Lietotājvārds
Parole
Bērni ir ar dažādu uztveres un spēju līmeni. Labākie iztur pārbaudījumus un aiziet uz ģimnāzijām. Mums paliek tas atlikums. Atšķirīgs ir arī konkrētu priekšmetu stundu skaits. Matemātika citur 3 stundas nedēļā, citur 7 stundas nedēļā. Kādēļ ģimnāzisti nekārto eksāmenus atbilstoši savai programmai? Tur jau tā lielā šķirba rodas! Nevar salīdzināt baleta skolas audzēkņu sniegumu ar baleta pulciņa audzēkņiem!
Kā apdergušies visi šie demagoģiskie pasūtījuma "pētījumi" ..........
Pirmģimnāzist, nebrauc ar muti 26.09.2017. 13:25:18
Visi jūs šitie bagāto vecāku pirmģimnāzistu bērni neesat ne plika graša vērti, Līvānu vidusskola 10reiz labāka
Nez kā darbojas repetitoru dienests Rīgā. Laukos diez vai par 10 eiro stundā kāds skolēnam palīgskolotāju ņems
Kāds gan ir sakars mācību sasniegumiem ar skolas atrašanās vietu? Skolēni nav vienādi kā spēļu klucīši. Vispirms paanalizējiet kontingentu un pēc tam taisiet sakarības un salīdziniiet skolas. Citādi tā ir tukša runa.
Tā visa ir teorija. Prakse liecina par citu un arī par to, vai tiešām informācija par eksāmena saturu nenonāk līdz izglītojamajam vēl pirms eksāmens ir sācies. Varbūt, ka vienreiz vajadzētu izbeigt šo neveselīgo konkurenci, kas būtībā nevis motivē, bet gan tieši otrādi - izraisa nepatiku darboties šādā sistēmā.
Cik viņiem samaksāja? 25.09.2017. 23:29:27
Interesanti... Kāpēc bankas klerki tik uzbāzīgi bāž degunu izglītības jomā, kurā neko nesajēdz? Un kā izskatītos, ja, piemēram, skolu mācību pārziņi sāktu mēģināt regulēt procesus bankas sfērā?
Mana jaunākā meita,kura mācās tehnikumā,nesen saņēma angļu valodas un latviešu valodas sertifikātu. Angļu valodā 80%,latviešu valodā 76%. Viņa teica-mammu pasaki paldies maniem latviešu valodas un angļu valodas skolotājiem,jo uz viņu iemācīto arī eksāmenus kārtoju. Tehnikumā man neko jaunu neiemācīja. Piebildīšu,ka viņa mācījās mazā lauku skolā ar 8 bērniem klasē. Bet klasē bija veselīga atmosfēra un labi skolotāji.Klases vidējā atzīme bija augsta. Pētījumos kautko samiksē kopā un tad plaši paziņo. Neklātienes rezultātus saliek kopā ar klātienes rezultātiem un tad jau galā nekas labs neiznāk. Par pedagogiem. Nākotne viņiem nekāda rožainā nebūs.Izdienas pensijas palika gaisā karājoties,jo kādam no deputātiem likās,ka to pedagogu skaits būs liels un nenobalsoja. IZM ir mistisks 60+. Diezin ko tas nozīmēs. Un solīja sociālo spilvenu,bet arī pēdējā laikā laikam pietrūka zoss spalvu,ko tajos ielikt. Vistuvākais ceļš būs uz bezdarbniekiem.
Arī tam no pirmģimnāzijas 25.09.2017. 20:28:20
Mūsu, lauku skolas, skolēns šopavasar izturēja atlasi uz 1. ģimnāzijas pamatskolas klasi. Tagad arī ir pirmģimnāzists. Tiesa, vecāki ļoti turīgi un amatos, kur saņem krietni virs vidējā....
Pirmģimnāzistam 25.09.2017. 19:19:10
Man ir nācies mācīt arī diezgan jēlus un diezgan dumjus pirmās audzēkņus( parasti tie ir īstenie rīdzinieki). No kurienes tad rodas tie pirmās gudrīši? Liela daļa ir no laukiem.
