Lietotājvārds
Parole
Tukši salmi....
Esmu vājdzirdīga ( smaga pakāpe) bērna mamma. Pamatizglītība tika iegūta Valmieras vājdzirdīgo bērnu internātskolā. Varu teikt tikai atzinīgus un pateicības pilnus vārdus par pedagogu un citu speciālistu darbu. Klasē bija neliels skolēnu skaits. Profesionāli tika vadītas gan nodarbības klasē, gan individuālais darbs. Jā, protams , bēdājāmies, ka bērns ir nedēļu projām no mājām. Bet apzinājāmies, ka to, ko var sniegt viņam šī skola un skolotāji , nevar neviena vispārizglītojošā skola ar saviem esošajiem , "valsts atbalstītajiem" resursiem. Vai valsts nodrošinās surdopedagogu katram bērnam? Vai tiks nodrošināta dzirdes aparāta apkope? Skolotājs, kas klasē strādā viens ar 20-30 bērniem, pat fiziski nespēj veltīt pietiekoši daudz uzmanības katram bērnam( ņemot vērā vēl arī bērnus ar uzvedības traucējumiem, ar mācīšanās grūtībām, bērnus ar hiperaktivitāti u. c. problēmām). Ir skaidrs , ka šie bērni nesaņems to uzmanības apjomu, kas viņiem nepieciešams, lai apgūtu mācību vielu. Varbūt ,pirms visu mainīt, jaukt un kādam paklausīgi izdabāt ,der iedziļināties tēmā, visu izsvērt un domāt arī ar savu galvu. Es aicinu vispirms sakārtot situāciju darba tirgū, lai šie bērni, apguvuši labas darba iemaņas, nebūtu kājslauķu un pameslu lomā mūsu valstī. Tas būtu humāni, un to es sauktu par integrāciju.
labāk būtu Policijas akadēmiju atjauno'ju'ši-liels kadru trūkums .
RPIVA ir pilnīgi debila augstskola. kura nespēj sagatavot neko. Tur mācās visi manas klases muļķi un uzvedas dikti iedomīgi. Un tagad viņus iekš LU ieliks . NU būs deguni mākoņos...
Gaida =>>@io 03.01.2017. 16:48 03.01.2017. 19:48 - nu, un ko ar to gribējāt pateikt? Brilles vai aparāts jau nav vienīgā šo bērnu problēma skolas ikdienā. Nepieciešami arī citi palīglīdzekļi un pielāgojumi, nepieciešams skolotāja asistents. Būs? Rūgti jāsmejas. Vēl ir bērni ar kustību traucējumiem - kā tos integrēs skolās, kuru vairums ir totāli nepielāgotas šādu bērnu uzņemšanai? Kā iztēlojaties ārpusklases, ārpusskolas pasākumus šādiem bērniem - jeb vai viņiem būtu jātop no tiem izslēgtiem? Nokļūšana skolā un uz skolu - kā mūsu sabtransports ir piemērots šim, īpaši provincē? Un vēl, un vēl. Zinu, ko runāju, jo mūsu skolā realizē speciālās izglītības programmu, un skolas ēka ir izbūvēta atbilstoši visām prasībām. Bet tiklīdz esam ārā pa durvīm, sākas visādi sarežģījumi.
nu man drusku žēl, ka Jums ir tik virspusējs priekšstats par to,ka visu atrisina brilles vai dzirdes aparāts. nu nemaz tik koši tas nav. vājredzīgajiem un tuvu neredzībai esošajiem bērniem ir grāmatas ar palielinātiem burtiem, braila raksts arī tā kā jāapgūst. Vai to mācīs vispārizglītojošajā programmā. Logopēds , speciāls apgaismojums, režīms. Tās ir tikai dažas lietiņas.
Vakar (03.01.2017.) RigaTV24 raidījumā "Kur Tas Suns Aprakts" argumentēti tika izteiktas hipotēzes par iespējamām izmaiņām koalīcijā un pārmaiņām valdībā pēc pašvaldību vēlēšanām. Būs jauns izglītības ministrs (vai arī kāda dāma), bet "vecie buki" Vaļņu ielā 2 būs tie paši. Un kamēr būs pieejami Eiropas struktūrfondi, nemazināsies projektu vadītāju, asistentu, vadošo un mazāk vadošu speciālistu, ekspertu un citu ierēdņu skaits ministrijā un skolu valdēs un departamentos. Šorīt izlasīju, ka no 1000 RPIVA u.c. pedagoģisko augstskolu sagatavotajiem skolotājiem, tikai 200-400 aiziet strādāt uz skolām. Vai pārējie 600 par projektu vadītājiem u.tml.???
