Pētījums par skolēnu zināšanām - mudinājums rīkoties nekavējoties
19.01.2017. 10:06
Neredzu nekavējošos rīkošanos...
Vispārīga atmiņas trenēšana ir tas pats kas likt Dukuriem skriet pa stadionu apļus un pēcāk izdomāt nolaist lejā pa trasi un brīnīties ka nav satrenēti. Ko gribi lietot, to arī trenē, un otrādi- ātri pazaudēsi uztrenēto, ja to nelietosi!
Tipisks skolotāja komentārs! Skolotājiem nav sajegas par apjomu ar kadu jastrada korporativos uznemumos. Pareizrakstiba attieciba pret apjomu un atrumu vienkarsi atkapjas. Nevienam mav svarigs cik laba ir pareizrakstiba, bet svarigs apjoms. Un nevienam neinterese tavas zinasanas, jo tev jaspej atri aatrast un izanalizet lielu apjomu informacijass, kas jau pec dienas var krasii mainities! Ar esosajam zinasanam var stradat tikai par ieredni, kur dzena pareizi uzrakstitus papirus un ievero reglamentu no kura nevar atkapties. Diemzel! Tapec ari iGlitbas ssistema ir atrauta no realitates, jo skolotaji labo interneta komentarus un doma, ka tas ir vissvarigakais, un skolotaji doma, ka zinasanu apjoms nosaka prata limeni. Tapec jau skolotaji nekur citus nevar stradat ka tikai skola vai kada ministrija...
Citēju : "Skolotāji vienu un to pašu māca gadiem un viņu sapratne par zināšanām ir atrauta no realitātes..." Nu nevajag spriest par lietām, par kurām ir visai miglains priekšstats. Nemāca šodien skolotāji vienu un to pašu gadiem! Skolotāji izmanto interneta resursus mācību procesā (arī stundās), kopā ar skolēniem īsteno pētnieciskus projektus, iesaistās dažādās programmās (to skaitā arī starptautiskās). Varu vienīgi piekrist apgalvojumam, ka lēmumu pieņēmēji "ar galvu nedomā" -tas bieži vien skolotājam sasaista rokas un neļauj strādāt pietiekami radoši.
Ak vai - ja kritiskā situācijā telefons būs izlādējies un "māte google" nesasniedzama", tad atliks vien cerēt, ka kāds "muļķis", kuram vismaz kripatiņa zināšanu būs galvā, atsteigsies palīgā. Bet, ja nopietni, nepārtraukta rakņāšanās pa google stipri bremzē darbošanos, un laiks, kā zināms, mūsdienās arī ir nauda ...
Man literatūrā ir 8, pateicoties, šādiem rakstiem.
“Vai vēlaties ceļot kopā ar Skolnieciņu? Tūrisma aģentūra “Josifs Džugašvilī” aicina jūs, mani sekotāji, vienreizējā ceļojumā uz Sibīriju! Šī ir vienreizēja iespēja saņemt akciju ceļojumam! Akcija visiem brīvprātīgajiem 50%! Maksa ir nieka 16 000€ par katru ģimenes locekli! Izmanto iespēju, draugs! Dodies uz Sibīriju ar Skolnieciņu! Mīlot, Skolnieciņš P.S. Mājlopu pārvadāšana ir bezmaksas…”
© Skolnieciņš 1999-bezgalība ¦~{
Pareizrakstību google priekšā nepateiks, kā mēs to redzam...
Tu zini, ka ceļu satiksmes noteikumi mainās? Bet no iemācītiem faktiem
Nebūs jēgas! noliku tiesības pirms 8.gadiem, kad pirms mēneša apsēdos pie stūres tāpat braukt nemācēju, atšķirībā no savas māsas dēla, kurš brauc ļoti labi, kaut tiesības nolika pirms mēneša. Jo viņš savas prasmes iemācījās no prakses. Ja tu domā, ka sabiedrībā būsi baigi interesants, ka zināsi faktus, tad tu nenovērtè cilvēkus, daudz interesantāk ir sarunāties ar cilvēku, kurš ir tolerants, sirsnīgs, labs klausītājs, nevis kādu kurš var nosaukt ciparu, kad nomiris krievijas cars.:):):):) izskatās, ka esi skolēns, kuram iezubrīt google ir sasniegums. Tici man, gudrie izmanto google, muļķi mācās faktus, tikai tāpēc, ka viņi grib izpatikt vecākiem un skolotājiem. bet tici man, dzīvē tad nebūs svarīgi!
