Lietotājvārds
Parole
Piekrītu, ka nav īsti godīgi vērtēt "elitāro" skolu sasniegumus kopā ar parastām vidusskolām, bet tam, ka iestājeksāmeni neļauj iegūt līdzvērtīgu izglītību, gan nē! Vecāku slimīgās ambīcijas bieži neļauj loģiski izvērtēt situāciju. Savs brīnums vislabākais un gudrākais! Visiem nudien ģimnāzijās vietas nepietiks! Ja nevar labi mācīties savā skolā, tad ģimnāzija diez vai palīdzēs!
Lasu un būšu jau noslīkusi neizpratnē! Labu izglītību visās skolās; Nav naudas, lai tiktu prestižā skolā; "Mācību kombināti" izlases bērniem! Skola var dot vai nedot, ja nav, kas ņem pretī! Tie, kas ir motivēti mācīties no pirmās dienas, paņem labu izglītību tur, kur daži tikai atsēž stundu laiku! Tie arī iztur konkursus, kur nauda nav vajadzīga, lai piedalītos. Nu nevar visus slaistus un loderus sūtīt uz ģimnāziju! Vismaz kāda vieta, kur bērni ar līdzvērtīgām spējām var mācīties, nerēķinoties ar tiem, kurus būtu jāvelk līdzi. / Te es nerunāju par normāliem bērniem, bet to balastu, kas dažās klasēs sastāda pat pusi!/ Ja nebūs konkursa, tad gan naudas maki sāks spēlēt lielu lomu! Par naudu jau tādi augstskolu diplomi sapirkti, ka smalku amatu vairs nepietiek!
Visas šīs izglītības reformas pamatā ir tieši ierobežotas skolēna tiesības uz izglītību jau sākot ar pirmskolu. Tagad visu šajā jomā nosaka vietējā novada politika un nauda.
Izskatās, ka pat te trollīši uzdarbojas. Redz, pēc 9.kl. ir visas iespējas mācīties profesionālā skolā. Būs gan izglītība, gan profesija. Bet nē, tur taču jāstrādā, slodze... un galvenais - latviski jāmācās!!!
Mammai, kas žēlojas... Labajās skolās ir kopmītnes, stipendijas. Un TU skolā mācās vairāki talantīgi bērni arī no dziļiem laukiem.
Atbalsts Zanei 23.04.2017. 20:22:04
Man liekas, ka tas, ka ģimnāzijās ir iestājeksāmeni atbilst tam, ka kādam no skolēniem ir liegtas iespējas iegūt līdzvērtīgu izglītību (par to vai kvalitatīvāku, par to vēl var strīdēties) kā ģimnāzijās konkursu izturējušiem skolēniem. Manuprāt, valstī pietiktu ar kādām 5 ģimnāzijām, pie tam, tās būtu tikai vidusskolas posmā un nečakarētu bērniem prātu ar iestājeksāmeniem un konkurenci pamatskolas posmā. Principā Ģimnāzijām būtu jāveido Latvijas nākamā akadēmiskā elite, tie būtu kādi 400 - 500 skolēni katrā vecumposmā, tiešām īpašie bērni, kuri ir līmeni augstāki par pārējiem skolēniem un kādā mērā arī par skolotājiem. P.s. nesen parādījās pētījums, ka augstāka konkurence (viens no būtiskākajiem iemesliem, ko min ģimnāziju pārstāvji) nebūt neveicina auhstākus rezultātus, jo skolēni patstāvīgi lielā stresā un neizbauda mācību procesu.
