Ministru kabinets noteiks minimāli pieļaujamo bērnu skaitu klasē
04.10.2017. 00:01
Un kā ar maksimāli pieļaujamo skaitu?
Visā burzmā aizmirsts viens punkts- uz cik bērniem un cik mēs iekļausim bērnus ar 5-8 vai 5-6 programmām. Man viens direktors teica,ka saņēmis 100 eiro sodu par to,ka klasē bijis kāds skolēns no šīm programmām par daudz.Sodu uzlika kvalitātes dienests. Bet noteikumi tikai top un nav atrunāts skaits.Droši vien direktora sūtītos papīra kalnus ielika atvilknē,lai krājas putekļi.Un tālāk šo jautājumu nerisina.Vēl šis pats dienests ļoti aši reaģē uz vecāku anonīmajām sūdzībām.Ja kā vecāks vari uzrakstīt,ka tavs bērns negrib dejot,lai starp stundām būtu kādas kustības,tad nav kārtīgs vecāks. Lai raksta atklāti.Un dienests zvana uz skolu,kas jums tur notiek. Lai gan vajadzētu braukt uz vietas un paskatīties,kas notiek.Tā mums nosaka kvalitāti.
Par izdienas pensijām arodbiedrība nav vainīga. Vainīgi Saeimas deputāti,kuri nebalsoja par šo punktu. Jo viņu skatījumā pārāk daudzi iešot pensijā.Lai gan ar izdienas pensiju darbu kā pedagogs nevar turpināt.Tuvojas vēlēšanas. Uzdodiet šo jautājumu nākošajiem kandidātiem.
Paraugieties tak uz Igauniju- vai tur ar samazina skolu skaitu, ko
Ne jau bērnu skaits nosaka kvalitāti. Lauku skolas strādā ar tiem, kas ir, bet pilsētas izvēlās un nevar salīdzināt. Ir minimums, bet ir arī maksimums, ja grib kvalitāti. P.S. rakstu nevis kā skolotāja, bet kā māte, kuras bērns tagad mācās ministrijas atbilstošā skaita klasē, bet ikdienā sūdzas par skolotāju nekompetenci, salīdzinot ar mazo lauku skoliņu.
Svarīgāk gan būtu noteikt maksimālo izglītojamo skaitu klasē, lai varētu apgūt t.s. "kvalitatīvo izglītību".
Par Satversmes tiesas un valdības attiecībām. Izmeta valdību pa durvīm, lien atpakaļ pa logu.
Par IZM komentāru, ka bērnam ir tiesības saņemt kvalitatīvu izglītību. Trūkst divu vārdu "bet, ne korumpētu". Varu atsaukties uz Pasaules Valūtas Fonda prezidenti Kristīni Lagardas sacīto, ka korupcija ir visnopietnākais drauds XXI gadsimtā. Skat. iepriekš par perverso korupciju rakstīto, taču ir vēl bezgala daudz citādu veidu, kā saņemt atlīdzību par nedarītu darbu.
Piekrītu "Nu cik var kult" - dabiska bērna attīstība un modificēta bērna attīstība ir tik atšķirīgas, ka otro, agri vai vēlu, tik un tā aizliegs. Valsts ir vainīga un atbildīga (personiski Šadurskis, Papule un pārējais spiets ir vainīgi un atbildīgi) , par to ka šie bieži paši !!! dabiski attīstījušies bērni nekļūst par zinātniekiem un pētniekiem.
Tā ir izglītības ierēdņu un lielo, lepno skolu administrācijas atbildība , ka šīs skolas ir nevis labāko bērnu, bet turīgāko, "lepnāko" vecāko skolas. Un vai tā nav perversa korupcija, ja skolas direktors stimulē ar naudas piemaksām skolotājus par sasniegumiem, kas gūti ne tikai ar šī skolotāja darbu, bet arī ar to cilvēku palīdzību, kas palikuši aiz kadra.
