, nevis skolas darbs. Un par to arī atbilstoša samaksa. Nu nenopūl nervus, strādājot ar 5 skolēniem tā, kā strādājot ar 34. Laukos pa visu skolu nav 34 bērni, bet pilsētā katrā klasē!
pilsētas pele izrādās ir tumsoņa, jo nesaprot, kā rodas elementārais, cik tas maksā
Interesanti, kā mēs laukos pie siltuma tiekam? Paberzējam brīnumlampu un saucam: Aladin dod siltumu? Kurināmais, lai arī malka, mūsdienās pat laukos izmaksā Oi-Oi-Oi. Interesanti, cik reizes Tu , pilsētas pele, ziemā esi lāpstojusi pieputināto sniegu, lai varētu izbraukt un laikā paspētu uz darbu skolā?
to pilsētas pele
Laikam jau grūti līdz tam aizdomāties, ka visi šie lauku labumi nāk caur sūru, grūtu darbu agros rītos, vēlos vakaros un visa atvaļinājma laikā. Govs nedos pienu tāpat vien - tā katru dienu bez brīvdienām ir jābaro, jākopj, jāslauc, barība ziemai jāgādā vasarā, ja nav naudas nav arī tehnikas kas atvieglinātu šo procesu, tā ka nākas daudz ko darīt smagākā ceļā ar rokām, tāpat arī slaukšanas un ikdienas apkopes (tajā skaitā dienišķās sūdu mēšanas) process nav tik viegls kā lielveikalā nākot no teātra izrādes ielikt groziņā piena tetrapaku. Tāpat arī ar to gurķi - jāpērk sēklas, klausoties laika ziņās jādomā kur, kad un kā sēsi, dažreiz arī jāmēslo, jālaista, jāravē, aukstās naktīs jāapsedz ar plēvi, no rīta jāatsedz, kartupeļiem vēl ar kolorādo vabolēm visu vasaru jāplēšas, ja vien negribas kartupeļus, vaboles un vēlāk arī sevi ar ražu indēt kā lielsaimnieki bieži vien to dara pārdodamajiem kartupeļiem. Jebkurš lauku labums nāk caur sūru grūtu darbu, kurš ik dienas un bez brīvdienām obligāti jāpaveic savā brīvajā laikā no algas darba. Turklāt ne visi šie lauku labumi nāk bez naudas ieguldīšanas. Sēklas maksā naudu. Minerālmēsli arī. Tai pašai cūkai, govij un citiem dzīvniekiem pienāk tāda reize, kad vetārstam jāmaksā par obligātu vakcināciju, apsēklošanu (kas arī ir daļa no govju turētāju ikcienas) un citām lietām, kūts, siena šķūnis un tamlīdzīgas telpas tāpat kā dzīvojamās telpas laiku pa laikam prasās pēc remonta lai nesabruktu. Un peļņas, ja vien neesi lielsaimnieks, kam tā ir pamatnodarbošanās, ir tik vien cik pats paēdis un tuvākos radus paēdinājis. Stundu laikā lauku skolotājs pilsētas tirgū ar kāpostiem nevar sēdēt un tos tirgot. Turklāt skolotājam to parasti arī nav nemaz tik daudz lai kaut sestdienā (kad papildus jāieplāno arī dienišķais govs slaukšanas laiks un skolas sezonas laikā bieži vien arī burtnīcu labošana) atmaksātos ceļš līdz pilsētai un vēl tirgus vietas izmaksas.
Bet jāņem vērā, ka laukos katram skolotājam ir sava saimniecība, kura ienes noteiktu peļņu. Arī komunālie pakalpojumi ir daudz lētāki - lielai daļai jāmaksā tikai nekustamā īpašuma nodoklis un elektrība. Kāpēc es savulaik aizgāju no lauku skolas? - man bija apnicis, ka sarunas skolotāju starpā bija tikai par to, kā ēd govis un cūkas, kur labāk realizēt kartupeļus un gurķus, un neviena vārda par redzētām izrādēm, apmeklētiem pasākumiem vai izlasītām grāmatām.
Nedzēsiet komentāru,bet atdodiet krīzē atņemto un murgu modeļus nolieciet aizmirstībā.Nav visas mazās skoliņas,kurās darbinieku vairāk kā bērnu,jāglābj uz lielo skolu rēķina.
Strādāju novada lielākajā pamatskolā ar 150 skolniekiem .Par 21 stundu saņemu 380 uz rokas.Man ir trīs apgādājamie.Kāda alga būs par septembri nezina pats dievs- tas ir atkarīgs no mūsu skolnieku skaita.Ļoti nepareiza sistēma. Kurā darbā ,profesijā vēl ir tā, ka nezin ,cik būs alga uz rokas.??Šī sistēma turpina degradēt izglītības sistēmu
un galvenais profesijas prestižu.KĀPĒC SKOLOTĀJS LAUKU SKOLĀ PAR DARBU AR 20 SKOLNIEKIEM SAŅEM DIVAS REIZES MAZĀK NEKĀ PILSĒTAS SKOLOTĀJS PAR DARBU AR 20 SKOLĒNIEM. TIKAI TĀPĒC , KA PILSĒTAS SKOLĀ LIELĀKS SKOLNIEKU SKAITS??Tad jau laukos skolotājam nekas nav jāmāca, jāveic apkopēja funkciju , jo alga kā apkopējam! PILSĒTĀS JĀPASAKA , KA DARBS AR 30 SKOLNIEKIEM IR HALTŪRA ,KUR NE SMAKAS NAV NO KVALITĀTES! JĀPASAKA, KA KVALITĀTE IR ARĪ 21STUNDA UN NE VAIRĀK ,VAIRĀK IR HALTŪRA. SISTĀMA IR LAUKU SKOLOTĀJU DISKRIMINĒJOŠA.
Tevi viss apmierina? . . . Tīeši tādu kā tu dēļ, esam tādā bedrē. Tu haltūrē savā darbā, jo nepārstrādājoties tādam daudzumam skolēnu regulāri nevar pārbaudīt zināšanas, nestrādājot garas virsstundas. Vienkārši nevar. Ja strādā ar atbildību un apzinīgi veic darbu. Pavirši, virspusēji - jā. Tā arī skolotājām maksā - pavirši, kā melnstrādniecēm. ... . . . . . . . . . ., Es būšu pirmā, kas ies uz STREIKU. Un palikšu līdz prasību izpildei - ATJAUNOT 2007. GADA ALGU GRAFIKU UN ATDOT 2008. GADĀ ATŅEMTĀS SKOLOTĀJU ALGAS 50% APMĒRĀ. ... . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .. . Tādas kā tu trīc un dreb par savu haltūrvietu skolā. Tāpēc arī skolotājus var iebiedēt. Bet visi nav tādi kā tu.
Komentāri
Rakstīt komentāru