Ko? Vai ta individuālā pieeja stundā, kuru pieprasa, vairs nav vajadzīga? Pietiks stundu sākt ar bezpersonisku vispārīgu uzrunu un turpināt ar runu kaut kādai abstraktai auditorijai, piemēram ar nosaukumu 9.Z klase? Nelielā piesmakušā vecā telpā ar lielu skolēnu skaitu skolotājam liek nopelnīt savu aldziņu - citādi jau nevar! Plus vēl vadoņi nāk pārskaitīt, vai labi sēžam...
Vidusskolēnam bez specifiskajām zināšanām un prasmēm atsevišķos mācību priekšmetos nepieciešams apgūt arī dažādas sociālās prasmes. Šajā sakarībā vajadzīgs kolektīvs. Turklāt trīs gadus mācīties klasē ar mazāk nekā desmit vienaudžiem, jaunietim ir arī neinteresanti
Piekrītu, ka skola ar 3 vai 4 skolēniem klasē nav labākais, bet ja klasē ir 12-16 skolēni, tad jau izglītības kvalitāte nekrīt. Lielajās klasēs, kur skolēnu skaits virs 25-30 strādāt ir grūti un skolēnu izglītības kvalitāte krīt. Algas samazinot skolu skaitu tāpat necelsies, jo naudu atdos ministrijas vajadzībām kādiem mistiskiem projektiem.
Es gan neesmu pārliecināts. Paldies Hmm par komentāru.
IZM pētījumā par Valmieras un apkārtnes skolām var izlasīt šādu informāciju: „Tomēr potenciālo skolēnu skaitu Valmierā varētu palielināt līdz 895, Valmieras skolām uzņemot jauniešus no Strenču, Mazsalacas un Alojas novadiem, kuru vidusskolas ieteikts reorganizēt, jo vidusskolas posmā ir nepietiekams audzēkņu skaits. Strenču un Staiceles vidusskolas šo procesu ir uzsākušas, taču pētnieki to iesaka darīt arī Mazsalacas vidusskolai par spīti 63,9% OCE indeksā, jo skola ir pārāk maza un citas skolas tai ir pietiekami tuvu.” (no "Valmieras Ziņas" mājas lapas). Daudzām skolām, ko iesaka saglabāt, šis koeficients pat nesasniedz 50%... Tātad skolu reorganizācijai nav nekāda sakara ar izglītības kvalitāti, ko var nodrošināt arī mazās skolas... Un nav arī spēkā sakarība - maza skola, slikta izglītības kvalitāte. Viss tomēr atkarīgs no tā, kādi skolēni un ar kādu potenciālu šajās skolās mācās...
Ģimnāzijās nesamazinās skolēnu skaits - te ir konkurss un tiek atlasīti labākie un visi netiek, tātad pārējie skolotāji sagatavo ģimnāzijām bāzi. Visi ir tie sliktie, tikai ģimnāzijas labas, tā uzskata ministrija, pētnieki un citi......
Brīvlaikā daudzi izcilo skolu audzēkņi dodas uz konsultācijām pie tā saucamo nekvalitatīvo skolu skolotājiem, lai beidzot saprastu, ko darīt un kā darīt, lai varētu uzrakstīt kārtējos pārbaudes darbus. Milzīgajās klasēs liela daļa audzēkņu netiek ievēroti, līdz ar to kļūst bikli, viņu pašnovērtējums krītas... . Tāda, lūk, ir nežēlīgā konkurence. Vai tā ir izcilība?
Ne vienmēr daudz garantē kvalitāti. Vajadzētu ministram tā reāli beidzot novērtēt savu padoto un sadarbības iestāžu/ meitas iestāžu/ u.c. izgl. sist. iestāžu un to darbinieku skaitu un praktisko jēgu. Pūlī viegli imitēt darbu un jēgu, un palikt nemanāmam, kamēr daži censoņi cīnās par statusu.
Латвии не нужно столько образованных людей. Вполне хватит 10% от числа населения. Остальные их обслуживают и нужны только для потребления продукции, которую делают эти 10%. Поэтому оставят гимназии - остальные школы закроют.
"Mazajās" vidusskolas, iespējams, izdevumi viena skolēna izglītošanai ir lielāki, bet skolēnu skaitam nav NEKĀDA sakara ar iegūtās izglītības kvalitāti. CE reitingu līderes ir "lielās" ģimnāzijas un vidusskolas, taču skolēnu skaits tajās ir sekas, cēlonis augstākiem rādītājiem, galvenokārt, ir skolēnu atlase uzņemot, protams, nenoliedzot pedagoģisko veikumu. Izglītības kvalitāti jebkurā skolā pamatā nosaka skolas vide un pedagoģiskais sastāvs. Arī "mazās" vidusskolas, kurās mācās visi gribētāji, ir CE reitingu galvgalī, un to absloventi tik pat veiksmīgi turpina izglītību augstskolās.
Ministrijā ar lielu liekēžu skaitu grūti runāt par izglītības kvalitāti
Komentāri
Rakstīt komentāru