Lietotājvārds
Parole
Kāds domā 06.07.2017. 08:57:11
Agrāk 4- 5 matemātikas stundas nedēļā, dalīta ģeometrija un algebra, pat trigonometrija bija atsevišķi. Stundas garums 45 minūtes, pamatīgi mājas darbi. tagad tikai rikšojam cauri visai matemātikas " putrai" un brīnamies, ka neko īsti neapgūst
tantīte -> mans 04.07.2017. 17:49:01
tas satura pārblīvējums ir drusku mīts. šobrīd valsts apmaksā 33 +2vai3 mācību stundas nedēļa katram skolēnam. sākumskolā un pamatskolā mazāk, protams. un tajās stundās ietilpst gan mūzika, gan visuālā māksla, gan ekonomika, gan politika un tiesības, gan trīs svešavalodas tad vēl dabaszinības - vēl jau politiķi ņemās ar veselības mācības un patriotiskās audzināšanas stundām. tātad, ja atskaitām visu to nost, tad matemātikai, bet vēl vairāk latviešu valodai stundiņu paliek visai maz. ja mēs tomēr galveno uzsvaru liekam uz mācību darbu stundā, tad šo stundu acīmredzami nepietiek. es joka pēc šogad iedevu kontroldarbu, ko pirms pieciem gadiem rakstīja tā pati vidusskolas klase. vispirms bija činkstēšana par to, ka tik daudz uzdevumus stundā nevar izpildīt. nu un rezultāti arī bija ar pāris izņēmumiem , ne augstāk par 5 ballēm. nu nedomāju, ka bērni stulbāki palikuši. bet visa tā ņemšanās ap interesanti-neinteresanti, vajadzīgas -nevajadzīgas zināšanas pamatīgi sačakarē mācīšanās motivāciju.
Manuprāt, jautājums ir - kāds ir CE saturs matemātikā, jo tas ir taču visiem obligāts CE? Bet ķīmiju , fiziku u.c izvēlas tie, kuri to zina un viņiem tas vajadzīgs tālākām studijām. Šķiet, ka daudzināšana: pārāk daudz mājas darbu, skolēnu pārslogotība, vecāku, t.i., savu bērnu audzināšanas deleģēšana skolai, mācību satura jebkurā priekšmetā pārblīvējums utt. varētu arī būt sekas rezultātam....
...kur tad dižo misionāru ieguldītais darbs un rezultāti,kas ienesa jau labi sen jaunās, PROGRESĪVĀS metodes-arī tas būs izgāzies? ,Jo ar platajiem smaidiem un trallalā un iztapšanu pusaudžiem matemātiku neiemācīsi...ir lietas,kur stingri jāpieliek pūles un JĀIEMĀCĀS UN JĀIEGAUMĒ-TAS IR MELNAIS DARBS...tiešām neapskaužu ķīmijas skolotājus kur ar kompetenču un grupu darbu būs labi jāiemāca Mendeļejeva tabula un uzdevumi RĒĶINOTIES AR BĒRNU TIESĪBĀM-JO TAGAD BĒRNS NEVĒLĀS MĀCĪTIES-NAV NOSKAŅOJUMA,bet skolotāja aicinājumu pieslēgties darbam... gan viņam ir vēlēšanās ierakstīt telefonā,lai operētu ar pierādījumu soc. ped.-Lūk VIŅA LIKA MAN DOMĀT UN PĀRKĀPA MANAS TIESĪBAS BŪT DOMĀS VIENATNĒ AR SEVI UN TELEFONU....katrs vidusskolnieks iestājoties 10.kl.raksta direktoram iesniegumu...LŪDZU UZŅEMT MANI 10.KL.....MĀCĪTIES...,bet daļa jau atsēž un jūtās aizvainoti,ja traucē ar darba pienākumu pildīšanu un ar vecākiem pret skolu īsteno uzbrukuma taktiku par DIŽAJĀM TIESĪBĀM .AR kompetencēm sliņķi vēl vairāk parazitēs uz čaklo bērnu darbu...un būs cik garš-tik plats-LAI DZĪVO TIESĪBAS...
