Kāpēc mācību sasniegumi dažādās Latvijas skolās ir tik atšķirīgi?
25.09.2017. 00:01
Vai 8 klasi beidzot ar 2 mācību prieķšemotos pārceļ uz 9.klasi vai paliek uz otru gadu.
Bērni ir ar dažādu uztveres un spēju līmeni. Labākie iztur pārbaudījumus un aiziet uz ģimnāzijām. Mums paliek tas atlikums. Atšķirīgs ir arī konkrētu priekšmetu stundu skaits. Matemātika citur 3 stundas nedēļā, citur 7 stundas nedēļā. Kādēļ ģimnāzisti nekārto eksāmenus atbilstoši savai programmai? Tur jau tā lielā šķirba rodas! Nevar salīdzināt baleta skolas audzēkņu sniegumu ar baleta pulciņa audzēkņiem!
Kā apdergušies visi šie demagoģiskie pasūtījuma "pētījumi" ..........
Visi jūs šitie bagāto vecāku pirmģimnāzistu bērni neesat ne plika graša vērti, Līvānu vidusskola 10reiz labāka
Nez kā darbojas repetitoru dienests Rīgā. Laukos diez vai par 10 eiro stundā kāds skolēnam palīgskolotāju ņems
Kāds gan ir sakars mācību sasniegumiem ar skolas atrašanās vietu? Skolēni nav vienādi kā spēļu klucīši. Vispirms paanalizējiet kontingentu un pēc tam taisiet sakarības un salīdziniiet skolas. Citādi tā ir tukša runa.
Tā visa ir teorija. Prakse liecina par citu un arī par to, vai tiešām informācija par eksāmena saturu nenonāk līdz izglītojamajam vēl pirms eksāmens ir sācies. Varbūt, ka vienreiz vajadzētu izbeigt šo neveselīgo konkurenci, kas būtībā nevis motivē, bet gan tieši otrādi - izraisa nepatiku darboties šādā sistēmā.
Interesanti... Kāpēc bankas klerki tik uzbāzīgi bāž degunu izglītības jomā, kurā neko nesajēdz? Un kā izskatītos, ja, piemēram, skolu mācību pārziņi sāktu mēģināt regulēt procesus bankas sfērā?
Mana jaunākā meita,kura mācās tehnikumā,nesen saņēma angļu valodas un latviešu valodas sertifikātu. Angļu valodā 80%,latviešu valodā 76%. Viņa teica-mammu pasaki paldies maniem latviešu valodas un angļu valodas skolotājiem,jo uz viņu iemācīto arī eksāmenus kārtoju. Tehnikumā man neko jaunu neiemācīja. Piebildīšu,ka viņa mācījās mazā lauku skolā ar 8 bērniem klasē. Bet klasē bija veselīga atmosfēra un labi skolotāji.Klases vidējā atzīme bija augsta. Pētījumos kautko samiksē kopā un tad plaši paziņo. Neklātienes rezultātus saliek kopā ar klātienes rezultātiem un tad jau galā nekas labs neiznāk.
Par pedagogiem. Nākotne viņiem nekāda rožainā nebūs.Izdienas pensijas palika gaisā karājoties,jo kādam no deputātiem likās,ka to pedagogu skaits būs liels un nenobalsoja. IZM ir mistisks 60+. Diezin ko tas nozīmēs. Un solīja sociālo spilvenu,bet arī pēdējā laikā laikam pietrūka zoss spalvu,ko tajos ielikt. Vistuvākais ceļš būs uz bezdarbniekiem.
Mūsu, lauku skolas, skolēns šopavasar izturēja atlasi uz 1. ģimnāzijas pamatskolas klasi. Tagad arī ir pirmģimnāzists. Tiesa, vecāki ļoti turīgi un amatos, kur saņem krietni virs vidējā....
Man ir nācies mācīt arī diezgan jēlus un diezgan dumjus pirmās audzēkņus( parasti tie ir īstenie rīdzinieki). No kurienes tad rodas tie pirmās gudrīši? Liela daļa ir no laukiem.