Par kādiem faktiem tu runā? Ja tu domā, ka zini faktus, tad vai nu vispār nespēj analizēt vai nu neapjēdz, ka fakti ir tikai viena veida informācija, kurai ir pretstatīta cita informācija, kad apgāž tavu faktu. Vienīgais fakts ir tad, kas notiek tagad un ko tu redzi, bet arī tad tas ir tikai esošais fakts, kas neizslēdz iespēju, ka ir , bija un būs tulīt savādāk. Cilvēka ķermeņa uzbūvi zināt vēl nenozīmē, ka vari ārstēt. Diemžēl izņēmumu jebkurā faktā ir tik daudz, ka daudz svarīgāk ir nevis faktus zināt, bet spèt saprast un analizēt kas ir kas, cēloņsakarības u.t.t. Un medicīna- tā ir virkne algoritmu, tici man, diezvai urologs Tev pēc 10. Gadiem pēc akadēmijas beigšanas varēs kaut ko vairāk par neiroloģiju pastāstīt, izņemot to, ko pavirši atcerēsies 1.kursā màcīto...
Tieši tā, pareizi te saka, visu laiku bērniem nepieciešami privātskolotāji, ja ne matemātikā, tad valodās. olimpiādes un lielās pārbaudes balstītas nevis uz to ko var apgūt, bet es to, ka bērnam bijis privātskolotājs. Kāpēc 1.ģimnāzija ir topā, tāpēc, ka sekmīgi tur var būt tikai tie, kuriem ir privātstundas, ne visi vecāki to var atļauties. Un diemžēl daudzi pedagogi to izmanto...
Pieauguši cilvēki, bet ne zināšanu, ne loģikas. Vai tiešām nesaprot, ka tas informācijas apjoms, ko liek apgūt skolā tāpat aizmirstās un ir absolūti nelietderīgs mūsdienu darba tirgū. Skolotāji vienu un to pašu māca gadiem un viņu sapratne par zināšanām ir atrauta no realitātes, bet tie, kuri pieņem lēmumu tiešām ar galvu nedomā? Mans vecākais bērns studē ārzemēs un tikai salīdzinājumā redzu, ka mūsu programma patiešām ir pārslogota un nelietderīga.
Vai ir pētījums, ar kādām metodēm šobrīd strādā skolotāji? Tagad tērēs miljonus, lai ieviestu kompetenču mācīšanu skolā! (Un kas tos dabūs?) Varbūt skolotāji tā jau strādā un neko nevajag ieviest? Varbūt pie vainas ir kaut kas cits? Piemēram, pārblīvētais saturs, kuru skolotājs pēc labākās gribas nevar izpildīt, jo NAV LAIKA kavēties pie satura, jāskrien, jo citādāk līdz gada beigām pat pusi grāmatas nevar izņemt.
Vai kāds ir izrunājis to, ar kādu attieksmi mūsu bērni pildīja šo testu? Stipri vienaldzīgi. Viņiem šādi pētījumi, pie tam anonīmi, ir pilnīgi vienaldzīgi. Lūk arī rezultāts. Bet mūsu valstī ir arī citi pētījumi - par nabadzību, utt. Kāpēc nesatraucas par tiem?
Nu, lai " nauda vel paskrien pakaļ skolēnam", ne tādus muļķus vien saražosim. Visi liek sekmīgas atzīmes, kaut 12. klasē neprot, ne lasīt ne rakstīt, ne rēķināt, lai tik " klients apmierināts un neaizplūst prom".
