Lietuvas valdība plāno izstrādāt "pilnas dienas skolas" koncepciju
08.03.2017. 13:13
Pilnas nedēļas kpncepcija...
Nākamais solis varētu būt - pagarinātās nedēļas skolas (internātskolas), kurās vecāki atstāj bērnus pilnā pansijā un audzināšanā, lai paši būtu brīvi no atbildības, bet stingri varētu izvirzīt prasības izglītības iestādei, ministrijai un pedagogiem...
>>>Brīnumam
Vai es piedāvāju kaut ko darīt vienlaicīgi? Skola ir liela ēka, tur ir daudz telpas, un gan jau var atrast vietu kur palikt vienam un pastrādāt. Jā pēc grafika jums stundas nav - var darīt to, kas ir jādar bez kontaktstundam. Galvēna ideja, lai tas notiek skolā katru dienu un tikai 8 astronomisku stundu intervalā. Lai viss ir tā ka cilvēķiem. Skolā var uztaisīt apstākļus darbam, bet mājās ne vienmēr - tur gan ir jāgatavo pusdienas, jābraukājas ar mašīnu un kaut ko vēl jādar. Un skolotāji vēl labo darbus...
Redz - augstas klases medķis ārpus sava darba laika ministram izpalīdz un izgriež šo to bez maksas- saceļas liela brēka un nosviež no darba (vismaz atjaunoja). Skolotājam bez maksas pēcpusdienā pieskatīt bērnus vienkārši pienākas!
Rīga nav visa valsts. Rīgā apmaksāts tiek par visiem darbiem. Arī dažādas iespējas nodarboties interešu izglītībā un citur Rīgā ir. Vajag tikai pašam gribēt. Ārpus Rīgas situācija ir pavisam cita. Ārpus Rīgas strādājam par puscenu!
Laikā, kad strādā ar bērniem, nekāda labošana un gatavošanās nesanāk- pat ja tu strādā ar vienu bērnu! Pamēģiniet vienlaicīgi braukt ar mašīnu, gatavot vakariņas un kaut ko uzadīt!
Ja skolotājiem maksātu par bērnu nodarbināšanu pēc stundām, tad arī veidotu dažādas grupu nodarbības. Tagad uz visu skolu ir viena pagarinātā grupa, kur bērni mācās, taču viens skolotājs nevar nodrošināt dažādu klašu komplektiem izmācīšanos un brīvā laika nodarbības. Es, piemēram, labprāt strādātu ar savu klasi līdz 16-17-iem. Smuki izmācītos, pastrādātu papildus gan ar spējīgiem, gan švakulīšiem. Bet par absolūti skaistām zilām acīm to gan nedarīšu. Jau tagad vismaz trešdaļa darba apmaksā neietilpst!
Bet raksts taču nav par problēmu "bērniem pietrūkst ģimenē kopīgi pavadīta laika". Raksts ir par to laiku, kuru bērni tik un tā nevar pavadīt kopā ar ģimeni, jo pēcpusdienās pieaugušie ģimenes locekļi parasti ir darbā. Kādā veidā laiks, ko bērns šobrīd pēc stundām līdz vecāku pārnākšanai pavada viens pats mājās vai pagalmā, varētu kļūt par laiku, kas pavadīts kopā ar ģimeni? Tas nav nekādi iespējams. Izlasot rakstu par vienu tēmu, protams, var raisīties galvā idejas par citu "nevirspusēju" tēmu, bet tas nav iesmesls teikt, ka citi, kas runā par konkrētā raksta tēmu neko nesaprot.
Žēl, ka domājat tik virspusēji. Es runāju par aploku, Jūs par aitām. Es runāju par vispārīgu problēmu,KA BĒRNIEM PIETRŪKST LAIKS AR ĢIMENI. Fakts kā tāds. Lai Jums jauka diena un izdodas būt gan labam darbiniekam, gan naudas pelnītājam, gan vecākam :)
UN?! Acīmredzot, nelasāt gan! Nevienam neinteresē, tak lai jūsu bērni sēž mājās kat 24/7. Runa ir tikai par tiem bērniem, kuriem ir vēlme vai vajadzība vairāk laika pavadīt sklā un papildus izglītoties vai vienkārši jāpavada laiks, jo jāgaida vecāki!!