Jau tagad visur raksta par iestājeksāmeniem tā saucamajās ,,elitārajās" skolās. Tur uz eksāmenu, protams, nemaz neies tie zināšanās vājākie skolēni, bet arī visi no tiem netiks uzņemti, tikai labākie. Vai ir godīgi runāt par labiem rezultātiem šajās skolās, ja tiek rīkots uzņemšanas konkurss. Kāpēc jāņirgājas par citu skolu skolēniem un skolotājiem. Diemžēl mums nav tādu iespēju uzņemt skolēnus , organizējot iestāšanās eksāmenus. Paldies Dievam, ka tā ir, jo jāstrādā ir ar visiem skolēniem. Es lepojos ar to, ka mācu ,,parastā" skolā un ka maniem skolēniem ir dota iespēja iegūt izglītību un galvenais nav , lai visiem būtu 7 balles un vairāk, bet lai katrs varētu mācīties pēc savām spējām. Es priecājos par katru skolēnu godīgi nopelnīto atzīmi, neatkarīgi no tā vai ir 5, vai augstākas balles. Mūsu skolas visi skolotāji dod iespēju uzlabot skolēniem prasmes un iemaņas savā darbā.
Par ko ir runa? Par izglītojamiem un viņu ģimenēm, kur ir motivācija mācīties, iegūt izglītību, izvirzīt mērķi un paņemt no skolas vajadzīgo, sadarbojoties ar pedagogu, par pārējo lieki necepoties zemāku vērtējumu dēļ, vai arī mēs cepamies par "kamieli, kurš pie akas nedzers ne lūdzams, jo viņam negribas dzert" un neiestāstīsiet, ka vajag mācīties pašam, ļaut mācīties pārējiem klasē un ļaut strādāt skolotājam, ja apsargs pelna gana daudz (vairāk par "učeni") pat tikai ar papīrīti, kurā par vidējo izglītību ir tikai četrinieki, sertifikāti F līmenī vai 5% no iespējamā ...Kuru tiesības uz kvalitatīvu izglītību mēs tagad aizstāvam?
ministram nav tiesību ierobežot cilvēkus domāt, jo savādāk šis politikānis atstās pilsētā dažus milzīgus pārblīvētus jauno dvēseļu ražošanas kombinātus ar apm. vismaz 800- 1000 skolēniem un dažiem skolotājiem, kas vēl nebūs kļuvuši par bezdarbniekiem
vienreiz pietiek 22.04.2017. 08:45:26
Bet varbūt vispirms sākt ar atbildību, nevis tiesībām? Atbildību par milzīgajiem stundu kavējumiem, disciplīnas pārkāpumiem, nemācīšanos kā normu? Atbildība ir tikai no skolām, bet no skolēniem, vecākiem? Kur atbilstoši likumi? Cik ilgi vēl turpināsies izglītību graujošā sistēma, ka nauda seko skolēnam? Varbūt tieši šajā jomā ir vērts paskatīties uz citām valstīm, pēc tam tikai ķerties klāt Eiropas naudas tēŗēšanai par kompeteņču izglītību?
Steidzami jārisina jautājums par valsts patiesu ekonomisko attīstību! Lai jaunieši uzreiz pēc izglītības iegūšanas varētu strādāt savā izvēlētajā specialitātē un saņemt pietiekami labu atalgojumu mūsu pašu zemē. Kamēr mūsu cilvēki spēka gados masveidā aizplūdīs uz ārzemēm, lai strādātu "melno darbu", skolēniem nebūs pietiekamas motivācijas mācīties, būs nemitīgi nedisciplinētības gadījumi mācību procesā un maz ko dos elitārās skolas ar īpaši atlasītiem audzēkņiem. Īstenībā katrā skolā ikvienam skolēnam jābūt nodrošinātai iespējai iegūt kvalitatīvu izglītību. Tas taču ierakstīts izglītības standartā! Ja skolēni redzēs jēgu mācīties, lielais vairums to arī darīs!
Tas Rīgas Domes lēmums ir bezjēdzīgs. Nožēlojami, ja ierobežo tiem, kas spēj mācīties tādā vidē, kur arī citi grib to darīt. Skolēnam jāizjūt arī konkurence. Un Skolu valdē gan daži krietni kangarveidīgi pakalpiņi .