Iepazīstoties ar jaunā gada prioritātēm atkal var secināt, ka ir kārtējā " salmu kulšana" - nekā konkrēta.... Par pedagogu samaksas modeļiem lasot māc bailes, jo šim ministram un viņa darba grupai to uzticēt nevar, jo runā sabiedrībai vienu, bet dara otru... Bet beigu beigās atbildību neuzņemas ne par ko...
Vārdu sakot, atkal viss stāvēs uz vietas. Kā visus pēdējos 30 gadus. Un tikai nesāciet mani tagad lamāt, ka man nav taisnība.
Gaida =>>@io 03.01.2017. 16:48 03.01.2017. 19:48:58
Mūsdienās nevienu vairs neizbrīna brilles. Arī dzirdes aparāti ir tādi paši palīglīdzekļi, kas noder mācībās un darbā, atbilstoši katra individuālajām vajadzībām." - intervijā NRA.LV stāsta Latvijas Bērnu dzirdes centra vadītāja Sandra Kušķe. "Vairāk nekā pieciem procentiem jeb 360 miljoniem pasaules iedzīvotāju ir paliekoši dzirdes traucējumi, no tiem 32 miljoni ir bērni, liecina Pasaules Veselības organizācijas apkopotie dati. Bērnu dzirdes centrs norāda, ka Latvijas situācija ir līdzīga. Tomēr, veicot laicīgu dzirdes diagnostiku un lietojot palīglīdzekļus, vājdzirdīgi cilvēki, līdzīgi kā cilvēki ar sliktu redzi, var pilnvērtīgi dzīvot, mācīties un strādāt. Turklāt no dzirdes traucējumiem nav pasargāts neviens – tie var būt gan ģenētiski iedzimti, gan iegūti traumu, saslimšanu vai pārāk skaļu trokšņu ietekmē. Latvijas Bērnu dzirdes centra vadītāja Sandra Kušķe uzsver dzirdes aparātu nozīmi bērna sociālajā integrācijā: "Dzirdes veselība īpaši būtiska ir bērniem – tā palīdz apgūt valodu un runātprasmi, kas, savukārt, mazina izolācijas risku. Arī Latvijā trīs četri bērni no 1000 dzimušajiem ir ar paliekošiem dzirdes traucējumiem. Mūsdienās nevienu vairs neizbrīna brilles. Arī dzirdes aparāti ir tādi paši palīglīdzekļi, kas noder mācībās un darbā, atbilstoši katra individuālajām vajadzībām." "
Tā nav anekdote - RPIVA pievienos LU 03.01.2017. 19:39:25
IZM pieņēmusi lēmumu ar 2017.gada augustu reorganizēt RPIVA, to pievienojot LU. Par ministrijas lēmumu reorganizēt , RPIVA rektore Daina Voita iepriekš neesot tikusi informēta- tā raksta NRA.LV. Filiālēs studējošajiem tikšot dota iespēja turpināt studijas vai nu savam profilam atbilstošā programmā kādā no reģionālajām augstskolām - Liepājas Universitātē, Vidzemes Augstskolā, Daugavpils Universitātē, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijā, Ventspils Augstskolā, vai arī neklātienē LU, Banku augstskolā, Banku augstskolas Uzņēmējdarbības koledžā vai Rīgas Tehniskajā universitātē. Reorganizāciju plānots pabeigt līdz 2017.gada augustam. Izmaiņas studiju procesā stāsies spēkā 2017./2018.akadēmiskajā gadā.
mjā, tiesībsargs ir kurls un akls, ( jo Eiropa ko saka, tad jau noteikti), bet manuprāt izglītības kvalitāte bērniem ar speciālajām vajadzībām netiek nodrošināta, ja viņi uzspiesti tiek "integrēti" masu jeb vispārizglītojošās skolās. šiem bērniem klasē ar 28-35 skolēnu piepildījumu nevar nodrošināt individuālu pieeju, šodien mums katra masu skola nevar nodrošināt skolotāju - palīgu ( formāli ir iespēja, bet reāli nedarbojas), stundu režīms un vēl 100 sīkumu, ko specializētā skolā izdara ekselenti. atruna par ģimeni ir tikai viens arguments, jo šie bērni tiek apzagti divreiz. pirmo, kad konstatē diagnozi un otro, kad jāsāk mācīties skolā. kāpēc piemēram par Strazdumuižas vājredzīgo vai vājdzirdīgo bērnu intergrēšanu nemaz nerunā? laikam taču ir skaidrs, ka nebūs pareizi viņiem būt vispārizglītojošajā. bērnus ar UDS vai nervu saslimšanām gan bāžam tik skolās. ( jandāliņus taču atceramies, ko tad viens tāds sastrāja. un cik ir tādu, kas vnk nav tikuši avīzēs).
