Prezidents norāda uz sporta pedagogu būtisko lomu
19.03.2018. 09:05
man patīk normatīvi, tad var arī labi salīdzināt katra skolēna sportisko sniegumu. Nesaprotu par ko vispār tracis katrs kurš grib var nokārtot kaut cik cienīgi ja vien pacenšas, nav jau raķešzinātne
Vispār jau meitenēm ap 16- 17- 18 gadiem tiešām ir vecuma posms, kad strauji var pieaugt svars (endokrīnās sistēmas darbības dēļ), kurš vēlāk (ap gadiem 20) atkal samazinās. Sporta skolotājiem taču būtu jāzina arī fizioloģija.
... un kā var skolotājs izvērtēt dinamiku, ja meitene katru gadu svarā pieaug par 5 kg.... protams, ka rezultāts sportā nekāpj, bet viņai tās sauksies vecumposma īpatnības, iedzimtība, veselības problēmas, utt... tikai ne patiesība - neveselīga ēšana!!!! Un atkal vainīgs skolotājs, ka nemotivē pareizi ēst (bet naudu našķiem dod vecāki, ne skolotājs) un atkal ir zemu novērtējis :(
Tie kuri uzskata, ka augstākus rezultātus var sasniegt tie kuri mazliet pakustas, vai Jūs paši visu personalizējiet? Kā piemēram 155 cm gara meitene, kurai nav lieta fiziskā slodze var pārlēkt 140 cm augstlēkšanā? Vai tajā pašā laikā 110kg čalis, kuram vēl augstāk jālec? Runa jau ir par skolēnu fizioloģiju nejau par mistisku teoriju, ko tā arī nekad nemācīja. Ne visi var būt Jūsu slaidās jaunavas vai garie muskuļotie čaļi, tā bioloģija nestrādā un ja nespējat to pieņemt, tad man žēl
Slikti, ka sporta skolotājiem jāpiedalās tik daudzās sacensībās, ka regulāri nav iespējams vadīt sporta stundas, un līdz ar to nav iespējams skolēniem iemācīt to, kas tiem nepadodas, un, kas nav apgūts. Ja nav iespējams sacensību skaitu ierobežot līdz tādam, ka skolotājs kavē maksimāli kādu 1 stundu mēnesī, ne vairāk, tad nav jēgas kaut kādām sacensībām stundu laikā. Tās var notikt pēcpusdienā vai brīvdienās. Un vēl. Vajag motivēt īpaši talantīgos bērnus ārpus stundu darbam ( sporta skolas, pulciņi), tieši tāpat kā īpaši muzikālos vai mākslas lomā iedzimtos talantus. Tādēļ jau mums ir sporta, mūzikas un mākslas skolas. Ja skoliņa ir maza laukos, pilsēta tālu, tad var būt ārpusstundu aktivitātes - pulciņi gan sportā, gan mūzikā, gan mākslā.
Skolēnu vecāki r nodokļu maksātāji un izglītības pasūtītāji. Vecāku viedoklis vienmēr tiek un arī turpmāk tiks ņemts vērā. Lēcieni pār vingrošanas āzi un vingrojumi uz citiem sporta vingrošana rīkiem ir izņemti no skolas sporta standartiem. Augstā traumatisma riska dēļ
Pievienojos Mammas komentāram. Arī mūsu skolā, sporta stundās bērni praktiski dara, ko grib, respektīvi, ārdās pa zāli. Skolotājs izvelk noputējošo āzi no stūra tikai tad, kad pienācis laiks izpildīt programmā noteikto un ir jāsavāc formālās atzīmes. Esmu ļoti,ļoti skeptiska pret šīm stundām. Visa vaina skolotājā, bet sūdzēties arī nav jēga. Skolas aizstāv savējos pedagogus, pretīga sistēma.Otra lieta, kas kretinē - sporta pulciņš. Pilnīgi tas pats - visi ārdās, skolotājs kaut kur ir. Un par šādu pulciņu skolotājs saņem samaksu! Brīnišķīgi.
Viss sen jau ir mainījies !Ja regulāri apmeklē sporta un arī citas stundas, tad ar vērtējumu viss ir kārtībā.Ja sportā vēlas augstāku vērtējumu, tad vienkārši stundā ir JĀKUSTAS, nevis jāatnes mistiskas ārsta zīmes ar atpakaļejošu datumu. Nav nekā tāda , ko nevar izpildīt.Vienīgi traucēklis varētu būt nepietiekams sporta inventārs un sporta zāles trūkums.
Noteikumi ir jāievēro arī sporta izglītībā. Iespējams, ka joprojām atsevišķi skolotāji, kas, novērtējot skolēnu sasniegumus, izmanto normatīvus. Taču tie ir pārkāpumi, par kuriem skolēnu vecākiem būtu jāziņo izglītības kvalitātes valsts dienestam
forši, atnāca manējā mājās, atstāsta...iemeta učene zālē bumbu...nu, ejiet basīti spēlēt...un pati pazuda savā kabinetā... kas par kolosālu stundu...ej tu nost...ziniet ko...ejiet ka jūs patālāk...es, protams nesaku, ka tā ir visur, bet joprojām ir skolas, kur tā notiek, un tās vecās sporta učenes tur ir tā iesakņojušās, ka i nepatriekt...
Jā, tie ir atcelti pēc likuma. Bet reāli tie nedarbojas. Akdies, nu tak prasiet bērniem!!!!
Normatīvi sporta izglītībā jau sen ir atcelti. Arī kādreizējās ieskaites sportā, pamatskolu un vidusskolu beidzot, vairs nepastāv. Tagad ikviens skolēns cenšas uzlabot savus individuālos sasniegumus un, ja tas izdodas, saņem visaugstākos vērtējumus. Ja ir pozitīva attieksme pret daudzveidīgajām fiziskajām aktivitātēm, ar vērtējumiem viss ir kārtībā. Pašreizējie pamaizglītības un vispārējās vidējās izglītības standarti neparedz ne rekordaugstus rezultātus, ne vienaudžu pārspēšanu
Būtu labi, ja prezidents tiktu iepazīstināts arī ar plānotajām izmaiņām skolu sporta stundu programmā. Tur par ripināšanos, rāpošanu un rotaļāšanos īpaši vairāk nebūs.
Okay.... sporta stundās ir arī teorija, ja teicamniece tos uzraksta uz 10, tad ar gala vērtējumu ir viss kārtībā. Un... spēju priekšmets ir arī matemātika, ja skolēnam nav šīs domāšanas, tad matemātikā, ar visu iezubrīšanos, vairāk kā 7 balles nevar dabūt.
Protams, ka sprota stundas vajadzētu skolā nodrošināt, bet, manuprāt, problēma ir rodas momentos, kad mūsu pašu sporta stundu vērtējumi parastās skolās ir pilnīgi neadekvāti. Neuzskatu, ka sporta stundas būtu jāvērtē ar atzīmi (vismaz ne tā, kā tas tagad notiek), jo ir daudz un dažādi bērni ar dažādu miesasbūvi un kā mēs varam vērtēt zivi ar viņa spēju uzrāpties kokā? Man pašam klasē gāja teicamniece, kura būtu dabūjusi zelta liecību par labām sekmēm un arī stipendiju, bet neieguva viņas fiziskās miesasbūves dēļ, jo viņa bija īsa auguma un, piemēram, augstlēkšanā viņa nevar uzlekt tik pat aukstu kā citas klasesbiedrenes, kuras ir daudz garākas par viņu. Cik godīga ir šī vērtēšanas sistēma? Kāpēc mēs nerisinām šo problēmu?
Komentāri
Rakstīt komentāru