IZM pateiksies par ieguldījumu izglītības pieejamības veicināšanā
21.12.2016. 09:19
Vecākiem paliek pēdējais vārds. Vecāku varā IR ļaut savam bērnam uzdrīkstēties. Tikai situācija ir tāda - ja bērnam uzdrīkstēšanās vainagojas ar gaidīto rezultātu, viss būs labi, ja ne - būs grūtības iestāties skolā, kurā apliecībai ir liela nozīme. Ja bērnam ir atbrīvojums no eksāmeniem, tad no likuma viedokļa visiem ceļiem vajadzētu būt vaļā.
Un kam būs labums no tā, ka bērns noskaidros, ka eksāmenus viņš nespēj sekmīgi nokārtot... Ja jau "labākajā gadījumā skolotājs iedod viņam norakstīt un pārbauda, cik pareizi bērns ir norakstījis", tad acīmredzot citu, labāku rezultātu no bērna skolotājs nespēj sagaidīt...
Uzdrošinos atkārtot - Vai mēs drīkstam apgalvot, ka bērns ieguvis pilnvērtīgu izglītību, jo labākajā gadījumā skolotājs iedod viņam norakstīt un pārbauda, cik pareizi bērns ir norakstījis? Skolai ir vieglāk lūgt vecākam aizvest bērnu pie ārsta, lai saņemtu atbrīvojumu no 9.klases eksāmeniem un ieskaitēm, nekā ļaut bērnam uzdrīkstēties un pamēģināt.
Es gribu mācīties Rīgas 1. ģimnāzijā un saņemt visus dzīves labumus! Mana vidējā ir 7,4, komats, kaut kas.... Davaj ziedojat naudu Jūsu gāvenajai Latvijas dievībai, Skolnieciņam! Mani vecāki ir invalīdi. Par nelaimi, viņi ir degradējušies! Žēl! Kāpēc es nesaņemu ziedojumus, ja mana ģimene ir sociālo dienestu redzes lokā? Kāpēc Jūs esat nolaidīgi? Labdari, j*banie! Kur Jūs ievākto naudu grūžat? Mans vārds ir daudzos dokumentos, un vajag tikai jautāt mana novada sociālajam dienestam!!! Manam tēvam ir 32 gadu darba stāžs, invaliditāti sāka saņemt no 2015.gada.... Ha, ha, ha..... Ave Skolnieciņš! Hail Skolnieciņš! Hail Skolnieciņš! Un man ir daži defekti ārēji neredzami...
Jūs ieraudzijāt daļu no manas dzīves, proti, manu dzīves daļu līdz tagadnei. Dzīvojot Latvijā es sapratu, ka Latvija S*KĀ. Esmu nepilsonis, kaut gan mans tēvs ir pilsonis un esmu latvietis divās paaudzēs. Mācos latviešu skolā, latviešu mācībvalodā no bērnudārza. Ārzemēs nekur neesmu bijis, man jau ir 17 gadu. Ha, ha, ha.... Devīto klasi nodzīvoju ar rekodlielu naudu 137€, es pat spēju no otrā semestra kaut kādām drēbēm iekrāt.
"Es atceros, ka runāšanā man krievu valodā jautāja : "Vai es biju krievijā?" "Нет, я там небыл." Es atbildēju un citi balsī ņirdza. B*a, es dzīvoju nabadzībā!!! Nu, tadag pateicoties manām veselības problēmām es dzīvoju ideāli ar 243€ mēnesī!
Ko dod invalīdu mācīšana, ja tie neatradīs darbu un nesaņems vairāk par minimālo algu? Pie mums darba devēji ir ļoti netorelanti un bieži vien diskriminē cilvēku darba meklējumos. Latvijas valdība S*KĀ! Jo mans tēvs zaudēja darbu celtniecībā 2007.g. ziemā. Viņam bija astma un divi pārciesti insulti. #SAD LIFE Viņš meklēja darbu, rakstija CV, bet viss bija velti. Bezšaubām, skumji.... Nu, viņš visu laiku nodarbojās ar biškopību, tāpēc varēja izdzīvot kaut kā (VID p*sies prom no manas sētas, jo Tev zema ranga darbonis mēnesī saņem vairāk nekā mans paps gadā!). Vēlāk mani vecāki gan māte, gan tvs strādāja pašvaldības darbos un arī SIMTSLATNIEKOS! Laukos kaut kā bez naudas var izdzīvot, bet ejot tālāk Tu redzi bagātos un varenos.... Pēc tiem SIMTSLATNIEKIEM mana tēva veselība vel bišķu sabojājās. Pirms manas 7.klases viņš atrada darbu metāllūžņu uzņēmumā, kaut gan bija palīgstrādnieks, tomēr veica remontdarbus. Un nepiemērotu apstākļu dēļ viņa seja kļuva līdzīga kā VOLDEMORTAM, viss turējās uz ādas, augšlūpa bija beigta, bet deguns bija gandrīz vesels ar elpošanas grūtībām un mega asiņu daudzumu.
