Tiešām - tas nav noslēpums, ka ir pašvaldības, kuras neko nedara iedzīvotāju labā, sākot ar darba vietu radīšanu un sociālo problēmu risināšanu. Tikai griežas ap savu asi , pieliek pie algas un imitē darbību vairāk vai mazāk, noskaita skaitļus, runā kaut ko par kvalitāti (lai gan dažiem pašiem deputātiem nav skaidrs, kas ir kvalitāte), vārdu sakot, veltīgi cerēt, ka viņi visi domās par iedzīvotājiem. Nu kāds jau var būt kādā brīdī domā, bet tas tiek apslāpēts, lai turpinātu līst p___ kādai autoritātei. Visu nosaka vara. Deputātiņi tikai cilā rokas par labu kādai svarīgākai personai. Kas zin, ja nu pašam kāds labums pēc tam atlec.
Ja likvidē mazās lauku skolas, tad lai arī samazina IZM darbinieku skaitu. Skolēnu skaits taču samazinās, bet IZM nekas nesamazinās. Un tad nu lai varas vīriem/sievām būtu vairāk naudas - risinājums ir slēgt mazās lauku skolas. Kam tie visi deputāti domāti? Vai viņi domāti, lai tikai sadala naudu savā starpā un mazliet atsviež iedzīvotājiem, vai tomēr lai domātu par VISU iedzīvotāju labklājību, arī to, kas dzīvo laukos un līdz novada centram ir n-tie km.
Nevar skolu slegšanu atstāt pašvaldību ziņā. Tas ir kvalitātes jautājums. Ja pasvaldībā dzīvo daži cilvēki, kā lai priekšsēdētājs kaimiņiem skolu likvidē? acīs nevarēs skatīties...
Jau izteicu domas:
Es domāju, ka laukos būtu jānosaka minimālais skolēnu skaits skolā, ko finansē valsts, bet atļaut pašvaldībai izvēlēties, vai pašai finansēt mazo skoliņu, vai organizēt skolēnu pārvadājumus uz citu skolu. Tas arī parādītu pašvaldības attieksmi. Jo nav noslēpums, ka ir pašvaldības, kuras neko nedara iedzīvotāju labā, sākot ar darba vietu radīšanu un sociālo problēmu risināšanu. Bet finansēt skolas, kurās ir vairāk pedagogu nekā skolēnu, nebūtu prāta darbs. Un vēl vajadzētu pārskatīt internātskolu tīklu, kvalitāti. Mūsdienās internātskolās mācās pamatā bērnunamu audzēkņi, vai ļoti trūcīgi lauku bērni, vai tādi, kuriem mājās ir sociālās problēmas. Rezultātā internātskolās audzēkņu skaits ir neliels, bet kontingents ļoti smags. Vai nebūtu racionāli veidot lielākas internātskolas, cik atļauj infrastruktūra un pa ietaupītajiem līdzekļiem piesaistīt vairāk sociālo darbinieku un psihologu slodžu, skolotāja palīgus.
Kāpēc mazās novada skolas nevarētu būt kā filiāle lielajai novada skolai līdz 7. klasei?
Vispār nesaprotu sistēmu daudzās valsts iestādēs (dažās ir vēl stulbāk nekā skolā!!) . Mana draudzene strādā lielā valsts iestādē par algu grāmatvedi, tā kā ir no Kuldīgas, tad īrē gultasvietu Rīgā. Visu darbadienu rēķina algas pie datora, nu to elementāri varētu darīt attālināti no Kuldīgas. Bet vēl absurdāks ir darba režīms. Algas dienās nereti nākas sēdēt līdz 20.- 22.00, bet pēc tam vairākas dienas darba ir maz. Bet DARBA LAIKS 9.00 - 17.00. Neviens nekompensē tās stundas, ko algas dienās nosēž līdz 22., neviens neļauj piektdienas vakara aiziet ātrāk vai pirmdienas rītā būt vēlāk, lai paspētu uz Kuldīgu. Un nākamajās dienās pēc algas ir dažas dienas, kad vispār neesot ko darīt. Sēdi un lasi grāmatu, vai ziņas internetā. Sociālie tīkli ir atslēgti. Uz iebildēm par darba režīmu - nepatīk, cits jau uz tavu vietu rindā stāv.