Būtu labāk papētījis arī sociālo stāvokli lauku teritorijās. Diezgan daudz bērnu nāk no nelabvēlīgām ģimenēm, ar zemu motivāciju mācīties.Laukos skolotāji visādi cenšas, pat modinot no rīta, lai tak bērns brauc uz skolu. Visādi palīdz un stutē, lai vismaz pamatizglītību iegūst. Te arī ir tie četrinieki, piecinieki. Tādi aiziet uz tuvāko lauku vidusskolu un tāpat velkas. Tad nu ir rezultāti.Man var maksāt kaut 1000 eiro, ja bērns galīgi negribēs mācīties,tad es arī neiemācīšu. Mācīšanās ir process, kurā piedalās gan izglītojamais, gan skolotājs, gan atbalsta vecāks.
Ziniiet, lauku skolām nav ne vainas. Es riktīgi šikā teķī mācījos. Un ne vainas, tā kā arī Aizkrauklē var baigo štanci dabūt. Runa ir par skolēnu motivāciju - piemēram tiem ģimnāziju skolēniem tik deguns gaisā. Likvidēt ģimnāzijas!
Jebkuram cilvēkam, kurš ir kaut cik gudrs, ir skaidrs, ka visām skolām, kas nav valsts top 5 labākās, vajag IEVĒROJAMI samazināt budžetu. Būsim godīgi, jebkurš pirmās ģimnāzijas skolēns ir 10reiz gudrāks kā kāds "laucenieku" bērns.
KĀDS BEIDZOT VAR ATBILDĒT, KĀPĒC BANKAS DARBINIEKI ŠTANCĒ ŠOS "PĒTĪJUMUS"? VIŅIEM CITA DARBA BANKĀ NAV? PAR KO TAD ALGU SAŅEM? UN, REDZIET, VESELS SERIĀLS VEIDOJAS - KĀ ZIEPJU OPERA. IZSLUDINU KONKURSU NOSAUKUMAM! MAN PATIKTU "IZGLĪTĪBAS SISTĒMAS LĀSTA NOSLĒPUMS"
Tāda vienvirziena datu analīze, ar mēŗķi visiem nostiprināt pārliecību... Tomēr, lai iegūtu pilnīgāku priekštatu vajadzētu vērtējumu vēl šādām korelācijām:
- iestajeksāmenu ietekme uz beigšanas CE rezultātu (ja skola rīko iestajeksāmenus, vai uzliek atlases nosacījumus - kaut vai neuzņem ar nesekmīgu atzīmi, tad to nevajadzētu iekļaut šādā pētījumā - skolotāji stradā ar dažādām apmācāmo grupām. salīdzināmas būtu tikai pilsētu vidusskolas, kur nav neka'du specifisku uzņemšanas nosacījumu (tikai atbilstoši Mk noteikumiem) un parastās lauku vidusskolas - vai arī šādā griezumā lauku skolas būtu tik bezcerīgas? Jeb - ir problēmas ar MK noteikumos noteikto par to, kas drīst mācīties vidusskolā...;
- ģimenes ienākumu uz vienu ģimes locekli ietekme uz CE rezultātu (vai un cik ļoti ģimene ir spējīga atļauties atbalsta pasaķumus skolēnam);
- skolēnu, kuriem nepeiciešami dažadi atbalsta pasākumi, īpatsvars klasē un CE rezultāti;
Varbūt šādu datu analīze būtu vērtīgāka, nekā apsūkāt vēlamos secinājumus, virspusēji redzamās korelācijas, bez dziļākas iemeslu analīzes..
es ļoti ceru, ka pētnieks apskatīs arī segregācijas ietekmi uz sekmēm. Laukos ir daudz vairāk tādu bērnu, kas "intergrējami"pēc ministrijas uzstādījuma. Pilsētā lielā klasē tas 1 cilvēks % daudz nebojā, bet laukos gan.
Domāju, ka pienācis laiks skolās skolotāja krēslu iemēģināt arī bankas ekonomistiem. Visi zina kā tiem skolotājiem jāstrādā tikai šie paši nevella nezina. Lasot šo visu arvien mazāk gribas uz to skolu iet un kaut ko darīt.
Ja jauna alga atkal aizkavesies, ierosinu ,neiziet darba lidz izmaksas.
Nupat pētījumā Latvijā bija vidēji 16 skolēni uz pedagogu, nu jau 8. Kam vajag šos vidējos, ja mums visiem ir 28??? Otrs. Ja jau jaunākajiem skolotājiem labākie rezultāti, tad 1-2-3 ģimnāzijas izcilie korifeji, kam ir 50 + gadu jāsūta izdienas pensijā, kuras nav??!!
Komentāri
Rakstīt komentāru