Roberts Ķīlis: Mūsdienu izglītībai jākoncentrējas uz karjeru
30.11.2017. 06:23
Pārāk maz - " izlaideņi" 7 reizes gadā to uzspēs!
Nejauciet jēdzienu mūžiglītība(jaunu zināšanu, prasmju iegūšana, principiāli jaunu nodarbošanos, profesiju apgūšana) ar jēdzienu karjera - izaugsme nosacītajās " dienesta pakāpēs". Var visu mūžu būt skolotājs un nemitīgi mācīties, pilnveidoties savā profesija - bet vai tā ir karjera? Var nemitīgi tiekties un iegūt jaunus, augstākus amatus - bet vai tā ir sevis pilnveide, izaugsme pēc būtības(jaut. daudziem IZM ierēdņiem par viņiem pašiem)?
Domāju, ka ir profesijas /jomas, kur nebūtu jāmācās 4 -5 gadi. Daudzas programmas ir izmālētas laikā "izglītības biznesa" labad. Ja papēta, tad pārsvarā cilvēkiem darbavietās tiek piešķirta loma, visai šaura pozīcija, kurā tad ražīgi strādāt vairākus gadus pēc kārtas.
Kultūra nenozīmē tikai humanitāros mācību priekšmetus. 1999.gadā tika izdota RTU profesora Gunāra Raņķa grāmata "Eksaktā kultūra civilizācijas vēsturē". Kultūra rāda, kādas ir mūsu atbildes uz jautājumiem Kā? Kādā veidā? Tas caurvijas ar vērtīborientāciju. Un no tā izriet visa mūsu ārējā dzīve.
mans mīļākais 2017.g. K.Šadurska citāts E-KLASE: ministrs atgādināja Latvijas Bankas konferencē dzirdēto par to, cik liels ir pedagogu procents, kas savā mācību priekšmetā eksāmenus savulaik nokārtoja ar ļoti zemiem rezultātiem.
He uz kultūru? Vakar LTV raidījumā tiešajā runā visus kultūras, humanitāros priekšmetus nosauca par piedevu viens eksperts.... tas vien norāda, uz ko balstāmies.
Ja nezinājāt, valoda ir dzīvs instruments, tā mainās, attīstītās, mainoties cilvēku dzīvesveidam, laikam, katru gadu dabiski rodas jauni vārdi un citi savukārt mirst dabiskā nāvē, jo to izmantošana vairs nav aktuāla. :) Nekad agrāk kā šajā gadsimtā nav bijuši tik daudz jauni vārdi, kas aizgūti no angļu valodas un pieņemti latviešu valodā lietošanai, jo tauta tos pieņem un labprāt lieto - valodas centrs nespēj sadomāt tik daudz veiksmīgus tulkojumus jaunvārdus, cik tie ienāk no citām valodām, vēl jo vairāk - tulkojumi ļoti bieži ir tik samocīti un neveiksmīgi, ka tauta tos vienkārši nepieņem. Attopieties! :) Arī vārds "karjera" jau sen kā iegājies latviešu mēlē. Un ne tikai - to izmanto oficiāli valistiskā līmenī. Karjeras dienas, karjeras attīstības plāni utt.
Varbūt tomēr mūsdienu izglītībai jākoncentrējas uz kultūru? Viscēlākajā saturā un nozīmē. Tad arī karjera tiks sasniegta cilvēka cienīgā veidā.
Par vilku pulku un suņu baru.
Ir kāds pētījums par savstarpēju sadarbību grupā starp suņiem un tādā pašā grupā starp vilkiem.
Jā, un ko domājies, cilvēka labākais draugs suns- gatavais apmainīt savu brīvību barības un glāstu ekvivalentā ir daudz egoistiskāks kā vilks vilku pulkā, kur pulkvedis stādāt visu labā, lai izdzīvotu visi.
Karjeristi mūs neglābs, Robetriņ!
Protams, ka dzīves jēga nav karjerā, bet ģimenē, bet ne jau to Ķīlis apstrīd. Viņa ar arguments ir 100% solid, ja aeī daudziem var nepatikt, nu tādi būs tie nākamie gadi jaunajai paaudzei, tāda ir tā tendence - daudzi mainīs profesiju n tās reizes un līdz ar to arī saskaņā jārīkojas.
Ķīļa kunga skatījums uz karjeru gan tāds mazliet savecējis. Pasaulē šobrīd karjeras jēdziens iegūst plašāku nozīmi. Tajā ietilpst apmierinātība ar sevi, savu personīgo dzīvi, profesionālo un sabiedrisko darbību. Tās ir 5 savstarpēji saistītas dzīves jomas, kurām jāvelta laiks, enerģija un pienākumi: darbs, ģimene, brīvais laiks, garīgums, pilsoniskums. Citiem vārdiem, karjera - sevis virzīšana cauri dzīvei, papildinot zināšanas, kad un par ko vien vajag. Un tam jau var piekrist.
Ķīļa kungs pats varētu rādīt piemēru un pamainīt savu darbošanās sfēru,
skolēniem veido kompleksus un nepareizās ievirzes. karjera nevar būt par orientieri dzīvē. ne visi var būt un grib būt vadītāji un vagari. dzīves jēga nav karjerā. man patīk norvēģu attieksmes izglītības filozofijā: laime, ģimene, saprātīgi pietiekoši ienākumi, lai apmierinātu pirmās divas lietas
Re, kā... un es līdz šim domāju, ka mūsdienu izglītībai jākoncentrējas uz bērnu.... laikam robs manā izglītībā. ;-)
Labi, tā ir realitāte, bet vai tas ir normāli? Pie pirmās nepatikas, grūtībām un apnikuma jaunā paaudze mainīs darbu, partnerus... Nekur nesasniegs augstu profesionalitātes un atbildības līmeni. Vai tas ir tas, kas nākotnē ir vajadzīgs?
hahaha - kārtējais mēģinājums aizmālēt acis naiviem ļautiņiem, itkā izgudrojot ko jaunu, bet īstenībā - neveiksmīgs mēģinājums radīt jaunu riteni, kas biezi nemaz nevar ripot...............
Robīt, maini profesiju ! Pareģiem ir bijusi izcila vieta valdnieku muļķošanā . . .
Kas tā par karjeru? Vai tā kur granti rok? Un kas mums sagādās pārtiku, apģērbu un mitekli, ja visi dzīvosim karjerā?
bet kāpēc tā... saprotu ideju, bet kāpēc padomju laikā varēja apgūt savu amatu un bez problēmām nostrādāt visu mūžu un būt veiksmīgs atbildīgā amatā... kādēļ lietas jāsarežģī!
Nu ne jau a priori n tās reizes mainīs nodarbošanos, tā būs tendence. Galvenais ir būt atvērtiem pārmaiņām un apzināties, ka būs jāmācās visu mūžu. vairs nevarēs apgūt vienu profesiju 4 gadus un tad visu mūžu vienkārši lietot jau iegūtās zināšanas.
Komentāri
Rakstīt komentāru