Kas ir spējīgs nokārtot ģimnāzijas iestājeksāmenu nav obligāti jāapmāca centrā.To var darīt arī mikrorajona skolā veidojot uz mācīšanos orientētas klašu grupas. Visi pusaudži nav izcilnieki.Viņu atrašanās humanitāras ievirzes vidusskolas programmā nav valsts naudas izšķērdēšana.Lielāka ticamība,ka šie jaunieši paliks Latvijas darba tirgū,bet gudros vienkārši pārpirks ārzemju firmas.
Zivs pūst no galvas. Jāsāk ar vidusskolas direktoru izvērtēšanu un nomaiņu. Kad manu bērnu 6.klasē katastrofāli pasliktinājās atzīmes, skola teica, ka tas normāli, bērniem tāds vecums. Tad man ir jautājums, cik no šiem bērniem spēs vēlāk saņemties un uzlabot savas sekmes? 1, 2 bērni. Pārējie dabūs atbrīvojumus no eksāmeniem vai kaut kā nokārtos tos, skola pierunās palikt vidusskolā, jo citādi nebūs bērnu, lai 10.klasi atvērtu. Vai tiešam vecāki uzskata, ka tas ir normāli? Bet tos bērnus, kuri noturas līmenī arī sarežģītajā vecumā un kuri pāriet uz ģimnāziju, par nodevējiem uzskata.
Nedrīkst ierobežot pilnīgi jebkādas tiesības! Tai skaitā arī uz stulbumu!
Aiz visa, kas notiek mēs aizmirstam cilvēku - bērnu, jaunieti. Vai tad skolēns, kurš ir izcils,piemēram, svešvalodās, bet uz 4-5 spēj mācīties matemātiku, nav pelnījis iegūt vidējo izglītību. Ģimnāzijā viņš nemācīsies, jo ir par prastu, jo eksaktajos priekšmetos nebūs gana labi rezultāti ar ko dižoties. Kam vispār vajadzīgas skolas? Varbūt niecīgam bariņam, kura vienīgais kritērijs ir - vai tavs bērns mācās ģimnāzijā - ak nē, nu tad lūzeris, mums taču par vienīgo kritēriju ir kļuvis - ģimnāzija vai nē (tāpat kā - ar kādu mašīnu tu brauc?Ā-žēl,bet man gan mersis...).Diezgan nožēlojami, ja vienīgais kritērijs ir reitings centralizētajos eksāmenos, jo tas nebūt nerāda cilvēka izaugsmi procesā, bet tikai piefiksē konkrēta brīža zināšanu masu.
Vidusskola / ģimnāzija nav vieta, kur pasēdēt ("lai nestaigā pa ielām" citēju E.Aldermani), kamēr 15, 16 gadīgs jaunietis būs izdomājis, vai grib / negrib un ko grib /negrib darīt! Tā aiztek naudiņa no valsts maka, varbūt arī no kāda vecāka maciņa, ja vien papiņš un mammiņa nepārtiek no pabalstiem. Klīst runas, ka vajadzētu no 16 gadu vecuma ļaut piedalīties vēlēšanās... Ja vien ir vēlēšanās, vidējo izglītību var iegūt kopā ar profesiju arodskolā un pēc tam arī studēt. Reta skola šodien domā par skolēniem un zināšanu kvalitāti. Direktoram katrs skolnieks zelta cenā, jo no skolēnu skaita atkarīgs naudas zīmju skaits viņa maciņā. Bērns kvalitatīvu izglītību nevar saņemt, jo Ješka šūpojas krēslā, baksta apkārt sēdošos - neiteresē viņu intelektuāls darbs, grūti jāstrādā... Skolotājam teikts, ka Ješku vajag integrēt un labam skolotājam tas jāprot, jo tikai skolotāja vaina, ka Ješkam nav interesanti un negribas mācīties. Pēterītis grib klausīties un zināt visu, ko skolotājs saka, bet skolotājs jau atkal pārtrauc skaidrojumu - uzmanību vajag Ješkam... Ļausim tad tām dažām skolām Rīgā, kur vēl neintegrē, kvalitatīvi mācīt mūsu bērnus! Nespekulēsim ar lauku bērnu piesaukšanu (patiesībā es,skolotāja, palikšu bez darba!), TU vidusskolai ir kopmītne un stipendija, Āgenskalna ģimnāzijai kopmītne.