Atkal populisms! Nu nevar no zoss olas izperēt gulbi!!!!! Kas dzīvo laukos un mazpilsētās? Cik ir to inteliģento un gudro vecāku? Ir jāsaprot, ka nabadzīgiem un neizglītotiem vecākiem trūkst zināšanu un atbildības savus bērnus audzinot! Puikas tiek lutināti un apčubināti kā Faberžē olas, tas veicina viņu nevarību un nevēlēšanos piepūlēties!!!! Un bezatbildība bērnu audzināšanā vainagojās ar pilnīgu motivācijas trūkumu mācīties!!!
Visu laiku uzsver, ka lauku skolās ir zemāks zināšanu līmenis nekā pilsētas skolās, tikai - kāpēc nerunā par to, ka pilsētās bērniem ir privātskolotāji, jo citādāk neko iemācīties nevar. Laukos privātskolotāju ir maz. Paši pedagogi par to klusē, jo privātskolnieki dod ienākumus.
Piekrītu Bumbierim.
Skolas sākumklasēs tiešām laikam nevajag tik daudz dzīt lieko, bet trenēt atmiņu, ielikt kārtīgus gramatikas un matemātikas pamatus un kaut ko vēl, iet dabā, būt aktīviem ārpus sola. Bet pamatskolas pēdējās klasēs un vidusskolā zināšanas ir nepieciešamas. Pieredze nāks viņam dzīvē klāt, kad viņš liks zināšanas lietā. Kā var mācīties , balstoties uz bērna pieredzi, JA viņam šīs pieredzes nav vai tā ir ierobežoti vienpusīga.
kā lai vispār sarunājas, par ko lai sarunājas dzīvē, JA NEZINA FAKTUS??? Kā lai jaunais ārsts strādā , ja nezina no galvas ķermeņa uzbūvi, ja nezina faktus par slimību simptomiem, cēloņiem un tā tālāk. Ko lai runā par pasaules procesiem, ja nezina faktus, ko lai runā kaut pusformālās sanākšanās, ja nav lasīti literāri.darbi, neatceras, par ko tur bija rakstīts. Dakterēs ar mobilo rokās, meklēs internetā visu par pacienta kuņģa problēmu, paceintam klātesot? Saviesīgās sarunās runāsies par pokemoniem vai laikapstākļiem? Paturpiniet , lūdzu, citi arī- kāda aina draud pavērties, ja nemācīsimies faktus. Kaut par ceļu satiksmes noteikumiem. Vai arī- sparīgi pierādiet pretējo, ja uzskatāt, ka fakti ir lieki!
Sakiet, kas ir "konverģence" , lūdzu!
Tie tikai rullē! Lasa papīrus. Skatās pensionāru un tiem līdzīgo stundas un izdara secinājumus. Manuprāt, vajadzētu pievērsties tieši jaunajiem, meklēt vislabākos, perspektīvākos kadrus katrā skolā, runāt un prasīt, lai parāda stundās kādas uz kompetencēm balstītas metodes, runāt par katra mācību priekšmeta nākotnes vīziju utt. Bet kā ir patiesībā? Stundas rāda tie, kuri to darījuši jau gadiem, viņi tūlīt būs pelnītā atpūtā. Pajautājiet, cik kontroles viņi ir pārdzīvojuši, cik nervu zāļu izdzēruši, bet nē- kontrolē vēl un vēl, bet kāda jēga? Kāda jēga dienestam tērēt savu laiku un resursus, pētot pensionāru darbu? Viņi visticamāk vai nu izpalīdz skolām, jo nav jauno skolotāju vai arī ir tik labi, ka direktori ir vienkārši laimīgi, ja izdodas kādus gadus aizkavēt viņu aiziešanu no skolas. Dienesta darbinieki, ļaujiet taču vienreiz izpausties jaunajiem, lai viņi izjūt, saprot, novērtē sevi un savu lomu jaunajos apstākļos.
Komentāri
Rakstīt komentāru