Būtu labāk papētījis arī sociālo stāvokli lauku teritorijās. Diezgan daudz bērnu nāk no nelabvēlīgām ģimenēm, ar zemu motivāciju mācīties.Laukos skolotāji visādi cenšas, pat modinot no rīta, lai tak bērns brauc uz skolu. Visādi palīdz un stutē, lai vismaz pamatizglītību iegūst. Te arī ir tie četrinieki, piecinieki. Tādi aiziet uz tuvāko lauku vidusskolu un tāpat velkas. Tad nu ir rezultāti.Man var maksāt kaut 1000 eiro, ja bērns galīgi negribēs mācīties,tad es arī neiemācīšu. Mācīšanās ir process, kurā piedalās gan izglītojamais, gan skolotājs, gan atbalsta vecāks.
Doktors Ņikits 25.09.2017. 18:03:37
Ziniiet, lauku skolām nav ne vainas. Es riktīgi šikā teķī mācījos. Un ne vainas, tā kā arī Aizkrauklē var baigo štanci dabūt. Runa ir par skolēnu motivāciju - piemēram tiem ģimnāziju skolēniem tik deguns gaisā. Likvidēt ģimnāzijas!
Pirmģimnāzists 25.09.2017. 17:57:56
Jebkuram cilvēkam, kurš ir kaut cik gudrs, ir skaidrs, ka visām skolām, kas nav valsts top 5 labākās, vajag IEVĒROJAMI samazināt budžetu. Būsim godīgi, jebkurš pirmās ģimnāzijas skolēns ir 10reiz gudrāks kā kāds "laucenieku" bērns.
Seriālu fane 25.09.2017. 17:33:25
KĀDS BEIDZOT VAR ATBILDĒT, KĀPĒC BANKAS DARBINIEKI ŠTANCĒ ŠOS "PĒTĪJUMUS"? VIŅIEM CITA DARBA BANKĀ NAV? PAR KO TAD ALGU SAŅEM? UN, REDZIET, VESELS SERIĀLS VEIDOJAS - KĀ ZIEPJU OPERA. IZSLUDINU KONKURSU NOSAUKUMAM! MAN PATIKTU "IZGLĪTĪBAS SISTĒMAS LĀSTA NOSLĒPUMS"
Tāda vienvirziena datu analīze, ar mēŗķi visiem nostiprināt pārliecību... Tomēr, lai iegūtu pilnīgāku priekštatu vajadzētu vērtējumu vēl šādām korelācijām: - iestajeksāmenu ietekme uz beigšanas CE rezultātu (ja skola rīko iestajeksāmenus, vai uzliek atlases nosacījumus - kaut vai neuzņem ar nesekmīgu atzīmi, tad to nevajadzētu iekļaut šādā pētījumā - skolotāji stradā ar dažādām apmācāmo grupām. salīdzināmas būtu tikai pilsētu vidusskolas, kur nav neka'du specifisku uzņemšanas nosacījumu (tikai atbilstoši Mk noteikumiem) un parastās lauku vidusskolas - vai arī šādā griezumā lauku skolas būtu tik bezcerīgas? Jeb - ir problēmas ar MK noteikumos noteikto par to, kas drīst mācīties vidusskolā...; - ģimenes ienākumu uz vienu ģimes locekli ietekme uz CE rezultātu (vai un cik ļoti ģimene ir spējīga atļauties atbalsta pasaķumus skolēnam); - skolēnu, kuriem nepeiciešami dažadi atbalsta pasākumi, īpatsvars klasē un CE rezultāti; Varbūt šādu datu analīze būtu vērtīgāka, nekā apsūkāt vēlamos secinājumus, virspusēji redzamās korelācijas, bez dziļākas iemeslu analīzes..
es ļoti ceru, ka pētnieks apskatīs arī segregācijas ietekmi uz sekmēm. Laukos ir daudz vairāk tādu bērnu, kas "intergrējami"pēc ministrijas uzstādījuma. Pilsētā lielā klasē tas 1 cilvēks % daudz nebojā, bet laukos gan.