Skolnieciņš 01.07.2017. 19:49:30
Oh, exams. I will have exams in English next year. Maybe I will be seccessful. Best regards, Skolnieciņš ©Skolnieciņš 1999-perpetuity :-)
Skeptiķis > M.Gorskis 01.07.2017. 11:15 01.07.2017. 16:40:49
Pilnībā piekrītu Jūsu domai par to, ka salīdzināt CE rezultātus ar iepriekšējo gadu rezultātiem tādā veidā kā tas tika izdarīts nav zinātniski pamatoti, jo mums nav instrumentu, lai "izmērītu", vai tos 1,3% kritumu matemātikā nosaka skolēnu zināšanu un prasmju kritums, vai varbūt eksāmena grūtības pakāpes palielinājums. Ja būtu pieejami dati par abiturientu veiktajiem izmēģinājuma matemātikas eksāmeniem, kuros lielākā daļa skolu pilda iepriekšējā gada CE darbus, tad kaut ko jau varētu analizēt. Tomēr, arī šajā gadījumā būtu jārēķinās ar to, ka pārsvarā šo izmēģinājuma eksāmenu rezultātus skolotāji izmanto, lai uzliktu semestra/gada atzīmes un skolēni gatavojoties skatās iepriekšējā gada CE materiālus. Tad jau ticamākai situācijas apzināšanai būtu jāiedod 5 - 7 gadus vecus CE darbus, jo tādu skolēnu, kuri būtu izskatījuši visus CE materiālus būtu ļoti maz. Vēl varētu kā "lineālu" grūtības pakāpes salīdzināšanai izmantot CE rezultātus, kurus obligātā kārtībā kārtotu visi atbilstošā mācību priekšmeta skolotāji...:) P.S. nedaudz salīdzināju pagājušā mācību gada un šī gada matemātikas CE darbus,... man škita, ka "vieglais gals" ir kļuvis vieglāks, bet "smagais" - grūtāks. Daži uzdevumi lika iespringt arī "10" (atestātā) pretendentiem. Tāpēc brīnos par to, ka palielinājies to skolēnu skaits, kuri nav pārsnieguši 5% robežu.
Mums visos kuros tiek "borēts", ka skolēniem nekas nav jāmācās no galvas, jāmāk informāciju izmantot, stundām jābūt interesantām. Mācību procesā tas ir labi, bet zināšanas šādi skolēni neiegūst. Varbūt pietiek stundās spēlēties un izklaidēties, bet atsākt mācīties? Bez "ieborētām" zināšanām skolēni nemāk informāciju izmantot. Ja tā turpināsies, līmenis tikai kritīs un kritīs. Šogad, kārtojot papīrus kabinetā, izmetu gadus 5 vecos kontroldarbus, jo tagad skolēni tos vairs nevar sekmīgi uzrakstīt. Paskatieties eksāmenu uzdevumus! Pat testā tiek uzrakstīta informācija, un par to ir jautājums. Kur vēl elementārāk? Bet rezultāti pasliktinās.
Par eksāmeniem un par citām saistītām lietam kādreiz esmu jau rakstījis (skat. www.kimijas-sk.lv/index.php/redaktora-sleja/259-obligatais-izveles-eksamens-jaunas-izredzes-vai-smaga-nasts-mihails-gorskis). Šeit gribētos tikai vēlreiz uzsvērt, ka absolūti neprofesionāli salīdzināt dažādu gadu skolēnu sniegumu rezultātus eksāmenos, jo katru gadu skolēniem tiek piedāvāts savādāks (pēc sarežģītības pakāpes) uzdevumu komplekts. Ne vis skolēnu zināšanas ceļas uz augšu vai kritās, bet svārstās paša eksāmena grūtības pakāpe. Tā ir pilnīgi normāla lieta, jo pēc būtības eksāmena mērķis ir ne vis mērīt skolēnu zināšanu un prasmju līmeni (to dara mācību gada laikā), bet ranžēt skolēnus, kuri absolvē 12. klasi, lai (vismaz tāda ir bijusi sākotnēja iecere) atvieglotu un padarītu objektīvāku studentu uzņemšanu. Cita lieta, ka sarūkot absolventu skaitam un palielinoties vietu skaitam augstskolās, pasākums praktiski zaudējis jēgu, jo šo vietu skaits ir tik liels, ka augstskolas nespēj aizpildīt visas vakances (starp abiturientiem – ņemot kopumā – nav konkurences, vietu augstskolā var atrast jebkurš).
cita tantīte 30.06.2017. 23:01:41
Tantīte! Atvainojiet, Jūsu pareizrakstība ir vienkārši unikāla!