Kā ar pārējo valsts iestāžu tīkla sakārtošanu proporcionāli iedzīvotāju skaitam?
Mēs taču esam palikuši tik maz
Slēgt nerentablās skolas Rīgā!!! Jā, algas nav mainījušās. It kā skolēnu skaits manā skolā palielinās, bet algas ne, kur tā naudiņa atseko, nav saprotams.
Nav izslēgts, ka pēc gadiem 5-10 ar skolām būs tas pats, kas ar bērnudārziem - kad bija maz bērnu lielu daļu bērnudārzu slēdza un tad nu bija visa "bērnudārzu krīze" un nācās jaunus atvērt. Liela daļa bērnu tā arī nekad nedabūja vietas bērnudārzā līdz skolas sākumam. Ar skolu un skolotāju trūkumu varētu rasties mazliet lielākas "ziepes". Bet neviens jau nedomā par to, kas būs pēc tam, jo līdz tam laikam jau būs kāds cits ministrs un atbildība par visas izglītības sistēmas graušanu jau nav jāuzņemas. Izglītības kvalitāte celsies, kad sāks tikt veiktas KVALITATĪVAS nevis KVANTITATĪVAS reformas. Neviens pat nav paskatījies, ko un kā māca, tikai gudri mainīt skolu, skolotāju un skolēnu klasē skaitu. Tās "kvalitātes pakāpes" par kurām nu piemaksā ir pilnīgs idiotisms. Ierēdņiem vajadzētu iemācīties, ko vārds "kvalitāte" nozīmē, lai gan...ierēdņiem tas nozīmē "aizpildīt iespējami lielāku papīru daudzumu iespējami ātrākā tempā, nav svarīgi ar ko, galvenais, lai izklausās gudri".
To var panākt vēl vienkāršāk - pietiktu ATĻAUT kantoru darbiniekiem strādāt no mājām. Bet es nez kādēļ neticu, ka tā notiks.
Pirmsskolas skolotāju algas:kādā līmenī!Bez komentāriem...
Kerijai:
Paskatīsimies uz šo lietu no cita skatu punkta. Kāpēc būtu nepieciešams likvidēt lauku skolas, jo cilvēki dodas strādāt uz pilsētām? Pārsvarā visādos kantoros u.c. valsts iestādēs ('dēlēs"). Šos ļautiņus vajadzētu atdzīt atpakaļ uz laukiem, jo mūsdienu technoloģijas atļauj kantora darbus veikt no mājām. Un lauku skolas nevajadzētu likvidēt. Un dažādi "burbuļi" pilsētās neveidotos... Ak ar varu nedrīkst? Kā to panākt likumīgi? Nu, ļoti vienkārši - likvidēt birojus, un darbiniekiem paziņot. lai sēž kur grib, bet darbam jābūt iesūtītam uz tādu un šitādu adresi... Un cik daudz naudas ietaupītos - skolas varētu remontēt, labus skolotājus algot...
Ironija, protams, bet tajā daļa patiesības...
Lasi delfos - Saldū reorganizē skolu sistēmu
Bet, ja precizētu? Nu piemēram, veidojot struktūrvienības. samazinot klašu skaitu (no pamatskolas uz sākumskolu, piemēram). Vidusskola ar 2 filiālēm sākusmkolu paskatā pārdesmit km attālumā. Lai mazie nebraukā apkārt, uz vidusskolu brauc lielie. Te jau bija nesen - šausmas, šausmas, skolu likvidē. Bet izrādās - skolā divi pirmklasnieki un seši trešklasnieki, vairāk neviena. Skola ar 8 bērniem? Ar direktoru u.c.? Priekš kam? Viena klase, kas ir kādas citas skolas filiāle vai, ja nākamā skola ne vairāk kā 10 km attālumā, busiņš, kas atved/aizved.
"Skolu tīkla sakārtošana ne vienmēr nozīmē izglītības iestāžu likvidāciju" Bet, ja precizētu? Ja izteiktu skaitļos... Varbūt pat vienu saglabāšot???
Diemžēl pedagogu mēneša darba algas likmes nav mainījušās kopš 2009. gada.
Komentāri
Rakstīt komentāru