LIZDA: Īstenojot izglītības reformu, jādomā par pedagogu apmācībām
21.08.2017. 00:00
Nu ja, tagad saprotu, kāpēc liela daļa sabiedrības uzskata skolotājus par pilnīgiem .....,jo mēs tik ejam kursos utt. Mūs drasē kā muļķus, atvainojos. Kursos mūžīgi maļ visu to pašu ko citos kursos un augstskolas solā 4 gadus! Tāda sajūta, ka mēs katru gadu visu aizmirstam. Neko nesaku par REĀLIEM kursiem un jaunā apguvi. Bet 10 gadu laikā MAZ kursos esmu ieguvusi. Pieredze atsver 1000000 kursu. Nauda garšo, tā ir.
tantīte - es, kad biju maziņš, neīpaši mīlēju lasīt. Mana vecmamina man bieži teikusi, ka es pa maz lasu. Es lasiju katru dienu pirms guletiešanas kādas 2 stundas. Es tikai tagad saprotu, ka lasiju es tāpēc, ka tapat pirms guletiešanas lasīja visi manas ģimenes locekļi. Tā bija tā kā tradīcija pie mums. Manuprāt šādas tradīcijas ir jēga propogandēt tapat kā veselīgo dzīves veidu
Tie pedagogi, kuri ir projektos par mācību satura izstrādi, pedagogu tālākizglītību, lai izstrādā un dod gatavus, izstrādātus materiālus. Nedrīkst tā būt, ka 6 gadus viņi saņems ļoti augstu atalgojumu par vadīšanu un organizēšanu. Ir jāizstrādā katrā blokā moduļu iespējamās tēmas ar konkrētiem stundu plānu aprakstiem, metodēm, tekstiem, uzdevumiem tā, lai skolotājiem nav jāsēž un jādomā. Ja nu kādam rodas darba procesā idejas, tad, lai piefiksē un dalās pieredzē. Pārbaudes darbus gaidām izstrādātus vairākos variantos. Tādus materiālus mūsdienu tehnoloģiju laikā, lai var labot, printēt, mainīt un strādāt ar tiem. ES fondi to ir atmaksājuši! Materiāliem ir jābūt vienotiem, pārbaudes darbiem aprobētiem. Tā var celt izglītības kvalitāti. Nav godīgi, ka viens dod testiņu un jautājumus dažus, cits kārtīgu zināšanu un prasmju darbu.
ņeviens nezina, kas notiek pateicoties informāciju tehnoloģijām. visi secinājumi sākas ar "mans mazdēls, mana meita, mans brāladēls..." turklāt šajos stāstos par bērniem, kas prasmīgi izmanto interneta iespējas tiek aizmirstas omes , opji, tēti un mammas, kas bērnu ir prasmīgi attīstījuši jau no 3 mēnešu vecuma vai vēl ātrāk, rūpīgi sekojot bērna runātprasmei, dažādu dotību attīstīšanai. tai pat laikā nākas saskarties ar bērniem, kurus vecāki ir atstājuši pilnīgi tv un interneta ziņā, un tad klasē sēž bērni, kas zina burtus un māk izlasīt vārdus, bet jēgu nesaprot, kas var visu kaut ko izdomāt, bet sakarīgu tekstu nespēj izveidot. jo nespēj galvā konvertēt tēlus par jēdzieniem un otrādāk. nu var jau būt, ka tas ir labi.
Kaut ko nesaprotu?! Tagad, piemēram, informātiku nevar mācīt skolotājs, kurš savulaik beidzis matemātiķus, nokārtojis ECDL eksāmenu un mācījis informātiku 20+ gadus, bet kompetenču izglītībā akcents uz barjeru nojaukšanu starp priekšmetiem. Kāpēc darbi neiet kopā ar vārdiem? Nesen piedalījos pedagogu radošo darbu konkursā, saņēmu zemu vērtējumu, jo man bija sasaistīti tikai 2 priekšmeti. Bet pirmo vietu ieguva kāda bioloģijas skolotāja, kura mācīja sociālo zinību tēmu angļu valodā, izmantojot datorus. Vai tiešām visus 4 priekšmetus pārzina?? ____________________________ Piekrītu, ka 80% kursu ir Ķeksīša variants, īpaši jau pēdējo MK noteikumu iespaidā - par bērnu tiesībām, pirmo palīdzību, utt. Kaut ko jēdzīgu var atrast savā priekšmetā, ja vien uz papēžiem nekāpj termiņi.
Varbūt beidzot kāds uzdrīkstēsies pateikt, ka 90% tālākizglītības kursu ir tukša laika nosišana? Tikai ķeksītim, ka ... esi apmeklējis
Nu ja - skolotāji jau nevienu metodi nezina, tumsoņi tādi - neko ne augstskolās, ne regulārajos kursos nav mācījušies. Jāapmāca beidzot. Ak, viedā un gādīgā IZM u.c.
Tie zināšanu un prasmju ieroči, kas agrāk bija 11. klases skolēniem, tagad, pateicoties informācijas tehnoloģijām, bērniem ir pieejami jau 11 gadu vecumā un agrāk. Skolotājam vairs nav pašam jānodod ilgu gadu garumā uzkrātās zināšanas, bet gan jāmāca, ko ar tām darīt, un jāskaidro, kāpēc tās vispār ir nepieciešamas.
Komentāri
Rakstīt komentāru