Pieslēdzies E-klasei

Lietotājvārds
Parole
Ināras mamma 13.02.2018. 11:22:21
Ir bērnu vecāki, kuri cīnās par iespēju viņu bērniem ar speciālām vajadzībām, piemēram, disleksija vai vājdzirdība saņemt kvalitatīvu un konkurētspējīgu izglītību. Diemžēl daudzu speciālo skolu skolotāji tam nav gatavi, negrib mainīties. Arī ministrijas ierēdņi, plānojot jaunāko tehnoloģiju piešķiršanu speciālajām skolām, domā labākā gadījumā pagājušā gadsimta 80.gadu līmenī, kad dators bija kaut kas ekskluzīvs, liels un nesaprotams. Par speciālām datorprogrammām labāk nerunāt - Latvijā visi zina tikai par vienu, kuru izmanto neredzīgie, bet to pašu šobrīd dara gan Windows 10 datori gan mobilie telefoni - tā ir rakstīta teksta skaļa nolasīšana priekšā. Skolotāji izmanto savus 30 gadus vecos stundu plānus, nekas nemainās. Jo pirmspensijas vecuma skolotāji negrib mainīties, tāpat kā speciālo kolu direktores un vietnieces.
Ilze, braucu uz Rīgu uz darbu no Ropažiem katru darbdienu 12.02.2018. 22:44:06
Manuprāt, ja Rīgā visi pirmsskolnieki varētu bez rindas tikt bērnudārzā, ir daudz svarīgāk par 6 vietniekiem katrai speciālās skolas direktorei un autobusu no Ropažiem uz Rīgu ik pēc 45 min.
Tas, ka kādreiz skola bija paredzēta 250 skolēniem, nenozīmē, ka arī tagad tajā būtu jāparedz mācības 250 skolēniem. Mainās laiki, mainās normatīvi, cik telpas paredzēts vienam skolēnam... "Jo internātā dzīvojošiem bērniem vienalga - dzīvot un mācīties Rīgā vai, piemēram, Ropažos". Tā gluži nav. Tikpat būtiski ir tas, cik viegli (grūti) aizkļūt līdz skolai, cik bieži var aizbraukt mājās nedēļas nogalēs... Var redzēt, ka esi tālu no reālās situācijas!
bibliotekāre -> @ l 12.02.2018. 16:55:15 12.02.2018. 17:26:58
Bērni ar speciālām vajadzībām mācās speciālajās internātskolās, bet rakstnieks Andrejs Dripe strādāja Sociālās korekcijas izglītības iestādē jeb mazgadīgo kolonijā.
par apzinātu faktu sagrozīšanu jeb kārtējās "melu ziņas" 12.02.2018. 17:10:15
Skumji, ka cien. komentāra autors "aizmirst" vispārzināmus faktus - rakstnieks A.Dripe strādāja sociālās korekcijas izglītības iestādē, kurās nepilngadīgie tiek ievietoti ar tiesas nolēmumu. Sociālās korekcijas izglītības iestādē NEMĀCĀS bērni un jaunieši, kuriem nepieciešami īpaši mācīšanas un audzināšanas apstākļi veselības problēmu dēļ!
Iesaku visiem tiem, kas veic pārbaudes, pastrādāt internātskolās par audzinātājiem vai matemātikas, latviešu valodas skolotājiem ( tie ir grūtākie priekšmeti skolēniem). Apkopēju ir daudz, bet reizēm tie ir tālu no īstenības. Savā laikā rakstnieks A.Dripe pastrādāja specrežīma skolā ( Alsviķos) par skolotāju un uzrakstīja patiesu, lielisku darbu. Kungi, kad pieņemat dažādus lēmumus, padomājiet par nākotnes cilvēku.
Par ko liecina fakts, ka Rīgā katra desmitā(!) un Latvijā katra divpadsmitā(!) skola ir speciālā skola??? Ja tipveida ēku komplekss (skola+internāts+saimniecības ēkas+sstadions/sporta komplekss), kur mājo speciālā skola, padomju laikos ir celts 250 skolēniem, bet šobrīd skolā skolēnu ir mazāk nekā skolotāju un tehnisko darbinieku kopā, kāpēc nevar divas vai vairākas speciālās skolas apvienot un piepildīt šo ēku kompleksu? Par Rīgu - ja tās ir internātskolas, kur bērni skolā paliek pa nakti, kāpēc tās nevar apvienot ar ārpus Rīgas esošajām speciālajām skolām, bet esošās telpās ierīkot bērnudārzus, lai likvidētu rindu? Jo internātā dzīvojošiem bērniem vienalga - dzīvot un mācīties Rīgā vai, piemēram, Ropažos
speciālajā internātskolā 6 direktora vietnieki 12.02.2018. 13:15:38
Vai nav pienācis laiks objektīvi un godīgi paskatīties uz nepamatoti lielo speciālo skolu skaitu un nesamērīgo administratīvo aparātu tajās? Ja speciālajā skolā mācās 130 izglītojamo (viena no lielākajām valstī) un pedagogu skaits ir 115, neskaitot tehniskos darbiniekus, vai tas nav tā kā par daudz? Nepilnas 60 speciālās internātskolas Latvijā, ja kopējais bērnu skaits, kas mācās speciālajās skolās ir aptuveni 5000, vai tas ir normāli? Un speciālajā internātskolā 6 direktora vietnieki uz 80 skolēniem - vai tam ir pamatojums? Jau šobrīd pēc IZM datiem vairāk kā puse bērnu ar speciālām vajadzībām mācās vispārizglītojošās skolās! Kam vajadzīga šī segregācija????
skolotāja (spec. internātskola) 12.02.2018. 10:10:06
Šobrīd praktiski katra vispārizglītojošā skola ir licencējusi arī speciālās izglītības programmas, cerot uz saviem skolotājiem, kas noklausījušies 72 stundu kursus un tagad ir tiesīgi mācīt bērnus ar speciālām vajadzībām. Par laimi ne visi "speciālie" ir ar psihiskās vai garīgās attīstības problēmām. Kad vairāk kā pirms 30 gadiem speciālo pedagoģiju mācījos "tuvējās ārzemēs", jo Latvijas augstskolas šādas jomas speciālistus negatavoja, mums bija jāmācās 5 gadus, pēc tam pagāja vēl vismaz 2 gadi pieredzējuša skolotāja vadībā, lai es uzdrošinātos saukt sevi par speciālistu. Tagad pietiek ar 72 stundām... Un varam strādāt gan ar neredzīgajiem, gan nedzirdīgajiem, gan ar somatiskām saslimšanām u.tml. Nav ko brīnīties, ka šobrīd tik maz jauniešu bez garīgās attīstības traucējumiem, kas beiguši speciālās skolas, labākā gadījumā mācās maiņu vakarskolā vai atvieglotā programmā arodskolā. Pirms 20 gadiem daudzi šādi jaunieši turpināja izglītību augstskolās.

Rakstīt komentāru

Lūdzu norādiet segvārdu!
Lūdzu ierakstiet komentāru!
* E-KLASE neatbild par komentāriem, kas pievienoti rakstiem, tomēr aicina portāla lasītājus ievērot morāles un pieklājības normas, nekurināt un neaicināt uz rasu naidu, kā arī iztikt bez rupjībām.