Nepietiekama izglītība ir galvenais bezdarba riska faktors
24.02.2016. 09:48
Galvenais bezdarba riska faktors ir "nepareizie"(lasi- nav ietekmīgos amatos) radi,draugi un paziņas.Ja LV skolotāji nebūtu tādas cērpamas avis( vairākas bakalauru,maģistru izglītības) ar minimālām algām,bezdarbnieku būtu vēl vairāk.Tā kā Latvijā izglītībai ar bezdarbu maz sakara.
Maximā vajag pārdevējus un krāvējus - ej paprovē....
Tikai mazs precizējums - šogad minimālā alga ir 370 EUR, bet pamatos piekrītu Jums. Iespējams, ar tādu algu var sākt strādāt bez pieredzes, bet ilgstoši tā dzīvot ir nožēlojami.
turpinu - Latvijā dikti mīl uzsvērt filozofiku - ja tu neesi slinks, darbu vienmēr atradīsi. Bulšits pašos pamatos! Sevis iznīcināšana... Destruktīvāk jau vairs nav kur! Jā - ja mēs dzīvojam, lai strādātu, tad pareizi vien ir - apsveicu - varam droši pārstrādājušies nomirt badā (pa 250 eur, kas šobrīd ir norma pilnai slodzei... absurds, ja paskatās elementāras izdzīvošanas izmaksas), vai - atgriezties pie naturālās saimniecības - paši strādājam, paši audzējam, paši patērējam... baidos, ka tas reiz izrādīsies strupceļš. Es turpinu nesaprast visus tos, kas svēti tic, ka valstij nav resursu, lai paceltu minimālo algu vismaz izdzīvošanas cenas līmenī... Ka turpina klusēt un "būt laimīgi, ka vispār ir darbs"... Absolūta pašdestrukcija...
Bezdarbam nav tāda galvenā riska faktora... bezdarbu veicina komplekss: tautsaimniecības ražošanas spēja, uzņēmumu īpatsvars un darbības nozares, to konkurēt spēja ārvalstu tirgū, cilvēka spējas un motivācija, līdz šim brīdim piedāvātās izglītības kvalitāte un saturs... ja valsts neatbalstīs uzņēmumu veidošanu, nemotivēs, bet tikai slauks - izdevīgāk būs emigrēt uz "drošāku zonu"- darbavietas mazināsies, atalgojuma apmērs arī... un tur varēs kaut kembridžas absolventus pretī grūst, darba vietu vnk nav! cilvēkam ir noteiktas prasmes un motivācija - ja atalgojuma līmenis par darbu, ko varu padarīt ir zem mana iztikas līmeņa, es, protams, domāšu, kurp doties prom, nevis strādāšu ar zaudējumiem, nespējot sevi uzturēt. izglītības kvalitāte (t.sk. prasmes, ko tā attīsta, vai neattīsta) daļēji noteiks manu spēju atrast risinājumu (dibināt uzņēmumu, zināt, kā ražot to, kas vajadzīgs un kā konkurēt plašākā tirgū, vai doties prom kā darba ņēmējam, vai - veģetēt te, dažu dienu mirstot badā un bez perspektīvas). NEVIS - NEPIETIEKAMA IZGLĪTĪBA, BET - BEZSATURĪGA UN NEPĀRDOMĀTA = ZEMAS KVALITĀTES IZGLĪTĪBA...
diemžēl, vēloties mainīt darbu, augstākā pedagiģiskā izglītība arī neko nedod. Vai nu ciet skolu vai esi bezdarbnieks!
ZAGĻU PĀRPILNĪBA VARAS VĪRU UN SIEVU RINDĀS.
Nē, lielākais bezdarba riska faktors ir slinkums...
lai atceramies jau 1.Republikas inteliģentos bezdarbniekus.
Bet lielākais bezdarba riska faktors ir blata trūkums.
Vai Jūs nekad nav nomocijis jautājums, kāpēc ir cilvēks, kurš pelna 1000 un cilvēks, kam piedāvā minimālo algu? Kāpēc tā ir? Papriekšu ir darbs, prasmes, ko indivīds var piedāvāt, tikai tad seko nauda. Par izglītību: iespējas taču ir visiem vienādas. Katrs pats savas laimes kalējs.
darbu sameklēt var, tā ir daudz, bet vai cilvēkam samaksā? Labi ka maksā minimumu. vai var darīt jebkuru darbu par minimumu? Daudzreiz tā ir ņirgāšanās par cilvēku un vēl darba devēji raud, ka nav strādnieku, lai labi maksā, tad būs konkurence.
Citiem ir pārāk augstas prasības. Nestrādās, ja vien algas nebūs virs konkrētas summas. Un tā nu sēž uz kakla ģimenei, un valstij (mums visiem).
Tik kategoriski arī nevar teikt - ir centīgi, bet varbūt ne tik gudri cilvēki. Par slinkiem uzreiz nevajadzētu saukt...
Bezdarba galvenais iemesls ir un būs viens - slinkums.
Komentāri
Rakstīt komentāru