Esmu sākumskolas skolotāja. Pilnīgi jums piekrītu. 7 gadīgam bērnam skolā ir pamatīga slodze. Esmu vienmēr iestājusies par to, ka slodze jāsamazina un bērniem vispirms jāapgūt pamatprasmes ne tikai lasīšanā, bet arī stāstīšanā, situāciju izspēlē u.c. Vajadzīga izkustēšanās. Liela daļa 1. klases bērni vēl nav gatavi lielai slodzei. Bet- mūsu iebildes un ieteikumus IM nekad nav uzklausījusi. Tā tas, diemžēl, ir. Dzenam apjomu, jo to nedarīt nevaram, ņemot vērā mūsu programmas apjomus. Un vēl- sākumskolas 30 bērnu klasē tiešām jāštancē. Žēl, bet tā tas ir.

turpinājumā pāris jautājumi - kas ir svarīgāk - stabili pamati, vai apgrābstīts plašums? - vai lietderīgāk nav skaidri, bērniem nejaucot galvu, ielikt pamatus matemātikā un valodā, tā vietā, lai jau ķertos pie ģeometrijas, sociālām zinībām, abstrakcijām utt? Vai tiešām skolas programma nevar veidoties saudzīgi un vērsta uz bērnu un ievērojot vecumposmam raksturīgo (uztverē un uzvedībā), nevis drastiski dresējot mehāniskus "lasi-atkārto" robotiņus, kas sastinguši sēd solos un nepakustās? ko tieši mēs ar to iegūstam - kāda ir realitāte bērnu attieksmē pret mācībām? kāpēc pāris mēnešu pēc skolas uzsākšanās bērns, kam dega acis uzzināt un iemācīties aktru dienu ko jaunu, tagad īd un čīkst un ir jāspiež mācīties? tad nav dabiski un pašsaprotami - tas ir aplami!

šogad skatos, kā mana pirmklasniece apgūst lasītprasmi skolā... man ir ar ko salīdzināt - bērnudārzs / skolas pirmie 2 mēneši un teorija, kā mācās alternatīvas pedagoģijas skolās.... 100% piekrītu skolotājām, kas 1) vērš uzmanību uz programma - tās ir neadekvātas, neloģiskas un nebūt nerada vēlmi lasīt - teksti, saturs un forma; 2) laika limits 30 bērniem 40 minūtēs katram... ha - 1 vārdu katrs var izlasīt - smieklīgi; viss paliek atkarīgs, cik daudz no ģimenes laika veltam skolotāja lomas izpildei (vecāki ir atbildīgi par savu bērnu, jā; bet ne jau tie, kam jālāpa programmu robi) un cik laika atraujam pārējiem priekšmetiem un arī atpūtai, bez kuras būs tikai pārpūle un visas pārējās spriedzes radītās psihiskās sekas; 3) uz neloģiku - mācāmies lasīt, burtojam, bet matemātikā ir jāprot izlasīt un izprast teksta uzdevumi - tas ir loģiski, pamatoti un veicinoši?! 4) salīdzinot ar bērnudārzu - kur neviens nelika mācīties lasīt, bet bērniem, savas dabiskās izzināšanas un mācīšanās tieksmes dēļ, apgūtost burtus, pieejamie teksti liptin lipa paši, skolā ir jāspiež burtot - tātad - skolā tomēr ir kaut kas savādāk?.. 5) no alternatīvām pieejām, ar ko esmu iepazinusies - bērnam ir jādod LAIKS un iespēja apgūt sevi interesējošo... diemžēl vecumā no 7-10 spēju "pieslēgt" uzmanību nenosaka pulkstenis un zvans - un tas ir tikai loģiski - tātad - varbūt arī 40 min stunda (vismaz sākumklasēs) ir aplami?

Ja ģimenē vismaz 30 minūtes dienā velta lasīšanai, rakstīšanai, tad šiem bērniem nav problēmas lasīt, rakstīt. Zinu vecākus, kuri saprot, ka bērnu attīstība notiek jau no dzimšanas.Tikai VISC laikam to nesaprot.Pedagogs ne skolā, ne bērnudārzā nevar visu paveikt.Gudri, lasīt un rakstīt protoši bērni nāk no ģimenēm, kurām rūp sava bērna nākotne.Tālākā bērna attīstība tiešām pedagogu rokās.Jau 40 gadus strādāju skolā un risināt, saprast uzdevuma nosacījumus var lasītprotoši skolēni.

Strādāju ar pirmskolniekiem un sākumskolēniem jau 30 gadus, varu apgalvot, ka sākumskolas apmācības sistema un teksti ar lielu steigu jāmaina, ministrija tā aizrāvušies ar zinātni un augstskolām, naudas sadali, ka neapzinās realitāti...TĀ būtu---apzināties un novērtēt beidzot, ka sākumskolas un pirmskolas pedagogi iegulda milzu energiju , lai ieliktu pamatus visai izglītībai.Pie manis nokļūst bērni , kuri ir gana talantīgi un gudri, bet kuriem nav dots LAIKS UN ADEKVĀTS spēju izvērtējums.Kamēr vieniem bērniem uzlikts nimbs uz galvas, daļa tiek pamatīgi traumēti.No tā agresija pret skolu, sabiedrību un mācīšanos.Mīļie,Gudrie, Zinatne arī par pedagogiju,attīstības procesiem sen jau kliedz, ka bērni šodien jau savādāki,

40 minūtēs 25-30 bērniem, katram veltot nedaudz vairāk par minūti, ir man apmaksāts darbs. Pārējais hobijam. Cik spēju, tik sadarbojos. Centīšos rūpīgi izmantot man apmaksāto laiku. Savās kontaktstundās nehaltūrēju. Nekad to neesmu darījusi. Taču nu reiz pietiek! Neko vairs nedarīšu bez seguma. Atvainojiet- dzīve izmācījusi!

Svarīgākais, bērniem ir jāsaprot, ko viņi izlasa gan matemātikā, gan dabaszinībās, gan sociālajās zinībās u.c. Vai kritērijs - cik vārdus Tu izlasi minūtē - ir objektīvs lasītprasmes atspoguļotājs?

Dzirdēts par zēnu zemāko koncentrēšanās spēju, ka viņi nespēj tikt galā ar tik gariem tekstiem, bet kāds pamatojums ir šim: "Zēni un meitenes lasa atšķirīgi - zēni labāk lasa digitālā formāta tekstus, bet meitenes - papīra formāta tekstus"? Vai tam ir arī pamatojums, zinātnisks, izpētīts?