Iepriekšējais bija lielais DZM pluss matemātika projekts. Cik gan Eiropas naudiņas netika organizatoriski NOTRALLINĀTAS, aizpludinātas vēlamajos "apcirkņos". Pagājušā gadā matemātiku kārtoja tie, kas pirmie pilnībā izgāja un uz savas ādas izjuta šī projekta labumus, Šogad otrais " metiens" . Rezultāti - brīnišķīgi. Manuprāt tagad vajadzētu šī projekta vadītājus, dižos metodiķus saukt pie kriminālatbildības par apzināta kaitējuma nodarīšanu. Un vajadzētu arī lai viņi atmaksā valstij vismaz ceturto daļu no projektā iztērētajiem līdzekļiem. To tad varētu uzskatīt par reformu....
Nu smieklīgas tās MODĪGAS KOMPETENCES! Tie paši vecie vēži iebāzti jaunās kulītēs(nosaukumos).Ha-ha-jauna atklāsme:viss jaunais jāiztausta un jāizčamda.To jau man mācīja Liepājā 30 gadus atpakaļ!Gudri gan kļuvuši tagadējie IM speciālisti!!! Arī starppriekšmetu saikne jau tad bija dzirdēta un izmantota! Kam atkal tas viss kļuvis izdevīgs? Nu atkal skolā "gudri" tiek skolotāji vervēti iesaistīties šajos jaunatklājumos!Nu nav un nebūs labāku rezultātu! Izglītojamiem gan patiks šīs SPĒLĪTES,kad nebūs nekā nopietna darāma! Bet naudiņa lai tik ripo!
anonīmais ... 30.06.2017. 13:13 30.06.2017. 19:37:54
Domājiet, ka 40 minūtēs 25-30 skolēnu klasē var atļauties skaidrot katram (ar lasīšanas vāju prasmi/ uzmanības deficītu/ trokšņotājam) atsevišķi. Vai tiešām vecāki domā, ja bērns mājās neko nezina par stundā notikušo, tad tā stunda nav notikusi? Vienkārši bērns ir bijis fiziski klasē, bet domās tālu prom.
šajā gadā eksāmenu sarežģītības pakāpe bija augstāka salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, to atzina pat tie, kas saņēma tuvu 100% un gatavojoties eksāmenam biji izrēķinājuši iepriekšējo gadu eksāmenu variantus. Tak laikam bija izdarīts apzināti, lai pierādītu, ka nepieciešamas tās kompetences vai reformas.
Ja cienītais RTU prorektors vēlas reformas izglītībā, tad pirmais ko viņam darīt ir .... iestājeksāmenu atjaunošana augstskolās. Nu kaut vai lai sāk ar savu RTU. ir pieredzēti gadījumi, kad ar būvniecību saistītā kursā, tiek uzņemti vidusskolas absolventi ar 12% matemātikā. Un pie tam budžetā.... Ko te vēl piebilst?
bet varbūt vaina ir pašā eksāmenā? Nekad nesapratīšu jēgu taisīt tādu eksāmenu, ja visa republika vidēji nokārto uz 34%? Nu, kāda jēga no tā? Kam viņu vajag tik sarežģītu? Lai pazemotu jauniešus, ka viņi neko nesaprot? Slikti rezultāti šoreiz bija arī foršiem un gudriem bērniem, bet kaut kas tajā matemātikas eksāmenā bija mazliet par traku.
tantīte -> ... 30.06.2017. 14:23:39
un kad būs pieņemts jaunais, kompetencēs balstītais standarts un programmas, tad skolā visi skolotāji pēkšņi paliks ieinteresēti katra skolēna sasniegumā???
