Sveika linda gribu e-klase.lv
Varbūt Jūs kļūdāties? Skolās bez atbilstošas izglītības mācību priekšmeta mācīšanai skolotāji nestrādā (piemēram, latviešu valodas skolotājam nav tiesības mācīt vēsturi vai bioloģiju, jābūt atbilstošai pedagoģiskai izglītībai). Par speciālo internātskolu tīkla sakārtošanu - pilnībā atbalstu, jo bērniem jānodrošina vispiemērotākā un arī mūsdienu tehnoloģijām aprīkotā mācību vide, kurā strādā profesionāli sagatavoti, ieinteresēti skolotāji. Internātskolu gadījumā, manuprāt, bērni nebūs zaudētāji, ja skolu, piemēram, no Rīgas, pārcels uz Lielvārdi vai Siguldu.
Nesaprotu, kā Latvijas Nedzirdīgo savienība (LNS) pieļauj, ka Latvijā netiek sagatavoti latviešu zīmju valodas skolotāji!!!! Vajag kopā ar jautājumu par surdotulku sagatavošanu arī citās augstskolās pieprasīt latviešu zīmju valodas skolotāju sagatavošanu! Vajag domāt par bērniem! Vecie aizies, ka bērnus mācīs!? Internetā ministrs Kārlis Šadurskis raksta, notiks Latvijas skolu tīkla sakārtošana. Dažas skolas slēgs, citas pievienos lielākajām un modernākajām skolām. Raksta par speciālajām skolām. 60 speciālās skolas Latvijā ir pārāk daudz, būs jāapvieno. Bērni būs ieguvēji. Tagad vienā klasē mācās vājdzirdīgi bērni, kuriem vajag mācīt runāt, var izmatot dzirdes aparātus, un nedzirdīgi bērni, vajag surdotulku, nevar izmantot dzirdes aparātu. Vajag padomāt par bērniem!!! Nevajag domāt, cik direktori zaudēs amatu!!!
Skola katram kvalitativi jadara savs darbs. Ir skola cilveks , kurs atbild par macibu metodiska darba organizesanu , lai nedzirdigi skoleni iegutu zinasanas ,kadas ir paredzetas valsts standarta. Ja nedzirdigi skoleni tagad raksta ta , ka vini pasi nesaprot ,ko uzrakstijusi , tad kaut kas jamaina , jo skolotaji ir tie pasi , kas pirms 30 gadiem. Problema nav skolotajos , problema ir nepareizi izveletajas macibu metodes. Tie , kas orientejas Latvijas nedzirdigo sabiedriba loti labi zina , ka sodienas cetrdesmitgadnieki un vel vecakie nedzirdigie raksta praktiski bez kludam , lasa gramatas. Tagadejie astonpadsmitgadnieki raksta ta ,ka neviens (ari vini pasi) pec nedelas nesaprot uzrakstita saturu. Latviesiem ir paruna - pec diviem zakiem dzenoties paliksi tuksa. Rigas skola , meginot to darit , sobrid ir pie sasistas siles. Surdotulks nav ielaps , kurs palidzes. No malas parbauditajiem viss izskatisies skaisti ,bet patiesiba skola grimst purva arvien dzilak.
Vecie skolotaji iet projam. Atnak citi ,nezina un negrib zimju valodu macities. Vajadzes katrai skolotajai tulku. Auklei tulku. Dezurantei tulku.
Tas nav noslēpums , ka par surdotulkiem Latvijā un arī pasaulē strādā daudzi gados jauni cilvēki , kuru ģimenē kāds jau izmanto zīmju valodu. Profesionālakie un nedzirdīgo sabiedrībā milētākie surdotulki ir nedzirdīgu vecāku dzirdīgie bērni. Arī Latvijā. No nedzirdīgu vecāku ģimenēm nākušie surdotulki psiholoģiski labāk izprot nedzirdīgus cilvekus , labāk pārzina nedzirdīgā cilvēka vārdu krajumu . Pamēģiniet klausīties Latvijas Radio zinas "vieglajā valodā" , un varesiet pārliecināties , kā sarezģitus ekonomikas, politikas un sociālos jautājumus var izskaidrot , nelietojot daudzos svešvārdus. Arī nedzirdiga cilveka vārdu krajums ir “vieglaja valoda”. Bet katrai "medalai ir otra puse" - surdotulki , kas nāk no nedzirdīgu vecāku gimenem , biezi, lai neteiktu - vienmēr, eksāmenos un ieskaitēs augstskolās, profesionalās un vidusskolas parbaudes darbos atbild nedzirdīgo izglītojamo vietā - students nožetikulē tikai pāris žestus, bet surdotulks ½ stundu vai ilgak stāsta un skaidro atbildi uz uzdoto jautājumu ... Ne velti Latvijā surdotulki ir "specializējušies" attiecīgās mācību disciplīnās - viens psiholoģijā, cits pedagoģijā, vēl cits vēsturē u.tml. Es saprotu - cilvekam , kas nāk no nedzirdīgo gimenes , ir zēl nedzirdīgos jauniesus , kurus pazist no bernibas, un tapēc surdotulks sniedz so "lāca pakalpojumu" . Ja tas ir noticis vienreiz , tad nākamreiz nedzirdīgais jaunietis jau uzskata , ka tā tam ir jabut katru reizi, ka tas ir pašsaprotami , tā ir norma , ja surdotulks atbild viņa vietā. Surdotulks , kurs ar nedzirdīgo cilvēku vidi pirmo reizi praktiski saskaras tikai mācību procesā SIVA , loti biezi psiholoģiski nav gatavs sādai situacijai , kad vinam tik daudz ir jādara nedzirdigā vietā , arī sekmigi jāatbild eksāmenā , kad nedzirdīgais jaunietis nav sagatavojies. Rodas psiholoģisks konflikts , eksiste pat tads formulejums “nedzirdigais grib, lai surdotulks ir vinam kalps”. Un nesen SIVA izglītību ieguvušais surdotulks vairāk nevelas turpināt darbu šajā tik loti pieprasitajā profesijā. Tādi ir daudzi. Tas ir viens no iemesliem , kāpec Latvijā trukst surdotulku. Protams , pat dīvainakais , ka pēdējos gadus surdotulku pakalpojumus eksāmenos bieži izmanto arī vājdzirdīgie jaunieši , kuri lieliski dzird ar saviem dzirdes aparātiem , bet zina, ka surdotulks viņa vietā eksāmenu nokārtos daudz sekmīgāk …
"Esmu vērojusi mācību stundu, kur vienlaicīgi strādā mācību priekšmeta skolotāja un latviešu zīmju valodas tulks - radās iespaids, ka tulks mācību stundā ir vadošais, tulks bija tas, kurš komunicē un izskaidro skolēniem nesaprasto. Nedrīkstu apgalvot, bet, manuprāt, vismaz puse no mācību stundas pagāja "bakstoties" - skolotāja stāsta, tulks tulko, skolēns nesaprot, tulks skaidro, skolēns joprojām nesaprot, tulks lūdz palīdzību skolotājai u.tml.", tā komentārā rakstīja esmu bijusi speciālajā skolā bērniem ar dzirdes tr 12.10.2017. 09:42"
skolā skolotājiem ir jāzin zīmju valoda un ir jāmāk strādāt ar šiem brīnišķigajiem bērniem. Skolā sociāliem darbiniekiem un psihologiem pieprasīt obligātos kursus (un bieži) zīmju valodā, lai var normāli sazināties zīmju valoda ar berniem un atrisināt dažādus jautājumus, nevis saukt palīgā tulkus.IR JĀMĀK. TV visos kanālos un visās pārraidēs ieviest subtitrus, tad arī nedzirdīgie būs zinošāki, bus vairāk informčijas par jebko.
Iesaku izslēgt skaņu TV un tad truli skatities ekrānā, neko nesaprotot, par ko tiek runāts. Tādā veidā cilveks tiek pazemots, sapināts, jo nespej sanemt visu informaciju.
Tulkiem ir vairākus gadus jāmācās nevis ka SIVA , tikai 2 gadus.
Par neatliekamas palīdzības izsaukšanu- vajadzētu ievietot aplikāciju mobilajā tālrunī ar obligātajiem jautājumiem. Ka nekā Latvija ir 30 000 cilvēki ar dzirdes traucejumiem dažādās pakāpēs
Varbūt vajag aiziet vēl, jo ir sanācis tāds garāmgājēja komentārs! Visi ilggadējie pedagogi pārvalda zīmju valodu. Problēmas ir tiem, kas piebiedrojas kolektīvam no jauna, jo to nevar apgūt ne vienā, ne divās dienās. Valsts valoda mums tomēr ir latviešu, tikai zīmēs tāda aprobežota pedarīšana sanāk...Un skola viņiem ir lieliska, moderna, atbilstoši aprīkota, būtu tik tie mācīties gribētāji...
Surdotulks = tehniskais darbinieks, bet ne skolotājs. Latvijā latviešu zīmju valodas skolotājus, ja nekļūdos, neviena augstskola nesagatavo. Iespējams, iepriekšējā komentāra autorei(-ram) bija iespēja piedalīties mācību stundā, kuru vadīja skolotāja ar 72 stundu tālākizglītību speciālajā pedagoģijā.
