Jā, mums bija iestājeksāmens vidusskolā. No četrām 9. klasēm tika izveidots divas 10. klases, atsijājot 50% no vājākie skolēniem. Un nemācījos es ģimnāzijā, bet vienā no Rīgas vidusskolām.
Jā, manā laikā bija valsts ieskaite un eksāmens, kas bija kā izvēles tiem skolēniem, kuriem vajadzēja rezultātu uz atestāta. Vidējais rezultāts eksāmenā bija C ( 72% - 83%) līmenis, starp divām 12. klasēm. Arī valsts ieskaites rezultāti vidēji bija ap 60%.
Situāciju pasliktina arī jaunā modes tendence visu ko var integrēt, nevienu neuztrauc, ka laiks, kas tiek veltīts lielākajai klases daļai tiek nozagts un sliņķu un izlaideņu rēķina. Kursus apmaksā nevis skolotāju zināšanu līmeņa paaugstināšnai mācāmajos priekšmetos, bet gan darbam ar "īpašajiem", t'a kā jaunmus zinātnē un pedagoģijā vari meklēt googlē, ja atliek laika un enerģijas
Vispār jau laikam mūsdienu cilvēkam gribas izskatīties labākam nekā viņš ir patiesībā. Atceros, ka ar interesi aplūkoju sekmju izrakstus muzejos. Pirmo reizi to ievēroju Ainažu jūrskolas muzejā, otro - kādā no Kurzemes muzejiem. Atzīmes, kas tur bija redzamas, pārsvarā bija 1 vai 2. Pat neatceros, vai kādam vispār bija kāds 3.
Nedomāju, ka tad cilvēki bija dumjāki, vai tagad pēkšņi kļuvuši gudrāki... Vienkārši mainījies tas pielīdzinājums jeb atzīme, kā vērtē iegūtās zināšanas. Un realitātē tie ~50% ir pat ļoti labs rādītājs..
Vislabāk ir vakarskolās, kurās ir tālmācības (vai neklātienes) vai kaut kāda tamlīdzīga programma. Skolēns pats kontroldarbus neraksta, to dara cilvēki, kas spēj (par samaksu, saprotams). Tā tiek izpildīti visi kontroldarbi visos priekšmetos. Tālāk tiek "nopirkts" atbrīvojums no eksāmeniem, un - vidusskolas beigšanas diploms rokā! Lai gan konkrētā cilvēka zināšanu līmenis vispār nav ne redzēts, ne pārbaudīts, un tas ir gaužām zems...
Vai gribat teikt, ka jūsu skolas laikā vairākums mācījās uz 7 un augstāk? Utopija. Atceros savu skolas laiku. Vairāk bija viduvējību nekā teicamnieku...
nesekmīgie ne tikai TIEK PIELAISTI, BET VIŅIEM OBLIGĀTI IR JĀKĀRTO CENTRALIZĒTIE EKSĀMENI. respektīvi nav retas situācijas, kad skolēns nokārto centralizētos eksāmenus (jo uz tiem viņu piesaka līdz februārim, un pēc tam saraksti nav maināmi), bet atestātu nesaņem, toties saņem sertifikātu, kas bez atestāta nekur nav derīgs. tā smieklīga sistēma. ja grib no nesekmīgajiem tikt vaļā, tie no skolas jāizmet. bet no vidusskolas nemaz tik vienkārši skolēnu nevar izmest, lai tas nebūtu bērnu tiesību pārkāpums un lai IKVD un tiesībsargs nevarētu iejaukties.
Es atvainojos, bet vai nav tā, ka nesekmīgie vispār netiek pielaisti pie centralizētā eksāmena! Būtu interesanti uzzināt, cik tādu indivīdu ir procentuālajā atiecībā uz apdzīvoto vietu...
