Lietotājvārds
Parole
Mācījos vidusskolā pirms vairāk kā 50 gadiem. Draudzene fizikā knapi 3 dabūja, bet aizgāja strādāt uz Alfu. Satikta priecīga stāsta- es tagad tikai saprotu to, ko skolā nekādi nevarēju, jo man likās kā miglas bilde. Vai nav tā, ka viens otrs skolā tā arī jūtās, kā miglā.
Lauku skola 21.04.2017. 09:20:41
Eksāmenā angļu valodā rezultāti krietni virs vidējā valstī, jo daudzi vidusskolēni perspektīvu saskata studijām ārvalstīs, bet zemi matemātikā (priekš kam man tā vajadzīga, bieža atruna), labi rezultāti ekonomikā- dažiem vecākiem ir bizness, kaut mazs, bet skolēnam interese un saprašana. Pateikt, ka visi motivēti vienādi labi kārtot visus eksāmenus ir muļķīgi
Interesanti, cik objektīvi ir pie privātskolotājiem uzpumpētie sasniegumi?
Skolotājai 20.04.2017. 21:34:56
Ko nozīmē - administrācijas atbalsts? ne jau skola atbrīvo no eksāmeniem, to dara departaments, pamatojoties uz ārsta zīmēm.
Ir mazākumtautību skolas, kurās pat puse vidusskolēnu nekārto beigu eksāmenus ar nopirktām "ārstu zīmēm" un skolas administrācijas atbalstu. Kamēr "nauda sekos skolēnam", tikmēr arī būs "dzīvības vilcēji" vidusskolās:)
Strādājot augstskolā, var redzēt, ka tie, kas eksāmenā dabūjuši zem 30 %, tiešām uz vairāk arī nezina un atbirst 1. kursā. Nelīdz pat speciālas nodarbības skolas kursa atkārtošanai - nekad nezinātā apguvei vajag lielu centību, kuras šiem studentiem nav. (kavē nodarbības, mājasdarbus nepilda...) Tie, kas skolā ir mācījušies labi, bet kuriem mācībās bijis pārtraukums, tie gan atceras kādreiz zināto un spēj studēt. Bet zināšanu kritums pa gadiem bija izteikti vērojams agrāk, tagad līmenis ir apmēram nemainīgs jau gadus 5-6.
Paši eksāmenu veidotāji saka, ka eksāmens ir sastādīts tā, lai vidēji iegūtu ap 50%. (līdzīgi kā savulaik dalīja burtus - A līmenis tika labākajiem aptuveni 5%, nevis pie noteikta rezultāta, attiecīgi vienu gadu A līmeni varēja dabūt, teiksim, ar 96% eksāmena, citu gadu - jau ar 92%) Tā kā lieki sašust, ka valstī ir tā, kā ir. Atliek skatīties, kur virs, kur zem, bet pie konkrētiem procentiem turēties un bļaut, ka līmenis valstī ir tāds vai šitāds - garām. Šis līmenis ir iestrādāts pašā eksāmenā.
Jebkurš ar izglītības pētījumiem kaut cik sasitīts domājošs pētnieks pateiks, ka skola ar skolēnu atlasi un parasta skola nav salīdzināmi lielumi, jo ir krasi atšķirīgas starta pozīcijas. Otrkārt, liela ietekme uz eksāmenu rezultātiem ir privātskolotāju pieejamība, ko neviens šeit nav pētījis. ir meli, lieli meli un statistika. Te nu ir uzskatāms piemērs, kā IZM manipulē ar skaitļiem, cerot, ka "tauta jau tāpat nepamanīs".
Jau pati CE sistēma ir pamatā absurda. Var jau sacīt, ka %-us nedrīkst pielīdzināt ballēm 10 ballu skalā, taču lielākā vai mazākā mērā tas pats vien ir. Absurds- sertifikātu skolēns var saņemt arī par nepietiekamu zināšanu līmeni dotajā mācību priekšmetā! Tie kaut vai 10% par ko sertifikāts tiek izsniegts reāli tas pats 1 vien ir! Tātad- sertifikātu drīkstētu izsniegt tikai sākot ar 40% paveikta darba. Var jau sacīt, ka Latvijā vidējā izglītība visur ir vienāda. Taču faktiski nevar un NEDRĪKST salīdzināt Valsts ģimnāziju, ģimnāziju, vidusskolu, vakara vidusskolu un profesionālo skolu izglītojamo zināšanu līmeni. Rīgas elitāro skolu skolēniem jākārto tāds pats eksāmens kā profesionālās skolas audzēknim. Absurds! Cien. IZM, mazliet pastrādājiet un dodiet izglītojamajiem izvēli- A, B un C līmeņa eksāmenus. Tikai tad būs saprotams, kas ir kas.
Galu galā var izvirzīt tēzi, ka Valsts ieņēmumu dienests skolu tīklu sakārtos daudz labāk, ātrāk un lētāk nekā IZM. Protams, tas nebūs patīkami prestižajām skolām, taču taisnīgi gan.
