Noskaidrots, cik fiziski aktīvi ir Latvijas skolēni un viņu vecāki
22.03.2017. 17:56
Sport mogila, fizkultura sila!
Sports ir daļa no dzīves
Sportot? pa kuru laiku???? uzdots ir tik daudz, -domraksti, referāti, esejas, kontroldarbi, projekti, zpd, viela, mājas darbi,- ka mācīties labi un apvienot ar sportu to vnk ikdienā nevar!!! Bet meita, nespējot nesportot, jo protams,ka cilvēkam vajag arī kustēties, sporto par spīti visam, bet tādēļ ļoti cieš mācības, atzīmes. Un ziniet-es viņai to ļauju, jo es ar savu teicamnieces liecību un 3 augstākajām nekur tālu neesmu tikusi! Cilvēkam ir arī jādzīvo, nevis jābūt pielīmētam pie mājas darbiem un es negribu,lai meita atkārto manas kļūdas! Viņa gribētu ne tikai sportot, bet mācīties arī dejot, bet-tas nav iespējams, jo - mājas darbi līdz naktij un bieži vien visu nakti un iet negulējusi uz skolu! Skola tas ir cietums, bija manā laikā un NEKAS nav mainījies! Puse priekšmetu ir nederīgi dzīvei, būtu labāk dejot mācījuši-lietas,ko patiešām dzīvē vajag prast!
Par sevi -tieši tas pats-uz darbu Rīgā ceļos 4:40, mājās ātrākais 19:00, 20:00,bet dažreiz 23:00, tā 5 dienas nedēļā, vienigais sports sanāk iet ar kājām lidz darbam 5km un tāpat atpakaļ..kad atnāku, esmu pārgurusi-kāds tur vēl sports?? Vienīgā izeja-brīvdienās. Ja vēl pēc tik smagas nedēļas gribas vispār kāju spert no mājas laukā..tā lūk, dzīvo liela daļa cilvēku un bērnu-pārguruši, gaidot ar nepacietību brīvlaikus un atvaļinājumus. Jauku vakaru visiem :)
kas gribēs tas atradīs iespēju izkustēties gan vecāki gan bērni,kas negribēs tas tāpat atradīs iespēju vai iemeslu to nedarīt ,labi ka pati kustos,jo skolās piemēram nemāca kā pareizi elpot skrienot vai ko citu darot,tad nu mācu pati cik atceros jo mums bija superīgs skolotājs kas tiešām mācīja nevis tikai atķeksēja, ka ir izieta programma
Skolnieka knapi paceļāmā mugursoma ir vienā no tām lietām , kas grauj jaunā cilvēka veselību. Un manu bērnu skolā sporta nodarbības ir 3*/nedēļā, bet muguras tas neglābj. Sporta stundu saturu, gluži kā mājturības saturu jau sen būtu jāpārskata un jāpielāgo mūsdienu dzīves ritējumam. Pilsētas bērni maz laika pavada svaigā gaisā, pārsvarā tupot mājās vai pulciņos slēgtājās telpās. Aktīvā izkustēšanas svaigā gaisā pārsvarā notiek tikai brīvdienās ar nosacījumu ka arī vecāki nav "mājās tupētāji". Nu nav vairs bērnu baru pagalmos kā kādreizējos laikos :) Grozi kā gribi -lielākoties ir atkarīgs no vecāku IESPĒJAS un gribēšanas kaut ko darīt lietas labā.Jo 12-nieks nu neies vienkārši 5 km vakarā paskriet, jo tas nav īpaši saistoši , kaut arī neko nemaksā. Te jāsaliekas kopā gan paša bērna vēlmej izkustēties+lai būtu kompānija( tad arī gribēšana iziet laukā uzreiz rodās). Bet ja runājam par pulciņiem tad bērnu vēlme+vecāku iespējas to apmaksāt +nokļūšanas iespējas (gan tīri transporta ziņā, gan arī grafika ziņā ). Lai katrai ģimenei tomēr izdodas izaudzināt krietnus un arī veselus bērnus, neskatoties uz visiem šķēršļiem!!!!