1. Birokrātiju viņi samazinās?"Cik tu esi naiva, māmiņ!"© Lai nu ko, bet tikai ne to! 2. Bērnu ar spec. vajadzībām integrēšana - tātad tiks nodrošināts asistents, skolotāja palīgs? Neticu! Vai visas skolas ir pieejamas bērniem ratiņkrēslos?(nobrauktuves, lifti, utt)? Nav. .... 3. Ja izglītības pieejamība nozīmē vairāk kā 2 stundas ceļā uz/no skolas, vai dzīvošanu internātā līdz 9. klasei, tad tā nav normāla pieejamība.
Baiba ->@Inga+@Andris 03.01.2017. 12:04:38
"Apeirona" un Tiesībsarga konferencē par izglītības pieejamību 2016.g. 3.decembrī Nacionālajā Bibliotēkā oficiālajā IZM prezentācijā Ineta Īvāne iepazīstināja ar ministrijas plānoto 2017.gada pavasarī visu speciālo skolu pārbaudi, lai 2018.gadā speciālās skolas no pašvaldības jurisdikcijas pārietu valsts pārziņā. Plānots ievērojami samazināt speciālo skolu skaitu Latvijā - bija 60, tagad jau 59, drīzumā vēl vienu slēgs. Ministrijas mērķis - atbilstoši ES ieteikumiem maksimāli integrēt bērnus ar speciālām vajadzībām skolās pēc iespējas tuvāk dzīves vietai, lai vakaros var dzīvot mājās, ģimenēs. Konferencē tika uzdots jautājums - kas notiks ar speciālo skolu skolotājiem, daudzi no kuriem ir pirmspensijas vecumā, kas notiks ar speciālo skolu tehniskajiem darbiniekiem, kas notiks ar skolu telpām, jo tās jākurina un jāapsaimnieko. Ministrijai atbildes nebija. Var Tiesībsarga mājas lapā sameklēt IZM prezentāciju.
Inga @Andris 03.01.2017. 10:16:53
Nu, kā, speciālo izgl. iestādes tīklu attīstīs! IZM šajā gadījumā vēl nesaka, kā tieši to darīs, bet tā ir vispārīga prioritāte. Iespējams, palielinās skolu skaitu, iespējams, attīstība var nozīmēt arī apvienošanu. Piekrītu, ka varētu precīzāk informēt, bet tā jau ministrijas dara - pastāsta vispārējo vīziju un tad gada laikā skatās, ko reāli var iesākt.
Varbūt kāds var paskaidrot - ko nozīmē "speciālo izglītības iestāžu tīkla attīstība un internātskolu turpmākās darbības plānošana". Speciālo skolu skaits palielināsies vai arī speciālās skolas (atbilstoši Eiropas ieteikumiem) gatavojas slēgt un bērnus integrēt vispārizglītojošajās?
no Kučinska uzrunas LTV 31.dec. 03.01.2017. 10:05:37
"Netalantīgu bērnu nemēdz būt! Ir tikai sistēma, kura nav veidota, lai attīstītu bērnu spējas un pavērtu ceļu viņu sapņiem. Mums ir talantīgi skolotāji, viņiem ir jārada iespējas strādāt mūsu nākotnes labā" Tātad - prioritāte īstenībā ir tikai viena - SAKĀRTOT SISTĒMU (manuprāt, tas nozīmē samazināt birokrātisko aparātu)
Mainīts tiks izglītības saturs! Kompetenču pieejā balstītās mācības varētu būt diezgan lielas pārmaiņas, domāju.
Uzsvars netiks likts uz algu sakārtošanu. Viss līdzšinējais tikai novests līdz galam, nevis mainīts. Tie paši vēži droš vien.

Rakstīt komentāru

Lūdzu norādiet segvārdu!
Lūdzu ierakstiet komentāru!
1-1=
Kļūda!
Maksimālais komentāra garums ir 2000 zīmes. Portāla lietotājs atbild par saviem komentāriem, kas pievienoti rakstiem. E-klase aicina portāla lietotājus ievērot morāles un pieklājības normas, nekurināt un neaicināt uz naidu un diskrimināciju, kā arī iztikt bez rupjībām. E-klase patur tiesības komentārus nepublicēt vai dzēst.