Jūs taču neiedomājaties, ka centralizētais eksāmens patiešām 100% pārbauda skolēnu zināšanas un, ka šie punkti izteikti procentos ir patiešām realitāti atspoguļojoši? tāpēc šos eksāmenus vērtējot, par vidējiem rezultātiem pieņemts uzskatīt tos procentus, kuri tad arī ir visvairār. tāpēc vienā priekšmetā vid(uvē)jais rezultāts būs . 60% , bet citā 35% turklāt salīdzinot skolēnus pēc šiem punktiem procentiem netiek ņemti vērā nekādi mainīgie apstākļi - ne stundu skaits, kas patērēts vielas apguvei, ne skolu specifika. vienkārši smuki cipariņi, lai birokrāti varētu taisīt tabuliņas un grafikus un pēc tam varētu interpretēt kā vajag. šobrīd vajag, lai ir slikti. nu un sanāk slikti. ja vajadzētu labi, ņemtu vērē dažādus mainīgos apstākļus,(piemēram nerēķinātu iekkšā arodskolas vai piešķirtu mazākumtautību skolām kaut kādu koeficientu) un cipariņi izskatītos pavisam citādāki.
Var būt arī tā, ka ka šīs 1/3 vai 1/2 17 skolēniem ir ar dažādām attīstības problēmām, kas vienkārši uz eksāmeniem tās savas problēmas "legalizē". Diemžēl visai ticams variants, zinot, kas palicis lauku apvidū.
Bet protams, ir nekorekti visā vainot skolas, jo lielajās skolās un klasēs šie bērni jau sen būtu beiguši mācības, nespējot izturēt "konkurences cīņu"
Eksāmenu nekārto, jo zināšanas ir ??? līmenī. Protams, var saslimt 1-2 skolēni, bet ja saslimst 1/3 vai 1/2 no 17 skolēniem gadu no gada, tad tā jau ir mērķtiecīga tendence,lai iegūtu neobjektīvus %.
Runa jau arī ir par tiem, kas kārto pārbaudījumus, lai saņemtu sertifikātus, nevis par tiem, kas nekārto dažādu iemeslu dēļ...Nevar kārtotāju līmeni vēl pazemināt uz nekārtotāju rēķina, jo eksāmenus nekārto dažādu iemeslu dēļ.
Pētījums ir par centralizēto eksāmenu rezultātiem. Acīm redzot tas neietver pamatskolas. Līdz ar to rezultāti nav attiecināmi uz laukiem un pilsētām kopumā. Tieši lauku teritoriju pamatskolas ir tas spēlētājs, kas kopumā pazemina vidējos lauku skolēnu rezultātus. Līdz pētījumā analizētajiem vidējās izglītības noslēguma pārbaudījumiem šie skolēni "kas atpaliek par vienu klasi" vispār nenonāk.
Pētījums nav objektīvs, jo neņem vērā skolēnu skaitu kas kārtoja pret skolēnu skaitu kas mācījās. Ir skolas, kur puse skolēnu saslimst !!!! Dokumentus saņem visi!!! Procentus rēķina tikai tiem, kas kārtoja.
Paldies Dundures kundzei par pētījumu un lauku skolu pacelšanu saulītē.Un arī paldies visiem pārējiem,kas to dara.
Mani vairāk uztrauc tas, ka 54% tiek saukti par labiem rezultātiem. Vispār tas ir 5 no 10 ballēm, ko manā skolas laikā tulkoja kā "viduvēji". "Labi", cik atceros, bija 70%.
Nu tad beidzot arī kas par labu provinces skolām.. Gaidu, kad kāds iedomāsies veikt statistiku, cik procentu Rīgas elitāro skolu reitingus palīdz celt provinces skolu gaišākie prāti, kuri, visticamāk, ir liels palīgs Rīgas skolu augstajiem reitingiem. Kur tad Rīgas skolas ņems tos labos skolēnus, ja arī province nepalīdzēs. Par šādu lietu ministru neesmu dzirdējusi runājam. Un vēl... ir absolūti nekorekti akcentēt Rīgas 1. ģimnāziju kā vienmēr labāko skolu, tam tā, pats par sevi saprotams, ir jābūt!!!! Trauksme būtu ceļama, ja tas tā nebūtu. Bet pats galvenais, lai mums izdodas izdarīt labāko, neskatoties uz to, kurā Latvijas pusē dzīvojam un strādājam!
Bet pag.mācību gadā taču IZM ministrs paziņoja, ka lauku skolās skolēni atpaliek par 1 veselu klasi. Vai ne tā bija??????
Beidzot, viena prātīga un objektīva doma, kas pamatota , izejot no reālās situācijas, nevis veikta uz pasūtījumu.
Secinājums: IZM ierēdņi pašlabuma vārdā mums sprauž "batonus".
Komentāri
Rakstīt komentāru