1) Kāpēc pedagoģiskās augstskolas Rīgā, Liepājā, Rēzeknē speciālās izglītības skolotāju programmā nepiedāvā izvēles kursu "Latviešu zīmju valodas skolotājs"? Esmu vērojusi mācību stundu, kur vienlaicīgi strādā mācību priekšmeta skolotāja un latviešu zīmju valodas tulks - radās iespaids, ka tulks mācību stundā ir vadošais, tulks bija tas, kurš komunicē un izskaidro skolēniem nesaprasto. Nedrīkstu apgalvot, bet, manuprāt, vismaz puse no mācību stundas pagāja "bakstoties" - skolotāja stāsta, tulks tulko, skolēns nesaprot, tulks skaidro, skolēns joprojām nesaprot, tulks lūdz palīdzību skolotājai u.tml. 2) Kāpēc ieinteresētās organizācijas (Nedzirdīgo Cilvēku Savienība, speciālās skolās bērniem ar dzirdes traucējumiem u.c.) neierosina Izglītības ministrijai rīkot B līmeņa (vismaz 160 stundas) kursus, lai skolotāji varētu iegūt papildus specialitāti "Latviešu zīmju valodas skolotājs"? 3) Ja Latvijā tiešām ir tikai aptuveni 2000 cilvēku, kuri nevar izmantot dzirdes aparātus (ir nedzirdīgi), tad nedzirdīgo skolēnu skaits varētu būt ne vairāk kā ceturtdaļa, varbūt pat mazāk. Skolu tīkla reorganizācijas projekta ietvaros varbūt Nedzirdīgo Cilvēku Savienība u.c.ieinteresētās organizācijas varētu piedāvāt izveidot vienu modernu, labiekārtotu skolu bērniem, kas saziņā izmanto zīmju valodu? Pretējā gadījumā tulku nepietiks un stundas būs neefektīvas.
Nesaprotu, par cepiens!? Vai par to, ka surdo tulku ir par maz un visiem nepietiek, vai par to, ka nedzirdīgie nesaprot rakstīto tekstu??? Neviens nav atcēlis likumus par atbasta pasākumiem skolās bērniem ar īpašām vajadzībām, tulki bija un būs, tikai varbūt tiks prasīts no pašiem nedzirdīgiem skolēniem un studentiem, būs vairāk jāmācās, varbūt arī rakstīt. bet tulki Latvijā ir forši, īpaši rudmatainā jaunkundze Eirovīzijā!
Lasot visu, kas iepriekš sarakstīts jau pirms manis, galvā izveidojies pilnīgs rosolveidīgs juceklis. Viss vienuviet-skolas,biedrība,aparāti,vecāki,surdotulki utt.Bet visa sākumā ir vājdzirdīgs vai nedzirdīgs bērns ģimenē.Bēdas, asaras, izmisums,neziņa,samierināšanās un - dzīve rit tālāk. Pilnīgi piekrītu kungam par fantastisko ārsti Sandru Kušķi, kura ir daudzu ģimeņu un bērnu sargeņģelis un padomdevējs.Bet faktiski stāsts ir par to, ka beidzot šie cilvēki ir skaļāk pauduši savas domas un jūtas. Visu laiku bija labi- klusi savā sulā . Bet, cik daudzi no mums zina, ka ir fantastiski jaunieši, kas darbojas deju studijā, ka ir, teātra kopas veidota, burvīga izrāde bērniem, kādu līdz šim sen nebiju redzējusi nevienā profesionālajā teātrī- bez lecīguma, uzspēlētības, vienkārši mīļa un sirsnīga. Ir pašiem savs kultūras nams, ko viņi visiem spēkiem cenšas uzturēt. Zinu dzirdīgus jauniešus, kas labprāt un veiksmīgi komunicē ar saviem vienaudžiem. Bet surdotulkošanu nodrošina tikai LTV 1 ziņām plkst.18.00, kad daudzi vēl ir darbā. Darbu atrast šiem cilvēkiem ir ļoti grūti. Skolās strādā daudz sava darba entuziastu. Vai kāds vēlas iet viņu vietā? Par viņu algu? Darbs no rīta līdz vēlam vakaram. Varbūt kāds vēlas kļūt par surdotulku? Varbūt tikai vienam bērnam vispārizglītojošā skolā?Pareizi gramatiski runāt un rakstīt ir ļoti grūti iemācīt mūsdienu dzirdīgiem bērniem. Bet vājdzirdīgiem un nedzirdīgiem cilvēkiem tas ir vēl grūtāk. Kā mums ar ķīniešu rakstību. Ir labs teiciens: pirms kādu nosodi, pamēģini iejusties viņa ādā, jo tu nezini, kam viņš ir gājis cauri. Nu, re- arī man sanāca emociju rosols. Lai visiem laba veselība un iecietīga sapratne vienam pret otru
!
Taisnība, tikai es teiktu -ģimenē unLNS. Valsts arī kultivē žestu pārmērīgu pielietošanu.... Skola jau nav lēmēja!
Mūsdienās ir piejami ārkārtīgi kvalitatīvi dzirdes aparāti! Normāli nav, ka cilvēks ar tādu problēmu to nezin! Cilvēkam ar pilnu valodu - perfekts salikums!
Diskusija ir par zīmju valodu, nevis direktoru!
Būs kādam personīgi ko "nodarījusi" ! Labākais problēmas risināšanas veids - neslavas celšana! K ā tur bija par to baļķi savā acī????
Surdotulks nepalīdzēs, jāmaina attieksme! Kad jāsaņem pensija, tad nedzirdīgais=invalīds. Visos citos gadījumos nedzirdīgais=etniskā minoritāte. Ideja par "nedzirdīgo tautu" Latvijā zeļ un plaukst! Un sākums ir ģimenē un skolā!!!!!
Skolotāji labi. Slikta direktore.
Komentāri
Rakstīt komentāru