Domāju, ka pienācis laiks skolās skolotāja krēslu iemēģināt arī bankas ekonomistiem. Visi zina kā tiem skolotājiem jāstrādā tikai šie paši nevella nezina. Lasot šo visu arvien mazāk gribas uz to skolu iet un kaut ko darīt.
Ja jauna alga atkal aizkavesies, ierosinu ,neiziet darba lidz izmaksas.
Nupat pētījumā Latvijā bija vidēji 16 skolēni uz pedagogu, nu jau 8. Kam vajag šos vidējos, ja mums visiem ir 28??? Otrs. Ja jau jaunākajiem skolotājiem labākie rezultāti, tad 1-2-3 ģimnāzijas izcilie korifeji, kam ir 50 + gadu jāsūta izdienas pensijā, kuras nav??!!
Tas, ka lauku skolās centralizēto eksāmenu rezultāti ir zemi, mēs zinām jau vairākus gadus. Tas ir tāpēc, ka pilsētas skolā 10. klasē var uzņemt ar izlasi, vai nomales skolās vismaz bez nesekmīgām atzīmēm (ar 1 var beigt 9. kl., bet nupat bija piemērs, ka pieņem 10. klasē pat ar liecību), bet laukos piemērs šāds: 9. klasē 12 skolēni, no viņiem 3 nesekmīgi matemātikā. Lai atvērtu 10. klasi, jāņem 10. Tad nu vismaz 1 ar divnieku jāņem. Un vai tad viņš kļūs sekmīgs, ja 4. klases vielu nezina???
Ja skolā 1/3 skolotāju ir strādājošas pensionāres, tad nav ko brīnīties, ka gados jaunie (kas kopā ar algu nesaņem pensiju) nepiekrīt "brīvprātīgo darbam" un mūk projām no skolām. Direktore apmierināta - ir stabils "PAR" balsotāju kontingents, neraugoties uz priekšlikumu idiotismu.
Bankas "eksperts" pateica kaut ko jaunu??? Interesanti, vai eklase uztur viedokļu dažādību? Dažas tēmas zemāk, rakstā tiek apgalvots, ka eksāmenu rezultāti pilsētās un laukos būtiski neatšķiras. Šis meistars norāda gluži pretēji. Visiem ir sen skaidrs - neviens nestrādās labāk, kamēr nemaksās vairāk!!! Tikai pie laba attalgojuma veidosies konkurence profesijā. Vienīgā problēma izglītībā- cik valsts grib maksāt pedagogam! Būs konkurence, būs radoši cilvēki, būs inovācijas izglītībā. Pamatā tā ir tukša muldēšana. Kas ir jāizdara? Pedagoga minimālā darba samaksa 1500eur mēnesī par 40 darba stundām nedēļā. Profesijas karjeras kāpnes( kategorijas,utt.), bet par attiecīgu kategorijas iegūšanu piemaksa vismaz 300eur. Skolu direktoru amata konkurss un rotācija ik pa 4 vai 4+4 gadi. IZM par ierēdni drīkst strādāt ar 15 gadu ped. pieredzi skolā, kura tiek atsvaidzināta ik pēc 3 gadiem. IZM ministrs garām ejoša persona, visu nosaka ierēdnis. 3 gados sistēma visu nostabilizēs.
vienai skolotājai 25.09.2017. 11:44:23
Izdienas pensiju nevar saņemt, ja turpina strādāt(meklēt darbu citur - atkrīt).
viena skolotāja 25.09.2017. 11:27:38
Kāpēc skolotājiem nepieņēma izdienas pensijas vecumu? Vecākie pedagogi varētu savlaicīgāk doties prom no skolas, dodot vietu jaunajiem, un meklēt citur darbu, nepaliekot bez iztikas līdzekļiem.