Cik var skaidrot cietpaurainajiem IZM ierēdņiem, ka ne jau lauku skolas klases lielums ir pie vainas?! Laukos lielāko tiesu paliek smagais kontingents un viņu bērni. Tie brīnumi, ko skolotājs lauku skolā paveic 10-15 bērnu klasē, iemācot grūtgalvim lasīt rakstīt un rēķināt, NEKAD un NEMŪŽAM nebūtu iespējami pilsētas skolā ar 35 bērniem klasē!!! Tad iznāk tā- palielināsim klases un būs labāki rezultāti???
Integrēt "grūtgalvīšus" vai "muļķa Pēterīšus", kam grūtības ne tikai mācībās, bet arī elementārā uzvedībā, vispārizglītojošā mācību iestādē (parastajā klasē, kur mācās, gan talantīgie, gan skolnieki parastie) ir tas pats kas vienā telpā vienlaikus demonstrēt baletu, organizēt kādu šovu un piedalīties olimpiskajās spēlēs. Ieguvēju nebūs. Jāveido nelielas 5-8 skolēnu klases (pa klašu grupām), kurās mācītos tikai tie, kuri nav ne izcilnieki, pat ne skolnieki viduvējie (parastie).
Rīdzinieki pieraduši - ziema Rīgas Satiksmi un Rīgas Namu Pārvaldnieku pārsteidz nesagatavotus! Visi tikai plāta rokas un skaidro par ārkārtas situācijas neprognozējamību. Vai tāpat nebūs ar Latvijas speciālajām internātskolām? Nav skaidrs IZM redzējums – cik daudz bērnu turpinās mācības speciālajās internātskolās un speciālajos izglītības attīstības centros, bet cik bērnu saskaņā ar iekļaujošās izglītības principiem nonāks vispārizglītojošajās skolās? IZM publiskotā informācija, ka līdz 2018.gada 28.februārim tiks apsekotas visas Latvijas speciālās skolas, lai izlemtu, kuras speciālās internātskolas tiks reorganizētas un kuras tiks slēgtas, rada bažās un neskaidrību daudzu speciālo skolu pedagogu vidū. Kur pazuda LIZDA priekšlikumi par izdienas pensiju speciālo skolu skolotājiem?
Man un maniem mazbērniem ir paveicies. Mēs dzīvojam Rīgā, bet man sirds sāp par lauku mērķtiecīgu izputināšanu. kad 1988. gadā sākās visas pārmaiņas, tad viens no saukļiem bija arī par mazo lauku skoliņu attīstīšanu un saglabāšanu, lai lauki nekļūtu tukši. Ko mēs tagad darām! Mēs piespiežam cilvēkus pamest viņu dzimtās mājas caur viņu bērniem. Kurš vecāks dzīvos vietā kur viņa bērnam nav skolas? Nevis par skolēnu skaitu jāuztraucas, jāmāca kaut vai cik maz to būtu. Ja visu naudu, ko eiropa piešķir izglītības kvalitātes uzlabošanai piešķirtu mazajām pašvaldībām skolu uzturēšanas vajadzībām situācija būtu cita. Tagad tikai tērējam naudu dažādu projektu izstrādāšanai. Kā viens iet uz beigām, tā jau cits prātā, kur atkal naudiņu varētu piesaistīt. Tagad pēdējais jājamzirdziņš ir kompetences un iekļaujošā izglītība. Organizējam tik darba grupas.
Varbūt tomēr varētu noteikt arī maksimālo, lai ne tikai "uzlabotu", bet arī saglabātu kaut kādu izglītības kvalitāti....
Skolās ar mazu skolēnu skaitu - izglītības līmenis zems. Kad nu sāks kompetenču izglītību, tad varēs secināt, ka viens otrs lauku bērns ir kompetentāks par to pilsētnieku, jo ir gan mežu krustu šķērsu izstaigājis, gan tēvam traktoru palīdzējis ķīlēt, gan prot ne no kā sev ēst uztaisīt. Tas, ka viņš neizaug par zinātnieku un pētnieku jau nav pats galvenais, jo valsts nevar pastāvēt tikai no ierēdņu armijas, kura piedevām nemaz nav tik vēlīga pret zinātnes attīstību
Komentāri
Rakstīt komentāru