Lietotājvārds
Parole
Kārtējo reizi no viena grāvja otrā. Nu tik mācīsim prasmes, bet zināšanām nav nekādas vērtības. Pirmkārt, skolai jāveido cilvēks, kam ir priekšstats par daudzām dzīves jomām (tie ir mācību priekšmeti, kas to sniedz). Cita lieta, ka ir mācību priekšmeti, kas piebāzti ar informāciju, kurai nav nekādas vērtības (nu kam mums vēsturē zemgaļu un latgaļu cīņas ar krustnešiem utt.?) Tās vietā varētu pievērst uzmanību kam būtiskākam, piemēram, cēloņsakarībām. Savulaik skolā matemātika man bija bubulis, teicu, kam man tā vajadzīga? Ir gan vajadzīga! - domāšanas attīstībai! - to es saprotu, būdama pieaudzis cilvēks. Matemātikas stundās var apgūt prasmi "ja neatceries, aizej izpēti paraugos, kā darbību atrisināt!" Vai tas nav noderīgi dzīvē? Tikai bieži vien šīs prasmes apgūšanai tiek veltīts maz laika, jo programma dzen uz priekšu! Kārtējā pārbāztā programma... Ja bērni apgūs manis minēto prasmi pamatskolā, viņiem daudzreiz pietiks tikai ar formulām , lai prastu aprēķināt, jo ir izveidota izpratne par formulu kā tādu un tās nozīmi aprēķinos. Latviešu valodas likumi? - ak, jā, likumus vairs nemācīsimies, tikai prasmes! Kā var apgūt pareizrakstības prasmes, nezinot likumus, neiemācoties tos? Kaut gan...internetā lasot ziņu portālus, mati stāvus ceļas par pareizrakstību. Bet visi tak visu sapratām? Tikai nez vai tas būs pareizi - aizlaist postā gramatiku un stilistiku, citādi pienāks laiks, kad rakstos un runā būs ķīselis. Katrs mācību priekšmets sniedz zināšanas, respektīvi, priekšstatu, un neviens nav atrauts no dzīves, kā te tagad cenšas pasniegt! Bērni stundās, veicot mājas darbus, iegaumējot, mācoties no galvas, attīsta savu domāšanu! Ja domāšana ir attīstīta, ir iespējas apgūt jebkuras prasmes! Uzsākot mācīties jaunu mācību priekšmetu, skolēniem ir jāizskaidro, jāpamato un jāpierāda šī priekšmeta nozīme ikdienā, lai rastos interese to mācīties. Jau pašreiz praktizētā spēlēšanās stundās vairumam nedod neko, jo aktīvākie bērni neviļus atņem citiem iespēju padomāt, atrast atbildi pašiem. Galvenais - ka tik bērnam patīk iet uz skolu...jo tur nav nekā apgrūtinoša! Smadzenes attīstās vingrinājumos - paša, nevis otra aktīvā darbībā.
Kā var kaut ko prast, ja nezina, ko darīt?;) Protams, ka gala rezultātā ir svarīgas prasmes, bet vispirms ir jāapgūst zināšanas. Tāpēc muļķīgi apgalvot, ka tagad nekas nav jāmācās, tikai "jāspēlējas", ka mājas darbi nav jāpilda... Neviens neko nevar prast, ja nav pietiekami vingrinājies.
un ko man tagat darīt muļķītis
>> skolotājai 07.02.2018. 19:18:35
Diez vai gluži sinonīmi!!!! Letonika stāsta tā: Zināšanas -Sistematizēts objektivizētu atziņu kopums, ko cilvēks ieguvis mācoties, darba pieredzē, pētniecībā u. tml.; Prasmes-Māka veikt kādu darbību atbilstoši nepieciešamajai kvalitātei un apjomam; darbības izpildes priekšnosacījums .
mēs tiešām dzīvojam aprobežotas domāšanas valstī
interesanti... 07.02.2018. 17:16:54
man tomēr ir aizdomas, ka to praktisko, dzīvē pielietojamo, paliekošo prasmju apjomu, kas ir vidusskolas beidzējiem, var dabūt ar racionālāku informācijas-zināšanu apjomu. Un jā - nenokaujot jauniešos zinātkāri.
Visādos kursos uzsver, ka skola pamatos jau tūkstošiem gadu nav mainījusies - skolēni solos, skolotājs priekšā, rakstāmie un bakstāmie atribūti... Beidzot kaut kas jāmaina... Bet karote jau arī pasen izgudrota, vēl joprojām to lietojam, mainās dizains, materiāla kvalitāte, bet karote ir karote... Tā arī skola... Vajag uzlabot, pievienot, bet neapgāzt visu veco...
skolotāja B 07.02.2018. 14:07:58
Zināšanas un prasmes ir sinonīmi. Par to var pārliecināties vārdnīcā.