Taisnība varētu būt vienīgi korelācijai ar algu. Jo mazāka alga, jo vājāks kontingents. Arī mūsu skolā ir pāris skolotāju, kuri ne kā sava priekšmeta skolotāji, ne kā personības nebūtu tiesīgi skolā strādāt. Pāris. Bet kur citus lai dabū? Vecumam gan nav nozīmes, ja vien skaidas nebirst laukā.
Ļoti jocīgs pētījums, ļoti. Interpretācija , pareizāk sakot. Viss, izrādās pie mums ir slikti. Učuki par veciem, skolu par daudz, skolotāju arī. Naudu pielikt negribam, tad jau bezcers...
Ka ir noriebusies shii visa skolotaju staipishana pa samaksu un izglitibas kvalitati, kaa var salidzinat nesalidiznamas lietas. Un tas kursh macas vinjam gar to nav nekadas daljas,sezh spele telefonus.
Ja vecāks ielicis bērnu "prestižajā"skolā, tad lien vai no ādas ārā, lai tikai bērns atbilstu šim līmenim. Var būt nez cik parasts skolotājs, bet klasē sekmju līmenis ir augsts.
Tas ir personību jautājums un problēma
uzrakstīju atlūgumu no 1.oktobra 25.09.2017. 11:05:09
Vēl viens būtisks aspekts, kāpēc no skolām aiziet gados jauni skolotāji, ir neizpratne par darba samaksas aprēķinu. Pirmkārt, atgriežoties augusta vidū skolā no atvaļinājuma, skolotāji nezina kāda būs viņu algu likme, par ko un cik maksās. Piemēram, mūsu skolā direktore paziņoja, ka skolai nepietiekams finansējums un maksās tikai par kontakta stundām klasē un ne vairāk kā 1 stundu par burtnīcu labošanu un gatavošanos mācību stundām nedēļā. Vai neskaitāmo sanāksmju un sapulču apmeklēšana skolā, kas notiek skolas administrācijas darba laikā, bet skolotāju brīvajā laikā (ļoti bieži skolotājiem jāgaida stunda/divas vai pat speciāli brīvajā dienā jābrauc uz sapulci!), ir vai nav darbs? Vai gatavošanās mācību stundām, konsultācijas talantīgiem bērniem un bērniem, kuriem ir mācīšanās problēmas, burtnīcu labošana, mācību metodisko materiālu izstrāde un pagatavošana, ir vai nav darbs? Ja tas ir darbs, kāpēc mums tas jādara bez attiecīgās samaksas? Un šī iemesla dēļ skolotāji iet projām no skolas.... Esmu viena no 3, kas neturpinās darbu skolā no 1.oktobra
Zinot, ko grib pieradīt, un pareizi atlasot kritērijus, pierādīt var visneiedomājamākās sakarības. Kā būtu papētīt, kā centralizēto eksāmenu rezultātus ietekmē tas, ka skola uzņem pēc iestājeksāmenu rezultātiem? Kā ietekmē skolu tīkla blīvums (no "piemājas" skolas pāriet uz netālu esošu prestižu skolu)? Ko gribu pateikt - ja labakās Rīgas skolas skolotājus pārceltu uz sliktako Rīgas skolu (skoleni paliek, kur ir!), tad sliktākā nekļūtu par labāko.
Latvija nav pasaule!! Te tak no laukiem visi, kas kaut cik izglītotāks, pārcēlušies uz Rīgu vai citu pilsētu (ar dažiem izņēmumiem)! Savukārt Rīgā talantīgie no mikrorajoniem uz prestižajām skolām! Kā te var kaut ko salīdzināt?

Rakstīt komentāru

Lūdzu norādiet segvārdu!
Lūdzu ierakstiet komentāru!
Maksimālais komentāra garums ir 2000 zīmes. Portāla lietotājs atbild par saviem komentāriem, kas pievienoti rakstiem. E-klase aicina portāla lietotājus ievērot morāles un pieklājības normas, nekurināt un neaicināt uz naidu un diskrimināciju, kā arī iztikt bez rupjībām. E-klase patur tiesības komentārus nepublicēt vai dzēst.