Nedomāju protams tās, kurās it tikai ap 50 skolēnu, bet mēs ar saviem 200 varam bērniem kustības nodrošināt pār pārēm un tas arī notiek. Sporta pulciņi katrai gaumei- florbols, volejbols, pludmales volejbols, futbols un tautas bumba mazākajiem, dejas- tautiskās un mūsdienu, Stapbrīžos laukā bērnu pilns- sknien, kustas, lēkā. Tagad vēl āra trenažieri lielākajiem. Cik iznāk runāt ar lielo skolu skolotājiem- dejās izlase, korī- izlase, visās sporta sacensībās izlase. Pārējiem datori un telefoni vai ārpusskolas nodarbības, kurās galvenais tomēr ir vecāku maciņa biezums.
Mums skolā ir pat tik vārgi bērni, ka pievedot bērnus pie skolas, vecāki bieži iebrauc skolas kāpmēs.
No 1.aprīļa no 7:30 rītā pie skolas iejas dežurēs skolas medmāsa ar palīgu un palīdzēs bērnus ienest skolā!
Absurds....
"Bet tas, ka neapmeklē sporta stundas vēl nenozīmē, ka ir neaktīvi. ;) Mums tieši lielākie sportisti parasti neapmeklēja sporta stundas, jo neredzēja tam jēgu. Tāpat viņiem bija 10 principa pēc."
Kārtējais "lielais sportists" sēžot uz dīvāna un...Jāsaka "lielo sportistu" intelekts...šādiem "tipāžiem" principa pēc augstāk par 1 nelieku!
"Lai cilvēks būtu vesels un ar stipru imunitāti..." Ko darīt trūcīgai personai, kas dzīvo ar ≤128,06€ mēnesī??? Piemēram, ja pēc treniņa nevar nomazgāties vai arī laukos nav kanalizācijas. Ko tād situcijā darīt? Un tagad, padomājiet mīlīši, kā es jutos 8.klasē ar 117€ mēnesī??? Cik gan fiziski aktīvs es biju? Man to jauno tehnoloģiju gandrīz pat nebija! Bet es izdzīvoju, kaut gan esmu 165cm garš un man ir 17 gadu. Esmu varonis! Es izdzīvoju un pārdzīvoju nabadzību!!! Par to Skolnieciņam var iedot medaļu!!! Bet nabadzības dēļ es zaudēju augumu, ārsti to vairs nevar labot, jo jau 14/15 gados bija par vēlu... Mani vecāki nav sportiski, jo tie ir otrās grupas invalīdi. Mans tēvs 100 latniekos pasportoja gan mūrējot, gan ziemā ceļmalā cērtot krūmājus pat -25°C salā!!! Viņam vajadzēja iet vairāk kā 7km no mājām ar kājām! Viņš ir varonis, jo par to saņēma 80 latus mēnesī un bija jāstrādā 8 h!!! Pat darba biržā, vai viņam ir jāstrādā 8h, viņa rupji atcirta ka jā. Nu, man ir dziļš naids pret sabiedrību kopumā. Paldies, jums par to, ka esiet! Pret lopiem man naida nav, bet pret cilvēkiem dažreiz gadās.... Tagad manam tēvam ir sūdīgi kājām, jo kājas ir neveselīgi sarkanas, pietūkušas un nadi irskatās kā piepes... Bet palīdzīt nevaru, jo ar manie 243€ lielajiem transfēriem pietiwk tikai man. Jūs mani paņemsiet Rīgas VEF basketbola komandā? Man nav fiziskās sagatavotības. Bet es gribu tur spēlēt! Ko darīt? Augt es neaugšu. Vai 165cm garš distrofiķis tur var tikt? Cieņā, Skolnieciņš © Skolnieciņš 1999-bezgalība ¦~{
Regulāras sporta aktivitātes mūsdienu tehnoloģiju laikmetā ir labas veselības, kā arī augstu fizisko un garīgo darbaspēju pamats. Ar sistemātiskām fiziskajām aktivitātēm cilvēks stiprina imūnsistēmu un uztur normālu vielmaiņu. Sports vairo mūsu labsajūtu. Kustības mūsdienās ir tikpat nepieciešama kā ikdienišķa mazgāšanās vannā vai dušā un zobu tīrīšana. Taču vērā ņemami sasniegumi kustību jomā gūstami tikai tad, ja cilvēks pats nonāk līdz fiziskas vingrināšanās nepieciešamības apziņai. Ikvienai kustībai jānāk no ikkatra indivīda iekšienes. Šajā ziņā mūsu sabiedrība kopumā vēl ir tālu no vēlamā
Vairākums pasaules iedzīvotāju ikdienā kustas par maz un lielākoties neizpilda dienas fizisko aktivitāšu minimumu!!!