Turpinot, kāpēc ģimnāzijās ir augsti rezultāti? Tur neviens nenodarbojas ar eksperimentiem par kompetencēm utt., bet māca un strādā ar bērniem, ja kaut ko nesaprot. Bērniem ir mājasdarbi un daudz, taču nav daudz bezjēdzīgo un laiku kavējošo projektu utt., kurus bieži vien baksta vecāki.
Tas tāpēc, ka ir daudzi (ne visi) skolotāji, kas nav ieinteresēti, lai bērni kaut ko iemācītos. Ļoti daudzi novada savu stundu un aizmirst, ka ir jāmāca visi, viņi strādā uz vidējo bērnu zināšanām. Līdz ar to veidojas situācija, ka tam, kam mācības padodas grūti, tas nezin vēl vairāk, savukārt tam kam padodas viegli iegūst maz ko, jo ir neinteresanti un minimumu viņš jau zina.
Ja saņemtos un sākumskolā VISIEM kārtīgi iemācītu lasīt, rakstīt, stāstīt saviem vārdiem un veikli galvā izdarīt visas vienkāršās matemātiskās darbības - viss būtu daudz labāk, nekā tagad, kad mazuļi mācās svešvalodas, sociālās zinības, dabaszinības, ētiku vai kristīgo ētiku kā atsevišķas mācību stundas, tā vietā, lai vingrinātos pamatprasmēs, tā, ka no 5. klases tās tiešām arī būtu pamatprasmes. skaidrs, ka internetā un telefonā sarakstoties ar vieniem un tiem pašiem 100 vārdiem rodas iespaids, ka prot lasīt un rakstīt. problēmas sākas tajā brīdī, kad jāsāk lasīt nepazīstams teksts un jāraksta (jārēķina vai jāstāsta) to, ko no lasītā sapratis. apmēram 6000 gadus cilvēce ir kopusi mācīšano, kas balstīta uz informācijas pierakstīšanu un atšīfrēšanu izmantojot simbolus. Visos laikos cilvēki ir apzinājušies, ka prasme rakstīt un lasīt ir jāapgūst nopietnā darbā. no kurienes atpeldējis šis naivais priekšstats, ka var iegūt zināšanas un attīstīt prasmes neko nedarot? vai darot tikai to, kas patīk un kas ir viegli?
Cik var reformēt? Bīda saturu no viena gala uz otru - tematus vispirms māca pēc grāmatas, tad samaina kārtību un tad vēl no vienas klases satura pārbīda tematu uz citu klasi. Rodas jautājums, vai tas uzlabo zināšanas?????
I būs vēl vājāki rezultāti ar tām kompetencēm..
nu un nafig vajadzēja ielikt obliģāto matemātikas eksāmenu - lai katru gadu šausminātos par sliktajiem rezultātiem? kāpēc nepublicē dabaszinātņu pilotprojekta rezultātus, vidējo atzīmi, kas tad nu būtu visas dabaszinātnēs ieguldīto līdzekļu rezultātu mērījums. Starp citu - matemātika arī bija to priekšmetu skaitā, kas saņēma papildus ieduldījumus- kabinetu labiekārtošanas, mācību līdzekļi, kursi skolotājiem - un te nu mēs esam. NAV BAIL, KA PĒC JAUNĀS IZGLĪTĪBAS REFORMAS, VISS PALIKS VĒL SLIKTĀK??? Jo īpaši tāpēc, ka cilvēki, kas vada šo projektu, skolā nav strādājuši un to "virtuvi" nemaz nezina un nesaprot.

Rakstīt komentāru

Lūdzu norādiet segvārdu!
Lūdzu ierakstiet komentāru!
6+1=
Kļūda!
Maksimālais komentāra garums ir 2000 zīmes. Portāla lietotājs atbild par saviem komentāriem, kas pievienoti rakstiem. E-klase aicina portāla lietotājus ievērot morāles un pieklājības normas, nekurināt un neaicināt uz naidu un diskrimināciju, kā arī iztikt bez rupjībām. E-klase patur tiesības komentārus nepublicēt vai dzēst.