Pats no sevis nekas neveidojas, arī labās skolas ''pašas no sevis '' neizaug tāpat vien . Ir jāiegulda milzu darbs skolas vadīšanā, pedagogu motivācijā ,gribēšanā strādāt tieši šajā skolā . Vāji pedagogi ,kas paši nav personības, tikai vājus skolniekus izaudzinās. Ar skolu direktoriem jāsāk , ja rezultāti zem katras kritikas.
gaļīgā gaļina 21.04.2017. 14:46:06
kas te notiek
Skolu valde ar Rīgas centra skolām strādā? Nē, jo sistēma ir tāda, ja bērnam ir problēmas ar mācīšanos, tad jāpalūdz aiziet no skolas.
Skolas neatzīst un nespēj novērtēt sociālās integrācijas problēmas skolēniem.
Kā RCHC integrē savus skolniekus?
Vai centra skolā ir izpētīts, cik skolēni ir ar mācību darbības traucējumiem? Kā pedagogi integrē bērnus vai tieši palūdz nomainīt skolu?
Ministrijai neinteresē, kas reāli notiek centra skolās? Mācību viela ir absolūti neinteresanta, centra skolām pārlieku augstas prasības, skolotāju neprofesionālisms.
Kvalitatīvai sabiedrībai - kvalitatīvu izglītību. Vispirms ir jāiegulda tieši citās skolās. Ģimnāzijām pašām jāmeklē sponsori, droši vien tādi arī ir un būs. Valsts varbūt var būt garants. Tāda ir pasaules prakse. Atņemt naudu visas sabiedrības attīstībai - tas neatbilst nevienai no Eiropas pamatvērtībām. Direktori lai sāk runāt pēc tam, kad būs sākusies viņu rotācija. Šobrīd tieši pats izglītības ministrs ir nodeldējis vārdus "Izglītības kvalitāte" , jo lieto tos kā klišeju. Turklāt viņa pozīcija ir sabiedrību šķeļoša un tāpēc nav pieļaujama un tālāk ciešama.
Neviens neaizdomājas, ka daļa spējīgāko bērnu vecāki nevar savas atvases laist labajās skolās, jo nav līdzekļu un transporta? Ja starp 2 skolām ir 40km tad, ko es varu izvēlēties, ja nav sab. transporta, neviens skolas autobuss pa lauku ceļu dēļ 1 bērna nebrauks.
God ministrs ir aizmirsis, ka labu izglītību var nodrošināt kvalitatīvi skolotāji, kas saņem atbilstošu atalgojumu, kuriem pieejami atbilstoša materiālā bāze nevis skolas ēka! Ministrijai būtu jāstrādā, lai motivētu skolotājus strādāt par skolotājiem nevis iet prom no profesijas algas un lielās slodzes dēļ. Un lai jaunus izglītotus skolotājus arī noturētu skolās, visās skolās ne tikai ģimnāzijās, tad arī būs atbilstoša kvalitatīva izglītība, jo skolēni ir pelnījuši labus skolotājus! Skolotāja algai ir jābūt atkarīgai no izglītības līmeņa nevis visiem vienāda pēc slodzes.
