Lietotājvārds
Parole
>> Nepopulārā 18.04.2017. 11:31:22
Toties tur katram lauku bērnam autobuss aizbrauc pakaļ līdz mājām, lai aizvestu uz skolu un atvestu no skolas.
Nepopulārā 17.04.2017. 19:58:33
Cilvēki brauc prom no Latvijas, jo nevar šeit nopelnīt, bet tauta neapjēdz, lai varētu saņemt Rietumeiropai līdzvērtīgu algu tepat Latvijā,ekonomikai jāstrādā tikpat produktīvi.Tas attiecas arī uz izglītību. Mums uz vienu skolotāju iznāk 5 -10 skolēnu, kamēr Eiropā 15. Arī pie viņiem laukos bērnu skaits sarūk, bet viņi atšķīrībā no Latvijas prot skaitīt naudu un vidusskolas katrā miestā sen jau vairs neuztur, pat bagātajā Skandināvijā - nē.Tikmēr mēs turpinām vaimanāt par brūkošajiem ceļiem, skolotāju zemajām algām utt. Bet tikko kāds mēģina sistēmu padarīt produktīvāku, vaimanājam vēl skaļāk.
kultūras darbiniece 17.04.2017. 08:21:02
Es strādāju arī kā kultūras darbiniece pagastā.Kultūras budžets ir niecīgs. Nākošgad likvidē mūsu mīļo skoliņu, ar kuru mēs sadarbojamies pasākumos - bērni spēlē teātri, dzied, dejo, piedalās sporta spēlēs, zīmē, ir rokdarbu izstādes, u.t.t.visa gada garumā. Ar šausmām domāju, kas būs nākošgad...Visus bērnus aizved uz pilsētu, ieskaitot bērnudārzu(izpaliek arī konkurss Cālis), likvidē mūzikas skolas mācību punktu - aiziet tāda kā ķēdīte.Bibliotēka, veikals( kurā iepirkās bērni, mammas lūdza nopirkt produktus), pasts, ambulance. Pagasts miris.Par ko domā etnoģeogrāfi?Arī 50 bērni piečaloja kā skudriņas pagastu, ir dzīvība! Tagad būs mēms klusums un jaunie nenāks ar ģimeni strādāt pie saimnieka, jo nav kur likt bērnus
Ierobežotais interešu un profesionālās ievirzes izglītības piedāvājums mazajās lauku skolās savu talantu izkopšanā turpinās nostādīt to skolēnus nevienlīdzīgā situācijā ar lielo skolu audzēkņiem un mazinās to turpmāko konkurētspēju, atzina ekonomģeogrāfs. -------------------------------------------- Kādi maldi!Pilnīgi otrādi!Mazajās lauku skolās VISI bērni ir iesaistīti interešu izglītībā,pat paši švakākie. Lielajās skolās par viņiem momentā aizmirst - tikko viņi tur nokļūst, tā pazūd, jo neviens negrib krāmēties. Mazajās skolās attīsta arī švakos bērnus, visi piedalās koncertos, sporta sacensībās.uzstājas. Neaizmirstiet, ka laukos ir uzceltas lieliskas sporta zāles, kur var nodarboties bez maksas, stadioni, u.t.t. Ja kāds no vecākiem vēlas, var vadāt uz pilsētu uz kādu atšķirīgu pulciņu.Nemaldiniet sabiedrību!Arī zemnieki maksā nodokļus un ir pelnījuši izglītību saviem bērniem.
Un cik izmaksās skolēnu pārvadāšana? Vai to ir parēķinājuši. Vai nav jau laukos tagad problēmas, ka autobusu pārpilda uz skolām braucoši bērni, pārējie vienkārši nevar nekur tikt.
OK, sataisīsim lielas skolas, sataisīsim ceļus, slēgsim laukos visu ciet un būsim laimīgi. BET tā tukšā ēka tāpat būs jāapkurina, jāpieskata, jādomā, ko ar to darīt. Tur jau līdzekļu nevajadzēs, vai ne? Māja pati apsildīsies, uzturēs kārtību utt. Vai pārvērtīsies par graustu, ko pat nojaukt nevar, jo trūkst līdzekļu, tāpēc, ka visi pelnošie no miesta ir aizvākušies tuvāk tam kombinātam, kur spiesti mācīties viņu bērni, bet no pensionāru pensijām neks nesanāk. Kurš tad nu ir ieguvējs, kurš zaudētājs?
Un kas tad pa tiem pēkšņi sataisītajiem ceļiem tā brauks, ja nebūs skolu, ražotņu laukos utt.? Ak tad pie visa vainīgas lauku skolas un cilvēki, kas grib dot laukiem dzīvību? Bet lauku skolu patiesos plusus apzināti negrib neviens redzēt. Var jau atsaukties uz mistiskiem pētījumiem, bet augstskolu studenti un absolventi, un lieliski speciālisti ir lauku skolu bērni. Un pastāv viņi blakus tām pareizajām, lielajām skolām, un ne slikti! Mūsu skola saņēmusi ne vienas vien augstskolas pateicības un ne vienu gadu vien par labi sagatavotiem skolēniem! (tā - ierēdņu acīs nerentablā skola).
