Latvijas vispārējās izglītības sistēmas raksturojums
19.09.2017. 00:01
Interesanti... Kāpēc bankas klerki tik uzbāzīgi bāž degunu izglītības jomā, kurā neko nesajēdz? Un kā izskatītos, ja, piemēram, skolu mācību pārziņi sāktu mēģināt regulēt procesus bankas sfērā?
Tikai viens: KURŠ ŠĀDUS PSEIDOPĒTĪJUMUS - RAKSTUS IR PASŪTĪJIS UN MAKSĀ PAR TO "EKSPERTAM"? Vai Bitāna k-gam bankā darba nav, ka ir laiks tos cept?
Kam man ta universitates diploms, ja mana alga ir gandriz ka minimala. TA PIE MUMS TUKUMA PIRMSSKOLA.
Skat. 3.attēlu - vidusskolu lielums, kur Latvijā pēdējā vietā - vai šos datus nevajadzētu analizēt kā korelāciju pret skolas vecuma bērnu blivumu vai iedzīvotāju blīvumu uz platības vienību - varētu iegūt ļoti interesantus datus...lielas skolas nav pašmērķis, bet demogrāfijas politikas rezultāts. Diemžēl arī mūsu mazās skolas arî ir demogrāfijas politikas rezultāts...
Nez kāpēc, bet lasot katru nākamo šāda rakstura “analīzi”, prātā nāk slavenais Černomirdina teiciens “Gribēja, kā labāk, bet sanāca, kā vienmēr”. Tā arī notiks, ja’, pieņemot lēmumus, balstīsies uz baņķieru rekomendācijām. Skaitli neko neizsaka. Jāsaprot, ka mazas skoliņas ir tie strautiņi, kas baro lielākas, savukārt, “Rīgas Zelta gredzena” fenomens lielā mēra ir izskaidrojams ar to, ka “slavenas ģimnāzijas” ir savdabīgs milzīgs sūknis, kas kā ar putekli sūcēju izslauc perspektīvāko kontingentu no apkārtējām (Rīgas un arī lielā rādiusa – no Pierīgas) mazākām un lielākam skolām.
Raksts ir labs, dati ārkārtīgi interesanti, taču vienkāršs lasītājs varētu vienkāršu korelāciju uztvert kā kauzālu sakarību. Droši vien autors pats apzinās, ka nevar izdarīt secinājumu - "maza skola - slikti rezultāti", bez iespējas izpētīt, kādā virzībā darbojas kauzalitāte, bet lasītājs to var arī neiedomāties. Proti, loģika var būt pretēja. Nevis mazas skolas slikti sagatavo skolēnus, bet mazajās skolās mērķtiecīgi tiek novirzīti slikti sagatavotie skolēni vai tādi, kam ir mācīšanās/attīstības vai kādi citi traucējumi. Kad lielās skolas izspļauj "grūtos skolēnus", kuri nespēj panest konveijera slodzi, viņiem kaut kur jāpaliek, un viņi nonāk mazākās skolās. Izlase jau sākotnēji nav ne randomizēta, ne pielīdzināta, tāpēc nevar būt ne runas par rezultātu tiešu pielīdzināšanu lielajām skolām, no kurām šie skolēni aiziet, uzreiz uzlabojot statistiku.
Bet kopumā raksts ārkārtīgi vērtīgs, un attēli ar normālo sadalījumu un statistikas atainojumu ir ļoti interesanti.
Vai skolotāju skaitā rēķina arī visus IZM, VISC, RIMC, departamentu ,dažādu agentūru speciālistus,skolu psihologus, sociālos pedagogus, logopēdus, pulciņu skolotājus utt.? Viņu ir tik daudz! Lai kāds parēķina šo speciālistu attiecību pret pamatstundu skolotājiem . Domāju, ka skaitļi būs interesanti. Mūsu skolā, piemēram, viņu ir daudz, bet viņi reāli strādā vien ar dažiem skolēniem. Pie tam viņu darbs tiek papildus apmaksāts no Domes un pat prēmēts.Tai pašā laikā priekšmetu skolotāji strādā pārpildītās klasēs, ir nepārtrauktā stresā, jo skolēni ir ar dažādu līmeni, dažādām interesēm, dažādām uzvedības problēmām utt. Skaitļus katrs interpretē pēc savas vajadzības vai arī pēc norādījumiem, lai pierādītu kāda taisnību. To jau nu skolotāji saprot.
