Skolu tīkla sakārtošanā arī turpmāk fokusēsies uz vidusskolas posmu
19.09.2017. 00:00
Vairākām Valsts ģimnāzijām ir dienesta viesnīcas (kopmītnes), kas paredzētas tieši olimpiešiem! Piemēram, Āgenskalna, Alūksnes u.c. Protams, ka pašiem jāpacīnās.
"Esam uz pareizā ceļa, vienkārši jāiet uz priekšu," viņš norādīja, .... un turpināja maldīties trīs priedēs.
Nez kāpēc, bet lasot katru nākamo šāda rakstura “analīzi”, prātā nāk slavenais Černomirdina teiciens “Gribēja, kā labāk, bet sanāca, kā vienmēr”. Tā arī notiks, ja, pieņemot lēmumus, balstīsies uz baņķieru rekomendācijām. Skaitli neko neizsaka. Jāsaprot, ka mazas skoliņas ir tie strautiņi, kas baro lielākas, savukārt, “Rīgas Zelta gredzena” fenomens lielā mēra ir izskaidrojams ar to, ka “slavenas ģimnāzijas” ir savdabīgs milzīgs sūknis, kas kā ar putekli sūcēju izslauc perspektīvāko kontingentu no apkārtējām (Rīgas un arī lielā rādiusa – no Pierīgas) mazākām un lielākam skolām.
"Esam uz pareizā ceļa, vienkārši jāiet uz priekšu," viņš norādīja.
Vai tad mums vispār vajag vairāk kā 9 klašu izglītību? - To secinu pēc šīsdienas ziņas. Mana meita ar augstāko māszinību bakalaura grādu pieteicās uz ģimenes ārsta māsas vietu. Un Šodien saņēma atbildi, ka alga 390 eur. Bet draudzene ar 9 klašu izglītību strādā lielveikalā un saņem 550 eur. Sētnieks 380. Priekš kam vajadzīgas vidusskolas, par augstskolām nereunājot? Atbrauks Gausi un darbīgos letiņus izrīkos.
Es gribu redzēt, kā nodrošinās vidusskolniekiem aizkļūšanu līdz pilsētai? Ja man nedzīvo radi pilsētā un nav naudas par ko īrēt gultasvietu, tad sanāk ka tas bērns (piem. valsts olimpiādes vietas ieguvējs) nevarēs mācīties vidusskolā? Vai arī viņam būs jāceļās 4.00 un jālien 3km pa zemes ceļu līdz tuvākam ceļam, kur iet sabiedriskais transports un mājās būs 20.00? Tādas lietas kā interešu izglītību , laikam , vispār vidusskolā varēs atmest....
Piekrītu, ka vsk. jābūt vismaz 2 paralēlklasēm ar vismaz 16 skolēniem katrā. Humanitārā un eksaktā klase, kurās grupuvdarbā ir vismaz 2 grupas. Skolēniem jāmācās pēc savām interesēm, jāmācās arī komunikācijas prasmes. Nesen man 29 skolēnu klasē atnāca bērns no skolas, kur viņi klasē esot bijuši 3, un ļoti grūti veidojas attiecības.
Kāpēc mainās skolotāji? Jo radošas personības nespēj saprast un negrib izpildīt milzīgo birokrātisko dokumentu slogu- atskaites un plānus uz 80 .lpp. Un cer jaunā vietā iztikt bez tiem, diemžēl nesanāk.
Tev Latvija beidzas Rīgā un domāšana arī.
Lūdzu, pārbaudiet, kādas stulbības notiek, kādas tik veidlapas, ar kādām pozīcijām (jeb riska kritērijiem) audzinātājam ir jāaizpilda par katru riska grupas skolēnu. Kādi tam visam tiek tērēti miljoni! Skumji paliek, redzot, kā bezjēdzīgi iznieko IZM naudu, lai rakstītu kārtējos papīru blāķus!
Kur tad paliek tas riska bērns? Kad tik papīri sarakstīti!
Izlasiet, lūdzu, uz vismaz 2/3 izsvītrojiet no tām anketām, tad paliks laika reāli ar riska bērnu pastrādāt. Patlaban - bezjēdzība.
Konveijeru sistēmā un lielās klasēs top rūpnīcu cilvēki. un nevar attīstīties spēcīgas personības
Rīdzinieki pieraduši - ziema Rīgas Satiksmi un Rīgas Namu Pārvaldnieku pārsteidz nesagatavotus! Visi tikai plāta rokas un skaidro par ārkārtas situācijas neprognozējamību. Vai tāpat nebūs ar Latvijas speciālajām internātskolām? Nav skaidrs IZM redzējums – cik daudz bērnu turpinās mācības speciālajās internātskolās un speciālajos izglītības attīstības centros, bet cik bērnu saskaņā ar iekļaujošās izglītības principiem nonāks vispārizglītojošajās skolās? IZM publiskotā informācija, ka līdz 2018.gada 28.februārim tiks apsekotas visas Latvijas speciālās skolas, lai izlemtu, kuras speciālās internātskolas tiks reorganizētas un kuras tiks slēgtas, rada bažās un neskaidrību daudzu speciālo skolu pedagogu vidū. Kur pazuda LIZDA priekšlikumi par izdienas pensiju speciālo skolu skolotājiem?