Vai tiešām dažādi funkcionāri vēl nav sapratuši un spējuši pieņemt lēmumu, ka sportā nav jēgas likt balles, jo skolotāji ar tām ballēm saprot plikus rezultātus. Arī vizuālā māksla nav vērtējama ballēs, ja tur sāk talantu vērtēt, tas pats ar mūziku, ja tur vērtē absolūto dzirdi un vokālās dotības. Ar ballēm var vērtēt tikai to, ko skolēns izdara, ieguldot savu darbu, nevis vērtēt viņa gēnu komplektu fiziskā un mākslinieciskā plānā.
Aizmirsu piebilst ka lielākie sporta stundu neapmeklētāji ir tie paši, kuri sporto brīvajā laikā. Viņiem no skolas sporta pilnīgi nekāda jēga nav, viņiem tāpat vienmēr ir un būs 10 balles.
Ā un P.S. kāds vispār var izskaidrot kāpēc sports tiek vērtēts ballēs vēljoprojām? Sportam un kaut kādai tur vizuālajai mākslai vajadzētu tikt vērtētiem uz i/ni/nv
Lol sveiki esmu 10. klases skolēns un man šodien(1h) un vakar(2h) bija sports un īsāk sakot - manā skolā no sporta nav nekāda jēga. Skolotāja, kura jau ir kādus vismaz 5 gadus man, neko manai klasei nemāk parādīt, nevienu vingrinājumu, liek lai klasesbiedri tos parāda. Un viņa nepārtraukti runā pa telefonu vai nodarbojas ar blakuslietām, es pat nesaprotu kā tas ir iespējams. Reāli, mēs pat varam darīt visstulbākās lietas un viņa to neredz līdz kāds savainojas. Viņa prot tikai bļaut. Turklāt, mūsdienās reti kur notiek normālas sporta stundas. Mēs sporta stundās daram ko gribam. Reāli, gribi sēdi, gribi ej prom. Mēs, skolēni paši vienkārši neredzam jēgu sporta stundām un bieži vien vienkārši atsēžam
Nu nezinu, mums skolā lielākā daļa nodarbojas ar sportu un ļoti bieži. Mums problēmu nav, lai gan vienmēr ir kur augt. :D
Nav runa tiešām par sporta stundām, bet elementārām kustībām. Bērniņi tik nespējīgi pārvietoties, skola atrodas no mājas labi ja 100 soļus (pagasta centrā), vecāki ved ar mašīnu bērnu uz skolu. Pēc stundām bērniņš zvana māmiņai, lai brauc pakaļ un ved uz mūzikas skolu, kas atrodas nepilnu 200 metru attālumā. Un vecāki klausa! Pats nekust nekur. Auto stāvvieta no skolas durvīm 30 m attālumā, dažam tas par tālu, ignorējot zīmes, stūrēs vai pa durvīm iekšā. Brīnums, kā vēl uz rokām skolā neienes!
Pirms sporta stundas pienāk skolēns un saka-man mamma teica, ka esmu slims un , lai nesportoju.Uz jautājumu,kas noticis ar veselību, atbildes nav .
Jūs skolā esat bijusi? :) Neviens jau gadus 10 neskrien. Visi pret palodzēm spaida telefonus un - labākajā gadījumā - staigā lai atrastu labāku wi-fi. :D
Vienmēr brīnos, no kura pirksta izzīsti ir apgalvojumi, ka par maz kustamies. Darbs, pārtikas iepirkšana, mājas tīrīšana, ēst gatavošana, utt... Ziniet, vakarā knapi līdz gultai varu aizvilkties. Paskatieties, kas notiek skolās - bērni visus starpbrīžus skrien un ārdās, ir nemitīgā kustībā. Pēc skolas vairākas stundas klīst pa rajonu. Par maz kustību????
Ko var darīt vecāki? Var spiest iet uz sportu, jā. Var likt iet uz pulciņiem. Bet tas viss nav ne tuvu tik vērtīgi, ja vecāki vienkārši rādītu piemēru! Ar savu rīcību un savām izvēlēm - kaut vai brīvdienu rītos dodoties skriet vai visiem kopā kādā pārgājienā. Tas ir daudzkārt efektīvāk.
Komentāri
Rakstīt komentāru