Kvalitatīva izglītība nozīmē atbilstību skolnieka spējām un individualizēta pieeja,lai šīs spējas maksimāli attīstītu. Tādēļ ir tikai dabiski un normāli,ka jābūt gudrīšu skolām un gudrīšu klasēm un arī visām citām,lai tie,kas spēj un var lidot,sasniegtu augstāko līmeni,nevis,piesieti aiz kājas viduvējību striķītī tupētu uz ciema sētas. Cilvēks jau kopš dzimšanas ir nevienlīdzīgās pozīcijās salīdzinājumā ar gudrākiem,smukākiem utt,ko nu vecāku genofonds tur ir sarūpējis.Tālāk šo nevienlīdzību padziļina vai samazina ģimenes apstākļi un vecāku ieinteresētība sava bērna attīstībā. Ja te kāds sapņo par vienādām pozīcijām visiem,tad to iespējams izdarīt totalitārā režīmā,kad no zīdaiņa vecuma visus audzina vienādi,bet arī tad viss ir nav ietekmējams. Līdz ar to šīs politkorektuma runas par vienlīdzīgām izglītības iespējām ir tīrā demagoģija .
Viss ir atkarīgs no cilvēka, no pedagogiem , no pasniedzēju korpusa .Normāli un tikai ,ka vecāki ved bērnus tur, kur ir labi skolotāji, laba sakopta vide . Un līdz ar to skolai ir no kā arī paņemt spējīgākos. Tā arī veidojas skola. Ja skolā strādā vāji, pat valsts valodu nezinoši pedagogi , tad ir , tā kā ir . Un nesekmīgo atbrīvošana no vidusskolas eksāmeniem ir triks, lai skola neizskatītos vispār kā nespējnieku nams , kur tikai pāris procentu spējīgi eksāmenus sekmīgi nokārtot .
Sen bija jāaizliedz izlases klases.... Aizbrauciet pirmās ģimnāzijas skolotāji uz provinces skolām - vismaz 150 km no Rīgas un tur pamāciet, gribēšu redzēt kā JŪs kaut vienu gadu tur izdzīvosiet - gan ar līdzekļiem, gan ar bērniem, kur klasē ar 20 bērniem ir vismaz 15 dažādi līmeņi un dažāda motivācija.... Ne visiem ir iespēja vai vēlme dzīvot Rīgā...
Man rodas daži jautājums: Bērnu skaits samazinās, kāpēc ministrs nepriecājas par to, kā skolēnu skaitu skolās arī samazina- regulē pašvaldības, kas ir tīri normāla prakse? Izskatās, ka viņš pats ar prieku gatavs slēgt vienas skolas, īpaši krievu, un atklāti lobē citas skolas. Mums taču valstī visi cilvēki ir vienlīdzīgie- vai tu dzīvo Rīgā vai kaut kur pie Siņeupes.
To visu var saprast tikai vienā veidā: ministrs meklē iespējas likvidēt skolas, lai pataupīt naudiņu. Un atrod. Tas ir viņa mērķis un uzdevums. Šis ministrs ir likvidators.
Retorisks jautājums! Vai skolas darba kvalitāti parāda rezultāti ar super izlasi vai darbs ar dažādu līmeņu skolēniem - kuram skolotājam, lai iegūtu rezultātu jāpieliek vairāk pūļu? Un no kurienes tās super skolas saņem savus labos audzēkņus. Domāju, ka visu vidusskolu skolotājiem ir vērts apvainoties par dalījumu Labajās VĢ un sliktajās pārējās - vidusskolās, kur skolēnam nevar pateikt - "tu mums neesi vajadzīgs, jo bojā mūsu reitingu".
Izglītības kvalitāte ir viens milzīgs aizsegs naudai. Nauda seko skolēnam, skolas jāuztur, skolotājiem jāmaksā, zeme jāīrē. Nevienam nerūp, kas notiek skolas iekšpusē. Šīs labās skolas cenšas savākt tos sklēnus, kuri ir motivēti mācīties, tāpēc nevajadzētu to nosodīt. Pārējās paliek tas, kas paliek, vai tādi, kuri tiek aizcināti vismaz pasēdēt , lai skola varētu atvēr kādu klasi. Skolotājs visā šajā pasākumā ir tikai un vienīgi ķīlnieks.