..ir skolas, kuru skolēni uzrāda ļoti labus mācību rezultātus, tāpat ir skolas ar vājiem rezultātiem. Murgs. Vienkārši ir gudri un ne tik gudri bērni. Nekad visi nebūs profesori. Mūsu skola 9 gadu garuma sagatavo Rīgas prestižajām skolām balstu. Skatos- mūsējie 9. klases beidzēji startē valsts olimpiādēs, vidusskolā pārstāvot Rīgas " izcilās" skolas.
Ak mī un žē, cik tendenciozs raksts! Piemēram? Nu piemēram, ja Latvijā ir par 3o% vairāk skolotāju uz vienu skolēnu nekā
piemēram, Nīderlandē. Un tas ietekmē to, ka mums ir tik mazas algas. Ja skolotāju būtu kā Nīderlandē..tad iznāk mums būtu par 30 % lielāka alga. Bet mīļie- Nīderlandē ir 5 reizes (jeb par 500%) lielāka alga!
Domāt vajag loģiski!
Problēmas ar datu pasniegšanu un iterpretaciju:
skat "2. attēls. Sakarība starp vidējo skolas lielumu un skolēnu eksāmenu rezultātiem dabaszinībās, 2015. gads" - avots Latvija OECD Starptautiskajā skolēnu novērtēšanas programmā 2015 – pirmie rezultāti un secinājumi. Andra Kangro redakcijā. Rīga: Latvijas Universitāte, 2016. -
Šeit tiek jaukti kopā eksameni, kurus kā noprotams kārto vidusskolēni, un OECD starptautiskā skolēnu novērtēšanas sitēma, kurā piedalās 15 gadus veci skolēni (kas būtu 9.klase), pie tam - Latvijā šai pētījumā piedalās tikai tie, kas grib vai tiek īpaši izvēlēti, līdz ar to nevar izteikt globālus secinajumus par visām vidusskolām...
kā arī - vai viens no iemesliem lielajam skolotāju skaitam attiecībā pret skolēnu skaitu nav ārkartīgi lielais mācību priekšmetu skaits - piem 9.klasē ir 17 dažādi mācību priekšmeti
Kauns bija dot Latvijas skolotāju algas par 2014. gadu! Tad kāda jēga šīm safabricētajām analīzēm!
Raksts labs, tikai nezin kāpēc jautājumā par eksāmenu rezultātiem netiek minēts, ka grafikā iekš iekļauti arī tehnikumi un arodskolas. Ja paskatās ši gada matemātikas CE rezultātus , tad redzam : no 219 matemātikā "izkritušajiem" VESELI 30 to izdarījuši Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Rīgas Tūrisma un radošās industrijas tehnikums", 10 - Smiltenes tehnikums , 9 - Cēsu Profesionālā vidusskola, Jelgavas Tehnikums, Profesionālās izglītības kompetences centrs "Rīgas Valsts tehnikums", 8 - Daugavpils Būvniecības tehnikums, Ogres tehnikums, Profesionālās izglītības kompetences centrs "Liepājas Valsts tehnikums" . Jau pa šiem uzskaitītajiem vien kopā sanāk 91 izkritušais. Arī pārējo izkritušo lielais vairums "nāk no prof-skolām" Tāda sajūta, ka kādam ir ļoti izdevīgi runājot par kopējo vidusskolu līmeni , statistikā izmantot visu kopējo rezultātu, jo citādi nebūtu iespējams statistiski pamatot vidusskolu absolventu "izcili zemās sekmes" matemātikā.
vecāki aizrotē bērnus tur, kur ir jau līdzīgie pēc spējām (p: atlase ģimnāzijās) un arī iespējām iegūt spējas (p: turīgo vecāku atvases). Tad tā sanāk, ka prestižās skolās tās sekmes jau a priori būs labākas uz citu skolu fona.
Tad nākamajā sakarību riņķī nāk skolas lielums, finansējums, motivētie skolotāji.
labs raksts
Komentāri
Rakstīt komentāru