Foršais, dzemdē bērnus, tad skolas neslēgs! Ko tu gribi, mācīt 3 skolēnus- uz katru nodrošināt visu priekšmetu skolotājus, kabinetu aprīkojumu, apkalpes darbinieku algas, ēkas uzturēšanu. Esi tik bagāts, runātājs? Vai kā?
Skolotāji vairākas reizes gadā mainās arī slavenajās Rīgas ģimnāzijas - tiesa, ne izvēlētās programmas profilpriekšmetos, kur tomēr pārsvarā ir izcili pedagogi un personības, bet gan parējos - piem izvēloties matemātikas virzienu būs izcili matemātikās un fizikas skolāji, bet vēsturē varbūt nāksies skatīsieties dīvainas multenītes un otro svēsvalodu kādu laiku vispār nemācīs... Viss ir ļoti realtīvs, šobrīd nozīme nav skolas atrašanās vietai un lielumam, bet gan vecāku izglītības līmenim un materiālajai nodrosīnatībai...
intereses pēc bvarbūt vajadzētu pētījumu par to, kāds ir ģimenes ienākumu un vecāku izglītības līmenis Rīgas ģimnāziju skolēniem un kāds lauku vidusskolās... Faktiski stāsts par atbalsta pasākumu iespējamību, pieejamību un iegūtu rezultātu.. Kamēr būs nabadzība laukos, tikmēr lielo vidusskolu veidošana neko nedos - tiks iegūti jaunieši ar 9.klašu izglību, kuri neko nedara.. Skola laukos lielā meŗā pilda sociālo funklciju, kuru šobrīd neviens negrib redzēt...
Slēdzam latviešu skolas, nīcinām latvisko vidi, jo neviena no slēgtajām skolām nav cittautiešu. Visus sadzīsim ap Rīgu vai tālāk aiz robežas un izslēgsim Latvijas laukos gaismu.
Kāpēc atkal tikai vidusskolas? Vai visiem jāiet uz augstskolu? Profesionālā izglītībā "smird pēc naftalīna". Mums ir pilnas rindas NVA ar cilvēkiem, kuriem ir augstākā izglītība, bet ir bezdarbnieki. Savukārt katastrofāli darba tirgū trūkst cilvēku ar 2. un 3.profesionālo kvalifikācijas līmeni, uz ko mums norāda darba devēji. Kad par IZM prioritāti kļūs profesionālā izglītība, profesionālā vidējā izglītība?
Tad, kad ieviesa prasību, ka jebkuram jaunietiem jāiegūst vidējā izglītība (nu labi, tas bija " krievu" laikos), tad skolotāji uzreiz jau saprata, ka būs ziepes, jo ne visiem ir motivācija, ne visiem ir spējas to veikt. Bet laiks iet, laiki mainās, bet vēl joprojām skolotāji ir ši likuma ķilnieki. Viens otrs jau 14 - 16 gados jau kļuvis par vecāku, bet skolai nav tiesību viņu atskaitīt. Tā nu viņš skaitās skolnieks, bet skolas statistiskos rādītājus krietni pabojā, jo skolotāji priecājas, ka tāds vēl šad tad ierodas skolā un šā tā ari kaut ko kārto.
Pilnīgi piekrītu. jo tas ir viens no kritērijiem kvalitatīvai izglītībai - mācībspēks. meitai mainās skolotāji - tādos priekšmetos, kā matemātika, angļu valoda katru gadu. priekšā šogad pārbaudes darbs. skolotāja vēl nav zināma. un skolotāji mainās katru gadu. šeit jāvērtē skolas vadības spēju piesaistīt kvalitatīvus mācībspēkus un noturēt tos. savukārt lieliski strādā jaunu pirmo klašu atvēršana, jo nauda seko skolēnam un tur tik ver jaunas klases, kaut telpas to neatļauj.
Zinu, ka pārsvarā, mazajās skolās nav ne ķīmijas, ne fizikas, ne datorkabinetu utt, un ar šo skolotāju nodrošinājumu arī slikti, tā ka taisnība ministram. Un skolas izmaksā dārgi.
Es gan ieteiktu vairāk izpētīt, cik no to slaveno skolu absolventiem pēc savas "prestižās" izglītības ieguves strādā tā, lai Latvijā pieaugtu IKP. Varbūt tur ražo tikai ierēdņu armiju? Mums nav liela skola, bet mums ir pietiekoši daudz gan ķīmiķu, gan IT speciālistu, gan medicīnas darbinieku, gan celtniecības speciālistu, gan arī dizaineri un mākslinieki
Komentāri
Rakstīt komentāru