Dzīvē labo darba vietu, amatu nekad nebūs tik daudz, lai pietiktu visiem! Gatavosim bērnus un mācīsim šo patiesību saprast - tikai ar nopietnu, smagu darbu to labāko var dabūt! Te arī motivācija mācīties, par ko tik daudz runā! RPIVai ir daudz filiāļu...
,Kad beidzot ministra kungs sapratīs, kas īsti ir izglītības kvalitāte?Kā paralēlklases var to sekmēt? Vēl nav redzēts tik nekompetents ministrs!
Pilnībā piekrītu Šadurskim, ģimnāzijas būtu priecājušās, ka tik liels pieprasījums pēc tām, nevis atbildējušas - RīGā ir arī citas skolas - ejiet uz tām!!!!
Es uz šo problēmu skatos vēl no citas puses. Jā, nedrīkst ierobežot tiesības uz kvalitatīvu izglitību. Un tas nozīmē, ka ir jābūt kādai klasei vai pat skolai, kur var mācīties tie, kuri patiešām grib mācīties un dzīvē kaut ko sasniegt. Reāli sanāk tā, ka klasē ir daži vai pat vairāki tādi, kuriem viss pie vienas vietas, un viņi nemācās, traucē stundas, un tie, kuri varētu sasniegt daudz vairāk un apgūt daudz vairāk, to nevar izdarīt, jo skolotājam ir jānoņemas ar šo bremzējošo daļu. Un var brēkt vai nebrēkt par to, ka visi ir vienlidzīgi, bet tā nekad nav. Un skolotājs tagad ir spiests pielāgoties bremzētājiem un līdz ar to vilkt visu klasi uz leju, jo, ja bremzētāju izmetīs ārā, skola paliks bez naudas, kas seko skolēnam, un bremzētāja vecāki sacels milzīgu brēku par viņu nabaga bērniņa apcelšanu. Labām skolām un klasēm IR jābūt. Un visiem ir jādod vienādas iespējas, bet jārēķinās, ka ne katrs būs gatavs tās izmantot.
Cik var kladzināt par kvalitatīvu izglītību,precīzi nenoformulējot,kas ar to tiek saprasts! Intelektuāli talantīgam bērnam kvalitatīva izglītība nozīmē kaut ko vienu,bet "grūtgalvītim"-kaut ko pilnīgi citu. Nu nevar visus mest pār vienu kārti! Gribētu redzēt,cik ilgi skolnieks vidējais izturētu bez bastošanas to slodzi,kas ir tā saucamajās prestižajās ģimnāzijās! Nu nevar sētnieku sēdināt pie avialainera stūres!
Jūs parunājiet ar to kruto skolu skolotājiem- ar visu atlasi arī viņiem publika paliek arvien vājāka.Tātad problēma ir šajās stulbajās izdarībās, kuras melīgi dēvē par refprmām. Un piepildot ģimnāziju ar neskaitāmām viduvējībām, līmenis kritīs visiem. Cits jautājums- ģimnāziju īpatnējās programmas- starptautiskās attiecības piemēram, kuru galvenā loma,ir vienkārši skolēnu zvejošana...

Rakstīt komentāru

Lūdzu norādiet segvārdu!
Lūdzu ierakstiet komentāru!
1+5=
Kļūda!
Maksimālais komentāra garums ir 2000 zīmes. Portāla lietotājs atbild par saviem komentāriem, kas pievienoti rakstiem. E-klase aicina portāla lietotājus ievērot morāles un pieklājības normas, nekurināt un neaicināt uz naidu un diskrimināciju, kā arī iztikt bez rupjībām. E-klase patur tiesības komentārus nepublicēt vai dzēst.