Un, ja Jūs varat spriest par cilvēku pēc viņa viedokļa, uz kuru tiesības ir mums visiem, un vel saukt par kviecošu publiskā telpā, atvainojos, Jūs bērniem varat iemācīt tikai to,ka taisnība ir Jums vienam un par cieņas izpratni es nerunāšu.
Tad bez manis, skatot pozitīvi spiesto pogu, ir daudz nedomājošu un kviecošu! Ja strādā ar sirdi, tad var redzēt un pamanīt daudz vairāk. Un lasīju gan! Bērniem ir jābūt mājās, jo mūsu sistēma, slodze un pulciņi ir gana! Mani bērni ir laimīgi, jo daudziem esmu vecāku vietā! Jo vecākiem nav laika,kas mūsu ikdienā ir pat saprotami. Nevajag te kalt akmenī. Nav nozīmes kā pavada laiku, es runāju par ĢIMENISKUMA FAKTU.
Un kāpēc gan skolas telpās nevarētu būt pieskatītāji, bērnu nodarbinātāji tie, kas nav priekšmetu skolotāji? Jau šobrīd Rīgā pašvaldības bērnu un jauniešu centru darbinieki piedāvā interešu pulciņus, kuru nodarbības notiek skolas telpās (ja ar skolas administrāciju tā ir sarunāts).
Un neuztraucieties, Juta, ja nepieciešams, arī citu profesiju pārstāvji strādā ilgākas darba stundas un pat bez pusdienlaika, kad un ja tas ir nepieciešams.
Mans personīgais viedoklis - jūsu bērniem, iespējams, krietni labāk būtu pēcpusdienas pavadīt skolā kādos interesantos pulciņos, izmācīties utt. Jo ja mājās ir tik histērisks vecāks, nekritiski domājošs un argumentēt nespējošs, kur bļauj un kviec pirms vispār izlasa par ko ir runa... Ticiet man, nevienam bērnam tas nenāk par labu.
Šī doma, ka skolai vajag ilgāk, agrāk, vairāk nekā no zvana līdz zvanam...Tā nav pirmo reizi. Un tā sabiedrība prasa tikai no skolotāja. Citu profesiju darbinieki gan ierodas uz noteikto darba laiku. Piemēram, pēc darba gaterī vai veikalā, frizētavā, advokātu kantorī un citur pēc nostrādātā laika dodas mājās. Neviens neuzskata, ka būtu vēl laiciņu jāuzkavējas, kaut kas jāpadara, vairāk, virs normas, ārpus kārtas, ka no rīta tak arī varētu būt kādu stundiņu agrāk, lai pieskatītu utt. Bet par skolotāju tā ir kā norma- lai ne vienu brīdi bērni nav vieni- citi nāk nesamērīgi agri, citus, redz, vakarā nevar mājās dabūt, par klaiņotājiem jāatbild, par zagļiem veikalā arī un par visiem, kam nav kur palikt. Domāju, skolas jāliek mierā. Tiešām- lai izglīto un māca. Bet pēc stundām -jārada citas instances, kas par bērniem gādā.
Kuri būtu tie skolotāji, kas bērnus ieinteresēti pieskatīs un visu izmācīsies.Vai tie , kuri jau nostrādājuši savas 7 kontaktstundas un kam vēl jāizlabo nodotie darbi, jādoma par rītdienas stundām?
Pedagogs nav iemācījies lasīt un lasīto izprast.
Pirmkārt, šī ideja netiek apspriesta mūsu valstī, bet gan kaimiņos - Lietuvā.
Otrkārt, nav runa par bērna palikšanu uz pastāvīgu dzīvošanu skolā, bet gan par saturīgu un lietderīgu laika pavadīšanu līdz brīdim, kad mājās no darba pārrodas vecāki.