IZM netaisnība ir acīmredzama. Arī vēlme saliekt muguru naudas devēju priekšā. Bet naudas raušanā tiek lietoti provokatīvi paņēmieni, kas atklāj IZM un tai pietuvināto ekspertu, grāmatiespiedēju un kontrolieru naudaskāri. 1. Netaisnīgs ir pats virsraksts, kurš ir sadistisks - ne jau skolu, bet skolēnu (atsevišķu skolēnu) , iespējams, objektīvais sniegums tiek parādīts. Katrā skolā ir daudz labu skolēnu, kuri varētu iet tālāk, bet nespēj pārvarēt IZM kultivētās sabiedrības elites uzturēšanas tehnoloģijas. 2. AR kādām tiesībām IZM atļaujas izmantot pusprivātus pētījumus, lai ietekmētu sabiedrības pilsonisko struktūru par labu vienam slānim. Nauda, kuru tā draud atņemt šīm skolām, ir arī šo skolu nauda. Administratīvā ekspropriācija? 3. Izskatās, ka IZM ir sākusi pārņemt lēmējvaras funkcijas. To var saprast, ja kantori vada politizēts ieliktenis. 4. Skolu administrācija - divu kungu kalps. Taču tas kungs no Vaļņu ielas ir varenāks par skolotājiem. Ja tā, tad skolu administrācija vienmēr teiks IZM to, ko tā un vispupirms Šadurska kungs gribēs dzirdēt.
Centra skolā viss balstās lielākoties uz privātskolotājiem.
Un cik ir tādu skolēnu, kas no eksāmeniem tiek atbrīvoti vai izvēlas nekārtot - masas . Vai kāds tos atbrīvojumus ir pārbaudījis ,zinot kā lietas notiek pie ārstiem .
Objektīvs vērtējums eksāmenos būs tad, kad centralizēto eksāmenu vērotāji neteiks priekšā. Katru gadu skolēni pastāsta, kā īsti tiek '' KĀRTOTS'' eksāmens . Ja paveicas ar vērotāju, kas nesaka priekšā, tad tiešām ir objektīvs vērtējums. Tāpēc apspriest eksāmenu rezultātus, kurus ir izpildījuši novērotāji, nav korekti.
sasmējos :) 20.04.2017. 10:41:35
Parāda skolu objektīvo sniegumu??? Galvaspilsētā tā saucamo "prestižo skolu" skolēniem teju katram otrajam ir privātskolotājs visos eksāmenu priekšmetos. Tāpēc arī zināšanas labākas un rezultāti augstāki. Turklāt atcerēsimies, ka šīs skolas strādā ar "atlasītu materiālu", kamēr mazpilsētas vidusskola ar tiem, kas gluži vienkārši pēc pamatskolas vēl nav izlēmuši, ko darīs tālāk. Tā veidojas mīti par to, ka lielajās pilsētas skolās var iegūt kvalitatīvāku izglītību
Un tagad padomājiet, kāpēc tas tā notiek!
Diemžēl ar katru gadu skolēnu spējas un sniegums kļūst prastāks. Ir klases, kurās katru stundu viss jau apgūtais jāsāk no sākuma. Mazajiem nāk klāt vēl arī uzvedības traucējumi.
Interesants izteikums. Vēl nesen, pagājušajā gadā, kad notika skolotāju tikšanās ar VISC pārstāvjiem un eksānu rezultātu analīze, VISC speciālisti ar putām uz lūpām mums skiadroja, ka eksāmena rezultāts nav skolotāja kvalitātes rādītājs, jo visiem jau nemaz nevajag nokārtot eksāmenu. Tagad kažoks uz otru pusi.
Skolnieciņš 20.04.2017. 06:18:36
Visu vajag optimizēt! Varbūt 13. janvāris? Kur cilvēcība un žēlastība palikusi???
Varbūt ne sliktāk, bet citādāk gan! Agrāk krietni vairāk atmiņu trenēja. Tagad no galvas nemācās nekā. :)
Rūta @inguss 20.04.2017. 00:04:57
Nu nav jau tā. Nepaliek katru gadu sliktāki. Eksāmeni mainās, saturs, bet nav pamata uzskatīt, ka skolēni mācās sliktāk.
Tāda sajūta, ka rezultāti ar katru gadu švakāki.

Rakstīt komentāru

Lūdzu norādiet segvārdu!
Lūdzu ierakstiet komentāru!
6+6=
Kļūda!
Maksimālais komentāra garums ir 2000 zīmes. Portāla lietotājs atbild par saviem komentāriem, kas pievienoti rakstiem. E-klase aicina portāla lietotājus ievērot morāles un pieklājības normas, nekurināt un neaicināt uz naidu un diskrimināciju, kā arī iztikt bez rupjībām. E-klase patur tiesības komentārus nepublicēt vai dzēst.