Valdība nevienojas par papildu finansējumu augstākajai izglītībai
25.10.2016. 15:58
Kā ir audzis iedzīvotāju skaits, absolventu skaits un studentu skaits, finansējums augstskolām. Tieša vai apgriezta proporcija?
Kur paliek analīze par augstskolu absolventiem, cik vispār strādā savā specialitātē! Liela daļa programmu tiešām nav vajadzīgu! Skolās visu samazina- mazinās iedzīvotāju skaits, bet augstskolas paplašinās un paplašinās. Konkurss praktiski nav. Sludina papildus uzņemšanas! Kādreiz augstskolu absolventiem bija noteikts laiks jānostrādā savā specialitātē- jāatstrādā daļēji iztērētā nauda. Tagad tikai maksājam, kaut jaunais cilvēks zin, ka ne dienu nestrādās savā specialitātē. Zinu daudzus konkrētus gadījumus, piiem. - jaunais pedagogs labāk stāv tirrgū un tirgo dārzeņus, sporta un deju skolotājs- bārā aiz letes. Tur nopelnīt iespējams daudz vairāk un arī darbs daudz mazāk- tīraisdarbalaiks.Manuprāt dažādi sociālie darbinieki ar augstskolas diplomu arī nav vajadzīgi. Bet- jamaksā, paņem visus, arī tos, kas knapi vidusskolu pabeiguši. Līmenis!
varbūt labāk apvienot visas Latvijas augstskolas vienā. izveidot tik studiju programmas, cik šobrīd vajag tautsaimniecībai un uzņemt tik studentus, cik speciālisti būs vajadzīgi pēc trim vai pieciem gadiem.
Vidusskolēnu skaits samazinās RTU pirmā semestra laikā atbirst 30 %. noteikti jāsamazina budžēta vietu skaits. RTU par saviem 50%.pietiks ar tik vietām, cik beidz studijas.
Tieši tā, ierēdnicības un valsts pārvaldē nodarbināto skaitu arī vajadzētu piesaistīt iedzīvotāju skaitam.
Nejauciet budžeta vietu skaitu ar kopējo studējošo skaitu. Lielais vairums diplomēto nekam nevajadzīgo nenāk no budžeta vietām.
tā ir tikai no primitīva rēķinveža viedokļa skatoties. sociālie procesi nav tik vienkārši regulējami, blakusefekti var iznīcināt paredzamo rezultātu. faktiski šāda politika pārvērtīs augstāko izglītību pieejamu tikai turīgākajiem. jo studiju maksa mūsu augstskolās ir tāda pati vai pat augstāka kā Rietumos. un Latvijas pilsoņu bērniem izglītības ziņā nekas nav par brīvu - par katru ekskursiju, muzeja stundu vai izstādes vai lektorija apmeklējumu IR JĀMAKSĀ. tomēr iedzīvotāju ienākumu līmenis stipri atpaliek. un visas šīs izmaiņas faktiski ciniski ved pie tā, ka visdrīzākajā laikā puslīdz kvalitatīva izglītība un veselības aprūpe būs pieejama tikai turīgākajiem slāņiem. acīmredzot vēl pēc gadiem desmit labklājīgos rajonus sāks apjozt ar dzeloņdrātīm un apsargāt no totāli degradētajiem trūcīgo rajoniem. un tad valstij vajadzēs ļoooti daudz naudiņas tērēt drošības uzturēšanas struktūrām un sodīšanas iestādēm (cietumiem).
Budžeta vietu skaitu vajag samazināt! Jau tagad augstskolas ražo pārāk daudz speciālistus nozarēs, kur tas nav nepieciešams. AUgstākā izglītība bez maksas nedrīkst būt pieejam visiem, bet tikai spējīgākajiem vidusskolu absolventiem. Tas spiestu arī vidusskolā mācīties.
Man mācīja, ja gribi dzīvot labi un atļauties lietas, ko pagaidām nevari, tad vajag domāt nevis par taupīšanu un kā tikai pēc iespējas mazāk tērēt, bet gan par papildu naudas ieguvi, Naudas plūsmas palielināšanu. Rodas sajūta, ka Saeima, visa sistēma skatā no nepareizās puses.
Ja Reizniece Ozola saka, ka naav no kurienes citurienes ņemt, jo tā būtu ņemšana no veselības vai citām nozarēm, tad ierosinu paskatītieds ne tikai uz tiem, kam naudas NAV un to VAJAG, bet uz pašiem. Varbūt var ietaupīt uz ierēdniecību un birokrātiju?
Komentāri
Rakstīt komentāru