Treškārt, kurš tad tos bērnus šobrīd pieskata pēcpusdienā? Varbūt bērns apmeklē kādu pulciņu (bet arī tie nenotiek katru dienu), varbūt pilda mājas darbus, varbūt iet ciemos pie draugiem, varbūt lasa grāmatu, varbūt lūr TV, datorā vai telefonā, bet varbūt kaut kur iekuļas nepatikšanās.
Vairumam vecāku darba laiks beidzas ap pieciem, sešiem (atkarībā no tā, cikos sācies, cik garš laiks pusdienu pārtraukumam ierēķināts), pierēķinām klāt laiku, kas nepieciešams, lai nokļūtu no darba mājās (piemēram, Rīgā tas var prasīt pat stundu laika), un tad aprēķinām sauso atlikumu - 2-3 stundas, kurās jāpaspēj gan vakariņas pagatavot, gan ar bērnu aprunāties, gan palīdzēt viņam mājas darbus izpildīt (ir bērni ar gudrām galvām, kam viss padodas viegli, un kuri paši ar mācībām tiek galā, ir bērni, kuriem ir nepieciešama palīdzība un apgūstamās mācību vielas papildus izskaidrošana). Bieži vien tieši tā kopā būšanas un caur to - audzināšanas - puse sāk klibot, jo tam vienkārši nepietiek laika un spēka (arī man, tāpat kā tam pārgurušajam pedagogam, vakarā vairs nav spēka pasaciņu bērniem izlasīt).
Doma, ka visu nelaimju pamatā ir vecāki, kas dzenas pēc naudas (strādājot parastu astoņu stundu darba dienu un vēl kādu stundu pavadot ceļā uz mājām) ir visai interesanta, jo laikam tās paudēji nezina, ka vecāku pienākums ir savus bērnus nodrošināt arī ar pārtiku, apģērbu un dzīvesvietu.
Es sapratu,ka tā ir iespēja bērnem , kuri nedzīvo skolas tuvumā. Gaidot autobusu ,klīst pa ielām,zog veikalos un demolē autoostu.
kas tas par jauninājumu?Vai vecākiem vispār nav bērni jāpieskata?Tā ir apzināta ģimenes modeļa iznīcināšana.Tās vairs nebūs skolas,bet bērnu patversmes,kur paglābties no vecākiem.Tā jau pedagogi audzina bērnus vairāk nekā vecāki.Stulbumam nav robežu mūsu valstī.
Labāk būtu plānot valstī tā, lai VECĀKIEM ir laiks pavadīt laiku ar bērniem. Ģimeniskums mūsu valstī ir zudis, ne visur,bet ir. Domājam tik kur nogrūst bērnus un tad brīnāmies par Zilajiem vaļiem utt. mŪSU VALSTĪ VISS IR PAKĀRTOTS NAUDAI, CIK DAUDZI NO MUMS VAR TEIKT,LIEKOTROKU UZ SIRDS,KA PAVADA PILNVĒRTĪGI, GANA DAUDZ LAIKA AR SAVIEM BĒRNIEM? Cik? Tā ir liela valsts problēma. Pietiek skatīties virspusēji, virzienā-kas kuram ir izdevīgāk. Daudzi vecāki šausmās, kad uzzin,ka gaidāms brīvlaiks un bērni būs mājās visu dienu. Un skolotājam arī ir bērni, ģimene, bet reizēm nav spēka pasaku izlasīt, jo pats, atnākot mājās, gatavo stundas, labo burtnīcas. Bet daudziem liekas, ka skolotāji dzīvo skolās un citu neko negrib dzīvē. Tāpat ir ārstiem,kuri raujas pa vairākām vietām, un arī citi prof.pārstāvji. Sapratāt,kur ir reālā problēma?
Lieliski būtu,ja būtu atsevišķa vakance, ja reiz gribās bērnus skolā turēt līdz vakaram. Cik ērti-bērns atnāk mājās, mājasdarbi izpildīti,izmazgā zobus-un gultā...
Komentāri
Rakstīt komentāru