Gunta 21.12.2016. 09:30 un Gunta 21.12.2016. 13:59! Ja Jūs esat viena un tā pati Gunta, tad īsti nesaprotu, ko ņematies. Pati taču apgalvojat, ka "labākajā gadījumā skolotājs iedod viņam norakstīt un pārbauda, cik pareizi bērns ir norakstījis", bet "sarakstā tikai pāris no 59 Latvijas speciālajām skolām".
Jāizvērtē katrs bērns, kuram ir speciālās vajadzības, lai noteiktu, kur viņam būtu vislabāk mācīties, taču skolas izvēle paliek vecāku rokās. Nedrīkst viennozīmīgi apgalvot, ka visi bērni var integrēties vispārizglītojošās klasēs, taču var kopā vienā skolā mācīties un būt ar citiem skolas pasākumos. Milzīga problēma, manuprāt, ir augsti profesionāli sagatavotos skolotājos. Vai mēs drīkstam apgalvot, ka bērns ieguvis pilnvērtīgu izglītību, jo labākajā gadījumā skolotājs iedod viņam norakstīt un pārbauda, cik pareizi bērns ir norakstījis?
Nu, jā, protams, ka nav! Bet kur ir piemēri, ka ierēdņi runā tikai par ratiņkrēsliem? Un ja arī tā ir, domāju, ka tas drīzāk saistāms ar tieši izglītības pieejamību - lai izglītība būtu pieejama bērniem ratiņkrēslos, tā ir daaaudz sarežgītāka problēma, to iemeslu dēl, ko jau minēja Elita.
Bērni ar speciālām vajadzībām nav tikai ratiņnieki! Kāpēc ierēdņiem nepatīk runāt, piemēram, par disleksiju, disgrāfiju vai diskalkuliju?
Es saprotu, ka, protams, būtu lieliski, ja visās skolās būtu šāda iespēja un var runāt par netaisnības sajūtu, ka citviet pasaulē ir valstsis, kur katrā skolā obligāti jābūt iespējai pārvietoties ratiņkrēslā, bet... Padomājot reāli par Latvijas iespējām un apstākļiem. Cik daudz izmaksātu pārveidot visasa vidusskolas un pamatskolas, sākot ar ieeju, beidzot ar liftu iebūvēšanu vai visu kāpņu pārbūv'ēšanu. Tās summas būtu milzīgas! Un ņemot vērā, kāda finansiālā knapināšanās jau tā ir izgl'tiībā, es neredzu, ka tas būtu reāli diemžēl.
Parastajām skolām visā LV vajadzētu vairāk domāt par izglītības pieejamības veicināšanu... Bēdīgi skatīties, cik maz skolās ir pieejama kaut vai ieeja invalīdu ratiņiem. Un tālāk - vienmēr lielās kāpnes. Parastu skolu nav iespējams apmeklēt invalīdam, tā sanāk.
Piedalījos "Apeirona" un Tiesībsarga konferencē 3.12. I.Ivane no Ministrijas prezentācija tiešām uzsvēra, ka speciālās skolas pāries valsts pārziņā, paliks Skolas-Attīstības Centri.
Man svarīgākais šķiet, ka šiem speciālistiem pievērš uzmanību. Ideja ir galvenā. :) Prieks, ka par to runā un ceļa invaliditātes awarness.
Bet tāpēc tā taču iz apbalvošana... Būtu dīvaini, ja sarakstā būtu visas iestādes. Tas būtu tāpat kā, ja būtu konkurss vispārizglītojošām skolām, bet visas 800 - cik tur - netiku iekļautas apbalvošanā. Hmm.
Skumji, ka sarakstā tikai pāris no 59 Latvijas speciālajām skolām! Kas notiek pārējās? Vai kravā čemodānus un gaida speciālo skolu skaita samazināšanu? (par ko IZM stāstīja tiesībsarga konferencē).
Komentāri
Rakstīt komentāru