Vai atceratie pasaku par balodi, kurš vienmēr teica: "protu, protu"...
laikam jau kādam aizmirsies, ka zināšanas ir prasmju pamats. Prasmes bez zināšanām nerodas, tieši tāpat kā maizi neizcepsi, ja nebūs miltu! Kaut kāds absurda teātris ar tiem "kompetenču bakstītājiem"!
mani kā cilvēku, kurš nedzīvo Rīgā, bet gan audzis mazpilsētā, tagad dzīvojošs laukos tracina Rīgas kungu augstprātība. Paskaidrošu tuvāk. Pirmais, ko viens otrs negrib saprast un nesaprot- kā var salīdzināt nesalīdzināmo. T.i. Ja Rīgā elitārās skolas atvēl vairāk stundu vai nu matemātikai, vai kādai no valodām, tad, protams , eksāmenu rezultāti tur būs augstāki (par lielāku naudu mēs taču arī pērkam dārgāku preci). Otrkārt, mācību programmas un standartus nevar veidot pamatojoties tikai uz to, ko var apgūt, teiksim tā, normāli attīstīts bērns, kuram vecāki ir " ielikuši" jau ģenētiski labu pamatu, un arī audzināšana ir normālā līmenī, bet pēc tam prasīt, lai to pašu apgūst skolā bērns, kuram ir aizture, atmiņas traucējumi, un kā ++ vēl ļoti smagi sociālie apstākļi (gan naudas trūkums, gan vecāku alkoholisms, dzīves vietas attālums no skolas unc.) Tagad nu strīds, kas svarīgāks- zināšanas vai prasmes- domāju, ka katrā mācību priekšmetā tas var būt cits. Ja cilvēks bez mūzikas skolas var ņemt instrumentu un spēlēt- tad, kas viņam ir zināšanas vai prasmes. Tieši tāpat ar zīmēšanā, rokdarbos- ir tik daudz cilvēku bez speciālas izglītības, kuri rada mākslas darbus un zināšanas krāj dzīves laikā. Bet bez zināšanām neiztikt tur, kur prasa matemātikas, bioloģijas, fizikas un citu eksakto zinātņu zināšanu
TV skatītājs 07.02.2018. 09:29:15
Atmiņā iekritis LMT šefa J.Bindes kādā intervijā teiktais. Kad viņš reformatoriem jautājot, lai paskaidrojot kā bez zināšanām sasniegs prasmes, tad jēgpilnu atbildi neviens nespējot sniegt. Šķiet, ka jau Godmaņa valdības laikos sākto izglītības graušanu grib sačakarēt vēl vairāk, lai gan tas jau ir noticis. Ko tad "Skola 2030" fundamentāli jaunu piedāvā, atļaušos teikt - NEKO. Tas ko vēlas pasniegt kā kaut ko jaunu - viss jau ir bijis, tikai veiksmīgi nolaists līdz kliņķim.
Lai izkoptu kaut kādas profesionālās prasmes ir nepieciešama kārtīgu zināšanu "kritiskā masa" un tikai tad tā prasmju pika varēs velties. Nevis kā tagad - panaceju profesionālajā izglītībā grib rast ar duālo izglītību, kaut ko nedaudz apmuļļājot pie darba devēja prom, lai apmāca pie kāda pusautomāta izurbt trīs urbumus. Beidzas šis darbiņš un cilvēks darba tirgū atkal bez prasmēm, ja tādu darbu nepiedāvā cits uzņēmums, bet kārtīgu pamatzināšanu nevienā jomā viņam nav, lai pietiekami vienkārši spētu pārkvalificēties.. Ak jā, nākošā panaceja - mūžiglītība!
Zināšanas .prasmes otrajā vieta .
Zināšanu apjomu neviens īsināt i nedomā. Prasmes ir vajadzīgas, par to šaubu nav. Diemžēl, kur ņemt papildus laiku, lai tās iedotu un iedzīvinātu? Tas arī prasa nopietnu ieguldījumu gan resursu, gan laika ziņā.Vēl aktuāli, kā tās prasmes pārbaudīs noslēguma darbos?
6.klasē matemātikā uzdevums- cementa un smilšu maisījums proporcijā 1:3 tiešām bērniem iedod prasmes? Dažreiz jābrīnās par to, ko mācību grāmatu sastādītāji domā par bērniem. Ja tas bērns ir redzējis, ka tēvs nopērk gatavu maisījumu, ar aizcementēt kadu robu, tad viņam nav ne jausmas par tādu lietu. Bez tam celtniecībā pieved gatavus maisījumus ar lielu mucu.
Kura kāja cilvēkam staigāšanai svarīgāka - labā vai kreisā?
Speciālais pedagogs 06.02.2018. 08:43:37
Maniem skolēniem...kaut minimālās sapratnes ietvaros,,,visu mācīto, izmantot dzīvē...PRASMES...
--> Skolotājs 05.02.2018. 11:58:14 06.02.2018. 08:14:38
Loģiski, ka otrais.
