Šī pasaule nav taisnīga (kad es domāju par pasauli, tad es stāstu par šo jeb mūsu pasauli jeb Zemi nevis par kādu alternatīvu pasauli vai alternatīvu pasaules koncepciju). Arī cilvēces vēsture manu hipotēzi pierāda. Kari, konflikti, lēna tehnoloģiju attīstība, zināšanu slēpšana, sociālā nevienlīdzība, sabiedrības šķiras, kastas, reliģijas un nejēdzīgas dogmas. Šai pasaulē cilvēks izmanto cilvēku, parasti cilvēki cits citu kalpina. Stiprais pakļauj vājo. Gudrais pakļauj muļķi. Tā, lūk, dzīve. Pasaulē ir divi poli. Tie ir "+" un "-". "+" ir miljardieri, bet "-" ir bada nāvē mirušie. Es piederu pie "-" klana. Pārējie pa vidu ir nulles. Šāds ir pasaules spēku sadalījums. Dzimtenes jēdziena nav. Mēs visi esam viena rase uz vienas planētas. Valstis ir mākslīgi veidojumi ar savu politisko eliti, kura valda un kurai ir pienākumi. Valstis garantē cilvēku sugas izdzīvošanu. Un tas ir viss. Tad kālab man sargāt un rūpēties par eliti, ja es neesmu elites daļa? Kāpēc man elitei just līdzi un sērot par viņu ķibelēm? Es esmu dzimis "-" klanā. Mana būtība ir būt mīnusos. Esmu Nabadzības bērns. Esmu Skaudības Dievība Skolnieciņš. Trūcīgā statuss man parādīja cilvēku pasaules patieso seju. Vienlīdzība ir fikcija un ilūzija. Cilvēks ir dabas daļa. Tāpēc cilvēks noēd cilvēku. Un arī šī iemesla dēļ stiprākais izdzīvo. Pasaule ir barības ķēde. Dzīvība nevar pastāvēt bez nāves. Es arī pastāvu uz citu dzīvu būtņu nāves rēķina. Tādi ir dzīvības likumi. Tik cilvēkam ir brīva griba. Tik daži cilvēki ir tik vāji ka savu gribu apmaina uz tiesībām dzīvot. Tādējādi šie cilvēki devalvē sevi. Cilvēks ir visuma centrs. Kur palicis ir humānisms? Cilvēks cilvēku ēd. Karstie punkti atklāj cilvēka īsteno dabu. Un, davaj, neliekuļosim un runāsim atklāti!!! Cieņā, Skolnieciņš

Ja parēķina Augstskolu skaitu un studējošo skaitu procentuāli uz Latvijas iedzīvotāju, sevišķi jauniešu skaitu, tad ir labi saprotams, ka Latvijā studē gandrīz visi - gan tie, kuriem tiešām būtu jāstudē, jo apveltīti ar prātu, ātru uztveri, domāšanu, radošumu, gan tie, kuriem citās valstīs uz augstskolām nav pat ko cerēt, jo tur nav bezizmēra izstieptie 4-nieki, kas patiesībā ir 3, 2, bet bieži arī 1. Vācijā jau no 6 klases skolēna spējas ir izvērtētas un vecākiem ir skaidri zināms un pateikts - "jūsu bērnam nav spēju, lai studētu un iekļūtu augstskolā!" Un vecāki par to nelec uz ecēšām, nesunī skolotājus un neapsūdz par sliktu izglītošanu, jo skolotājs tiek cienīts! Arī algas dēļ. Latvijā augstskolās uzņem par maksu visus grūtgalvīšus, VISUS!!!! un augstskolu skaits ir par 2/3 vairāk kā būtu jābūt uz idzīvotāju skaitu! Jāstudē ir labākajiem, bet labākie ir ap 1/7 daļu no visiem skolu beidzējiem.

Bet ir taču tā, ka angliski-vāciski runājošajās Eiropas valstīs pamatskola un koledža zināšanu došanā atpaliek no Latvijas. Domāju - kavē tēmas par aptuveni 1-2 gadiem. Tas ir gan sākumskolas gan koledžas līmenī. Bet tikko jaunietis nonāk augstskolā, tā šeit Latvijā liekas tiek norauta rokas bremze. Varbūt tas neattiecas uz SU mediķiem un LU fizmatiem, bet pārējie konkurējot ar citu valstu studentiem ir lūzeri - ne zināšanu, ne reitinga, ne konkurences iespēju (ar maziem izņēmumiem, kam paveicas).

Mums tagad ir topā visu zākāt un kritizēt, kas ir pie mums Latvijā? Tiešām mūsu izglītība ir "moskviči"? Nu nav tā, nevar taču visu bāzt vienā maisā! Jā, ir mums problēmas un arī ne viss ir labs, bet nav viss arī slikts. Mūsu jaunieši bieži vien ir daudz konkurētspējīgāki nekā tā saucamajās ārzemēs....Bet viena gan mums ir problēma. Mūsu skolās, piedodiet, bet skolotājs ir "....". Ne viņu ņem vērā skolēns, ne vecāki, ne administrācija, jo kas gan viņš par speciālistu, ka strādā par zemu algu!!! Tālāk jau taciņa pazīstama, augstskolās arī strādā "tādi paši...." Skumji...Visi gudri runā, vajag tā, vajag šitā, atnāciet un parādiet, bet nezimirstiet, ka eksāmeni ir jākārto pēc sistēmas, kāda nu ir un te gan skolotājs vairs nav diriģents..., pat ne tuvu...

Mums tagad ir topā visu zākāt un kritizēt, kas ir pie mums Latvijā? Tiešām mūsu izglītība ir "moskviči"? Nu nav tā, nevar taču visu bāzt vienā maisā! Jā, ir mums problēmas un arī ne viss ir labs, bet nav viss arī slikts. Mūsu jaunieši bieži vien ir daudz konkurētspējīgāki nekā tā saucamajās ārzemēs....Bet viena gan mums ir problēma. Mūsu skolās, piedodiet, bet skolotājs ir "sūds". Ne viņu ņem vērā skolēns, ne vecāki, ne administrācija, jo kas gan viņš par speciālistu, ka strādā par zemu algu!!! Tālāk jau taciņa pazīstama, augstskolās arī strādā "tādi paši...." Skumji...Visi gudri runā, vajag tā, vajag šitā, atnāciet un parādiet, bet nezimirstiet, ka eksāmeni ir jākārto pēc sistēmas, kāda nu ir un te gan skolotājs vairs nav diriģents..., pat ne tuvu...

ja ja???

nodokļu maksātāju nauda augstskolu budžeta vietās lielā mērā tiek iemesta ārvalstu ekonomikā. Mana meita ar labiem rezultātiem pabeidza vienu no reitingu augstskolām Latvijā,visus gadus studējot budžetā,pateicoties augstiem vērtējumiem sesijās. Beigās Latvijā izrādījās nevajadzīga, toties Beļģijā-ļoti pat noderīga. Secinājums? Augstākajā izglītībā vienīgā plānošana ir algu nodrošināšana kādam nebūt personālam,lai slauktu budžetu un maksātspējīgos studentu vecākus.