Ja reiz nonākam pie klientiem, tad droši vien jāsaka, ka tādā gadījumā arī sākam skatīties, kas un ko maksā. Ja es sarēķinu, ka viena skolēna ģimene man par sava lolojuma mācīšanu maksā aptuveni 8 eiro uz papīra (ok, pieliksim darba devēja nodokļus, administratīvās izmaksas - lai nu būtu dāsni dubultā - 16 mēnesī), tad es šai ģimenei par šo naudu nodrošinu aptuveni 26 savas mācību priekšmeta stundas šajā mēnesī (4 nedēļas pa 6 stundām un vēl drusku), papildus vēl laboju darbus un konsultēju. Manuprāt - ļoti labs ieguvums par summu, kas pat nav 2 privātstundu cenā manā priekšmetā. Bet es ar bērnu strādāju 13 reizes vairāk. Tad nu, mīļie, par šo summu, nevar pieprasīt individuālu pieeju tikai un vienīgi šim bērnam, ja reiz apmaksā grupas darbu. Tātad pakalpojums saņemts ar uzviju, mīļie klienti.

Bagātāks novads aizdeva naudiņu nabadzīgākam, lai tas varētu vēl kādu gadiņu savu skolu saglabāt...vai arī ...pēc algu reformas par tām pašām stundām un darba apjomu tiek maksāts par apmēram 25 % mazāk nekā pirms algu reformas. Lai pedagogs neaizietu galīgi projām uz skolu, kur par to pašu stundu slodzi maksā 3x vairāk, novadiņš atrod "tehnisko personālu" un piemaksā starpību, kas saucās "nauda seko...", Ir labi, ka novadiņš par to domā, paldies par rūpi. Tur tie 7 miljoni..."uzkrājuma".

Man no decemra apm. 60 eiro bija mazāk - tur arī tā naudiņa ...

klients- visu saņem par velti, grāmatas, darba burtnīcas, brīvpusdienas, nu ļoti labi, pie tam viņam vienmēr taisnība, viņa vecākiem arī taisnība. Kaut kā šķērmi palika

Par klientiem senā Romā sauca cilvēkus, kas bija diezgan atkarīgi no sava patrona. Toreiz nevienām pat prāta nevarēja rasties doma, ka klientam vienmēr ir taisnība, jo patrons bija tas, kas maksāja. Visos laikos un vienmēr ir bijis tā, ka maksātājs ir galvēnais. Veikalā klientām "vienmēr ir taisnība" tikai tāpēc, ka viņš ir sīks maksātājs. Protams, arī veikalā klientam ir ilūzora "vienmēr taisnība", jo viņš ir sīks. Skolā skolēnam noteikti nav maksatāja loma, un bieži vien savu lomu skolēns nezin.

Nauda gan jau sadalīta pa galviņām, kam "vajag". Bet, kas attiecas uz "klients", uzskatu, ka ir pareizi domāt, ka skolēns ir klients un skolotājs pakalpojuma sniedzējs, jo skolēns nāk uz skolu iegūt zināšanas, vecāki taču izvēlas skolu, kā pakalpojumu, kāda vide, kādi skolotāji u.t.t., arī pieprasa no skolotāja...Bet te būtu robeža, ka personīgas dabas jautājumus risināt vajadzēs vecākiem pašiem, skolotājs nodarbojas ar saviem pienākumiem, skolēns ar saviem, kad vecāks savam bērnam, kā pakalpojuma ņēmējs apzinās, ka rezultats ir atkarīgs ne tikai no skolotāja, bet arī no paša skolēna (un vecāku) ieguldītā darba, spēju līmeņa u.t.t. Varbūt vecāki sāks sapast, ka skolotājam ir darba laiks, ka ir ļoti nesmuki zvanīt vēlu vakaros vai brīvdienās, ka nevar prasīt, lai skolēns iet 10 x pārrakstīt darbu, pat neko papildus nepamācījies, bet liekot skolotājam par velti tās 10 x labot....Patreiz situācija ir tāda, ka bieži vien skolēns atsēž, mācīties negrib, bet vecāki tik maļ vienu - nav motivēts, stundas garlaicīgas un vēl nezin ko. Galu galā nespēju iedomāties visas stundas, kur skolotajs laiž vaļā jautru un izklaidējošu jampadraci, ko tad šāds cilvēks darīs studijās, darbā? Tad arī rodas bezdarbnieki, jo nav ieaudzināta apziņa, ka ir jādara arī nepatīkamas, reizēm vienmuļas un garlaicīgas lietas. Kuram gan darba diena ir kā viens jautrs ļembasts? Tas taču arī ir nopietns un nereti arī grūts darbs. Kā tad bērns pieradīs, ja skolā skolotājam un skolēnam tagad ir, nu visai dīvainas funkcijas, daudzi skolēni ir atslābuši (ar vecākiem), bet skolotājs ar putām uz lūpām mēģina kaut ko iestāstīt...Gribu gan piebilst, ka skolotāji arī mēdz būt dažādi un skolēni mums ir arī ļoti daudz motivēti, zinātkāri, kas izaugs par labiem cilvēkiem un īstiem Latvijas patriotiem.

Kaut kas vienkārši nenormāls! Kā skolēns var būt klients!!! Tam ir jābūt abpusējam procesam, tur nav un nevar būt "KUNGS - KALPS " attiecības. Klients atradies, tāpēc jau ir tādā pakaļ ā ar visu , ka klients. Audzināt un cieņu iemācīt vajag, un tad tu, klient, tāds vari kļūt jebkurā citā iestādē, tikai ne skolā!

Kamēr skolēni skolās netiks cienīti kā klienti, sistēma pūs....

Kad es sāku iet 10.klasē, tad bija skolotāju streiks. Skolnieciņš ir stingrs, rūdīts opozicionārs, jo mana dzīves pieredze mani šādu izveidoja. Lojalitātes likumu valsts vīri ir naski pieņemt, bet algu pacelšanu velk garumā. Nu, vismaz inflācijas % lai pieliek! Kāpēc? Kāpēc valstij naudas nav? K.Šadursķis saņem 66000€ bruto gadā. Par ko? Vai skolotājas, skolotāji, mācību pārziņi un direktori ir laimīgi? Vai viņi dzīvo paēduši un čiliņā? Vai skolēni ir laimīgi? Kamēr skolotāji nebūs laimīgi, tikmēr skolēni sirgs ar depresiju. Skolotājiem vismaz par 200€ mēnesī ir jāpaceļ algu!!! Cieņā, Skolnieciņš ©Skolnieciņš_1999-bezgalība_:-( ®Skolnieciņš Skolnieciņš™

visapkārt mūs tikai krāpj. kad tas beigsies?