Valdība jau ,ka 29 gadus diskute un ,ko&
Mēs nekad nebūsim visi vienādi:izcili, vāji, radoši, fiziski spēcīgi utt.. Gluži tāpat kā darba burtnīcas. Ir ļoti labas, ir viduvējas, ir nekam nederīgas. Tāpat ar grāmatām, tāpat ar programmām, skolām, vidi utt.. Nesaprotu, par ko ir satraukums. Nenoniecināsim sevi, skatīsimies, kur, ko, kā uzlabot. Tagad reforma vienkārši dzen izmisumā tieši gudrākos, domājošākos, pieredzes bagātākos, atbildīgākos... .Dzirdu, ka liela daļa taisās no skolas projām. Vai tas būs ieguvums? Vai visur un visiem vajag tehnoloģijas? Skolās arvien vairāk bērnu ar brillītēm, arvien vairāk nogurušu, apātisku skatienu, arvien vairāk niknuma lēkmju un agresijas, kad jānoliek telefoni. Ko darīsim? Vai tikai paši nepārvēršamies robotos, jo darbs dzen darbu, papīrs papīru, nav laika, nav laika... . Visi skrienam, jo būs jārealizē reforma.
Kāpēc jāizdomā jauns velosipēds?Ir taču pasaulē izcilas izglītības programmas ar labiem sasniegumiem!Vai tiešām jātērē nauda,lai sēdētu un kavētu laiku?Priekš kam mums tie apmaiņas braucieni,ja nokļūstam atpakaļ,tur,kur bijām.Sistēma paliek arvien neciešamāka.
Eksperti sēž, runā, zīmējas, dzer kafiju un visu zin par skolām. Skolās skolotāji strādā...
Ja nevēlies nonākt konfliktā ar sevi ar visām no tā izrietošajām sekām - bēdz!
Par pamatskolu runājot, pilnīgi piekrītu Tantukam. Šis ir mans pirmais māc.gads,kurā darbojos kā skolotāja un mani šokē tas,ka man burtiski LIEK izlikt sekmīgas atzīmes skolēniem, kuri to nav pelnījuši. Un par katru nesekmīgo skolēnu (tāds,kurš izdomā nepiedalīties stundu darbā ,) man jājūtas vainīgai, uzklausot administrācijas aizrādījumus par to, ka pamatskola ir obligāta,tātad sekmes ir jādāvina. Briesmīgi.
1) Ārkārtīgi žēl, ka cilvēkam ar doktora grādu ir tik šaurs un pat aplams priekšstats par tehnoloģijām un digitālo pasauli un tās iespējām. nezinu, cik gadu šai kundzei, bet varbūt vēl ir laiks izaugsmei. Veselīgums, būšana dabā un visas tās izmaiņas dzīvē, ko ienes 21. gadsimts, nav pretrunā, ja mācību procesu vada gudri un domājoši skolotāji;
2) Un te nu otra piebilde - ekspertiem nevajadzētu tik daudz diskutēt, ko vajag iemācīt, cik domāt par to, kā atbalstīt skolotājus, palīdzēt viņiem kļūt gudrākiem un plašāk domājošākiem... jo tūkstošiem skolotāju patlaban nestrādā tā, lai veicinātu skolēnu radošumu un sadarbību, un pēkšņi nesāks tā darīt, jo to neprot. Un tas, ka tūkstošiem skolotāju strādā izcili jau izsenis, nu nekā neveicina to citu tūkstošu darba uzlabošanos, jo skolu vadītāji neveicina savu skolotāju plaukšanu, sadarbību un komandas garu, bet uztur konkurenci, klačiņas, intridziņas u..t.t.
Iesaku padomāt ne tikai par to, ko sagaidīt no absolventiem, bet arī, kā to novērtēt. Uzskatu, ka, absolvējot pamatskolu, būtu jākārto centralizētie eksāmeni, jo mūsu valstī obligāta ir pamatizglītība. Tad nerastos situācija, ka vidējās mācību iestādēs iestājas it kā sekmīgi jaunieši, kuri patiesībā neprot ne lāga rakstīt, ne lasīt, par citām prasmēm nemaz nerunājot. Varbūt šāda pieeja radītu arī pamatskolu skolotājos lielāku atbildības sajūtu par sava darba rezultātu. Pašlaik liels akcents tiek likts uz dažādām saistošām mācību metodēm, bet tiek aizmirsts, ka metode ir laba tikai tad, ja tā sniedz vēlamo rezultātu. Pilnībā piekrītu komentāram par pārlieku digitālo mācību līdzekļu, darba burtnīcu un darba lapu izmantošanu, par tā postošajām sekām.
Mani uzrunāja Skola2030.LV šodien izlasītais priekšlikums-komentārs: "citējot Dr. geogr. Kristīni Āboliņu (intervija `Izglītība un Kultūra`): “Skolā ir jārada vide, kurā var mācīties veselīgi, vairāk saistībā ar dabu un nebūt atkarīgi no tehnoloģijām. Kāpēc mūsdienu skolā vairs nav svarīga bērnu veselība un redze? Ja visi mācību līdzekļi būs tikai digitāli, tas nozīmē, ka bērniem vēl vairāk laika nāksies pavadīt pie datora. Ģimenē ar četriem bērniem tad vajadzēs katram savu datoru mājasdarbu pildīšanai… Augstskolās labi pamanāms bija laiks, kad sāka nākt darba burtnīcu laikmeta absolventi. Novēroju, ka parādījās studenti, kas nespēja uzrakstīt loģiskus teikumus, jo bija pieraduši tikai ierakstīt trūkstošos vārdus. Patlaban, izmantojot digitālo vidi, viss balstās uz spēju kaut ko no gatava izkopēt un salikt kopā, nevis pašam domāt un veidot no jauna.“"
Komentāri
Rakstīt komentāru