Bija skolas kafejnīca, kas tirgojās ar uzkodām un padzērieniem(starp citu, ievērojot MK noteikumus par skolēnu ēdināšanu!) - jā, bija arī bulciņas, bija viena otra limonāde, bet nekā nu tik nāvējoša. Tagad, kad tā slēgta(ko tad pārdot - ūdeni?), visi ierodas skolā jau "uztankojušies" ar kokakolu, čipsiem un visiem citiem labumiem. Un neviens to nevar aizliegt, ja kas. Skrapšķina, ka tik turies, visas malas pilnas ar tukšajiem čipsu maisiņiem un kolas un citu gāzēto salddzērienu pudelēm. Un arī tas faktiski notiek MK noteikumu ietvaros - pasakiet tikai, ka nē. Tagad, protams, ir labāk un veselīgāk, Belēvičaprāt. To varēja taču iedomāties, ka tā notiks.

Savā laikā Hruščovs izdomāja kukurūzas audzēšanu. Tā izrādījās dārga un neekonomiska. Valstī (runa ir par PSRS) pēkšņi nebija baltmaizes un sviesta. Kad biju skolēns, patērētāju biedrības veikals katram skolēnam izsniedza vienu mazu baltmaizes bulciņu dienā. Pieaugušie stāvēja rindā, lai nopirktu drupenu maizi no Amerikas kukurūzas. Vai Belēvics to atceras? Vainīgie bija kolhoznieki, kas negribēja iet kolhoza darbā, bet savās mājās audzēja cūkas. Pa mājām staigāja ciemu padomes darbinieki, kas atļāva vienu govi, vienu cūku un vienu aitu. Tagad fikso Hrušcova ideju mēģina atkārtot Belēvics. Vajag tikai izdot rīkojumu, un mūs gaida gaiša nākotne. Pēc 50 gadiem, saskaņā ar Belēvica izdomājumiem, Latvieši būs visveselīgākā tauta pasaulē (Hruščovs 20 gadu laikā uzcēla komunismu). Protams, ka skolu ēdnīcas milzīgus pārtikas daudzumus izmetīs atkritumos, bet var taču pa mājām izsūtīt pašvaldības amatpersonas, kas vecākiem uzliks administratīvus sodus par bērnu nepareizu ēdināšanu un nepareizu ēšanas paradumu veidošanu.

Tagad zinu, kā saukt mūsu acīgo veselības ministru - Misters Algoritms, vai Algoritma Kungs. Tā viņš pats, pēc visiem Freida likumiem, izpļāpājās par sevi intervijā TV. ALGORITMS darbā un dzīvē, jo viņš taču lemj dzīvu cilvēku likteņus, viņam ir pats galvenais. Cilvēki? Nu tie jau tikai kaut kādi saskaitāmie, vai arī atskaitāmie. Tas gan ir bīstami, ja cilvēkus sāk rēķinot procentos.

Kas ir veselīgāk, ja skolā var nopirk un apēst vienu bulciņu vai izēst no veikala atnestu čipsu paku?

Man jau sen ir aizdomas, ka mums nevajag 100 Saeimas deputātus, bet gan 100 igauņu-latviešu valodas tulkus, kuri varētu pārtulkot Igauņu likumus un pieņemt tos Latvijā. Tas attiecas gan uz transporta nodokli, gan demogrāfiju, gan ēdināšanu skolās, gan skolotāju algu aprēķina modeli.