--> Tantuks 06.02.2018. 08:12:27
To sauc par inteliģenci.
nu skaidrs
Prasmes un zināšanas ir vienlīdz nozīmīgas. Taču vēl svarīgāka ir attieksme. Ja vajadzīgajā līmenī ir attieksme. tad ar zināšanām un prasmēm parasti viss ir kārtībā
opopopopoopoppor 05.02.2018. 21:38:34
ne jus melojat
Kas cilvēkam vairāk vajadzīgs - rokas vai kājas? Un vai cilvēkam vajag tikai to, kas lietojams? Bez zināšanām un prasmēm ir vēl tādas lietas kā estētika, ētika un citas tikpat racionāli nelietojamas liekas greznības, kuras cilvēku atšķir no dzīvnieka.
Attieksmi, attieksmju kopumu pret zināšanām, prasmēm, izglītību vispār skola nekad neiedos, tas nāk no ģimenes, loti reti skolas, sabiedrības ietekmē skolēns to mainīs pozitīvā virzienā.
Prasmes, tas ir pielietot iegūtās zināšanas nestandarta situācijā. Nevis iekalt no galvas, būs zināšanas, bet pamainās uzdevums un ir čušš.....nav jāiemācās viss no galvas, bet jāprot atrast, kur to var noskaidrot, kāpēc Tev tas jāuzzina, kāpēc vajag un kur to meklēt.Tas viss ir kopā, kaut ko iegaumēt, bet vairāk prast pielietot.Un iegaumēt, tas nozīmē trenēt atmiņu.
Tāda sajūta, ka atgriežamies pie viduslaiku disputiem. Piemēram: Vai indiāņi ir cilvēki? - par to notika disputs universitātē jauno laiku sākumā. Nu lūk, un tagad visgudrie diskutē, kas svarīgāks, par lietām, kas vienkārši nepastāv viena bez otras, pie tam - līdzsvarā.
Jurčiks -> @ ome 05.02.2018. 16:12:27 05.02.2018. 16:56:54
Vajag gam mājturību kopā ar angļu valodu un aritmētiku! Citādi ir tā kā ir - aizej uz veikalu, tur uz etiķetes svešā mēlē rakstīts. Protams, ir arī LV latviski, bet burti ar palielināmo stiklu jālasa! Un aritmētika ar mājturību kopā ir obligāta - izlasi žurnālā recepti, domā - baigi OK, taisīsim vakariņās. Žigli uz lielveikalu, samet ratos visu vajadzīgo, bet pie kases maciņš par īsu. Vajag ome, vajag!
HEHEHEHHE
Skolēniem ir jādod kā akadēmiskās zināšanas, tā jāatīsta prasmes. Nevajag galvā veidot jucekli, kur matemātika jaucas ar mājturību, angļu valoda ar mājturību u.c.
Kādas prasmes? Par ko runājam? Nošpikot, norakstīt, piemānīt, izšļūkt uz citu rēķina, palūgt citam izpildīt kontroldarbu, pasmieties par centīgajiem, kopēt un pielīmēt no interneta resursiem, lasīt no monitora, izrunāties, neievērot iekšējās kārtības noteikumus, ...
rīdziniece 05.02.2018. 13:08:46
Mūsu skolas direktorei ir atbilstošas zināšanas (augstāko izglītību apliecinošie dokumenti), bet nav prasmes vadīt skolu, būt godīgai pret sevi un saviem darbiniekiem. Ministra R.Ķīļa laikā tika aktualizēts jautājums par terminētajiem līgumiem skolu direktoriem. Šobrīd nekas neliecina par pārmaiņām. Atliek tikai gaidīt, kad tiks pārspēts "mūžam zaļo skolu direktoru" ilggadības rekords. Rekordists starp pašlaik strādājošajiem direktoriem vienu un to pašu skolu vada 43 gadus.
Vai prasmes var būt bez zināšanām???
Diskusija par ko? Par ķirurgu, kurs prot griezt, bet nezina ko?
Kāds vēl to nav sapratis? 05.02.2018. 12:04:44
Zināšanas paver iespējas jaunu zināšanu iegūšanai un prasmju apgūšanai. Tas nav obligāti, ka zināšanas vienmēr ir pirms prasmēm, noteikti, ka var sākt arī ar prasmēm, bet bez zināšanām nu nekā, ja vien cilvēks negatavojas ļoti šaurai specializācijai bez īpašas izaugsmes iespējām.
Gan zināšanas, gan prasmes. Bez zināšanām prasmes nemēdz veidoties, tāpēc zināšanau lomas nenovērtēšana ir vai nu muļķība, vai arī apzināta kaitniecība.

Rakstīt komentāru

Lūdzu norādiet segvārdu!
Lūdzu ierakstiet komentāru!
Maksimālais komentāra garums ir 2000 zīmes. Portāla lietotājs atbild par saviem komentāriem, kas pievienoti rakstiem. E-klase aicina portāla lietotājus ievērot morāles un pieklājības normas, nekurināt un neaicināt uz naidu un diskrimināciju, kā arī iztikt bez rupjībām. E-klase patur tiesības komentārus nepublicēt vai dzēst.