Dažādi parazīti (politiķi un pilsētu mēri, un vietnieki) strādā entajos amatos, un visur saņem pilnu algu. Kā tas ir iespējams? Tāpēc arī nav valstij naudas. Arī šeit varētu daudz ietaupīt. Lai sadala tos amatus proporcionāli darba stundām un atklāsies patiesība, ka, dažs pilsētas galva mēra amatā nostrādā tikai pusi no laika, bet saņem pilnu algu.
Kāds var paskaidrot, kā pastāvēja skolu sistēma pirmās Latvijas valsts laikā (1918-1940), kad skolu tīkls bija tik plašs laukos, īpaši Latgalē?
Aizmežu suns 13.04.2017. 17:28:19
Kam būs vajadzīga ceļu uzturēšana, ja uz lauku reģioniem satiksmi nevajadzēs - nav skolas, nav cilvēku. Konkurētspēja? Nav pulciņu? Vai šis cilvēks vispār ir redzējis lauku skolu? Te ir iespējas bērna izaugsmei, pie tam iegūstot tādas prasmes, kādas nav lielo skolu bērniem - prasme runāt, prasme uzstāties, jo skolēnu maz un katram ir individuāla pedagogu pieeja, visi piedalās visur, visi, nevis daži talantīgākie.
Saprotu, ka visa problēma ir nabadzīgajos lauku cilvēkos, kas nespēj aizsūtīt savus bērnus uz pilsētas skolām. Tad jau vajadzētu likvidēt tos lauku nabagus, neļaut viņiem radīt bērnus, un problēma būtu atrisināta. Valsts varētu izstrādāt programmu, visus bērnus uz pilsētu, kolektīvā audzināšana. Un to laimi, tikko bērnu no laukiem aizfīrēs uz pilsētas centru, fantastiski celsies izglītības līmenis, bērns automātiski paliks ļoti gudrs, pazudīs visas problēmas, izgaisīs disleksija, disgrāfija, visi būs ģēniji. Utopija! Kampanella nobāl...
Priekšlikums 13.04.2017. 13:35:24
Rīgas mazo skolu bērnus transportēt uz mazajām lauku skolām, lai izlīdzinātos līdzsvars var arī no lielajām skolām atsevišķas klases atvest kādus 60 km no Rīgas
Tātad laucinieku bērnu mērķis ir vienīgi pilsēta? Svarīgākais ir spēt iekļauties pilsētas skolas vidē? Kaut kā ļoti sašaurināta izpratne par pedagoģijas un audzināšanas mērķiem. Tik daudz tiek runāts par domāšanas maiņu, bet paklausieties, ja pētījumu filozofija ir vienīgi pēc principa: vairāk (bērnu) un pēc iespējas lētāk (skolai), tad tā var reformēt bezgalīgi. Jo vienmēr būs kāds kurš gribēs lētāk. Cik zināms pēc prognozēm, novados cilvēku paliks mazāk un mazāk. Tātad reformas un skolu slēgšana pa īstam vēl tikai priekšā.
Pēc šīs analoģijas - kāpēc vispār kādam būtu ārpus Rīgas un pāris citām lielpilsētām jādzīvo? Cik tur naudas neietaupīsi es - ne ceļus vairs vajadzēs, ne sabiedrisko transportu, ne ārstus provincē...
Kā ar šo apli_ pagastā nav skolas, pāris cilvēku nevēlas, ka tālu jābraukā ik dienas, pārceļas uz pilsētu, vēl citi pārceļas, aizbrauc, nav vairs arī citu ar kultūru saistītu aktivitāšu un vēl vairāk aizbrauc no tās vietas, slēdz mazo ražotni, jo nav kas tajā strādā utt., līdz vieta paliek tukša.Viena vieta, otra.... Latvija paliek tukša. Kā pēc 50 gadiem dzīvos lielās "megapoles" ar bērnu piebāztajām skolām, kur apkārt tukšajos laukos svilpos vējš. Tā var sacelties vētra, kas nesīs postu arī šībrīža laimes salām- lielajām pilsētām . Vai ne tā?
... Un kā būtu ar Saeimas optimizēšanu, deputātu algu pārrēķināšanu lielākai slodzei un pēc paveiktā, attiecības starp deputātu/ierēdņu skaitu un cilvēku skaitu valstī palielināšanu? Tur tik daudz naudiņas budžetā varētu ieplūst!...
zxcv @Andrievs 13.04.2017. 00:17:46
Nedomāju, ka visi akmeņi jāmet IZM virzienā. Katra ministrija grib savai nozarei vairāk, labāk, tālāk. Te jārunā par valdības kompetenci un prioritātēm, ne tikai daudz IZM.
Paldies Turlajam par pētījumu un skatījumu. Jācer, ka IZM atvērs acis.
Beidzot kāds pasaka bez puķītēm un ziediņiem.

Rakstīt komentāru

Lūdzu norādiet segvārdu!
Lūdzu ierakstiet komentāru!
9-3=
Kļūda!
Maksimālais komentāra garums ir 2000 zīmes. Portāla lietotājs atbild par saviem komentāriem, kas pievienoti rakstiem. E-klase aicina portāla lietotājus ievērot morāles un pieklājības normas, nekurināt un neaicināt uz naidu un diskrimināciju, kā arī iztikt bez rupjībām. E-klase patur tiesības komentārus nepublicēt vai dzēst.