un tiešām neko jaunu neatradu, tāpat jau viss notiek arī tagad.
Izlasot šo, nesaprotu, ar ko šī brīža latviešu valodas mācīšana un mācīšanās atšķirsies no kompetencēs balstītās. Pašlaik jau tā māca latviešu valodu skolās. Nekas jauns nav izgudrots. Nevajag mūsdienu mācību metodes un skolotāju darbu pataisīt par arhaisku!
Laikam jau pašlaik latv.val. māca, ko grib... Ja nepalielinās stundu skaitu, diemžēl nekas nemainīsies, jo tagad jau pietrūkst laika, to visu mācot. Vēl gribētu pajautāt - kur gan dzīvē mēs pielietojam deklinācijas un nosakām noteiktās vai nenoteiktās galotnes lietojumu - stāvot bodē pie letes? Kur gan palika - standarta un mācāmo prasmju pārskatīšana ...
Nemainot stundu skaitu, esošajas vairāk spēlējoties rezultātu ilgi gaidīt nevajadzēs, jaunās paaudzes rakstīto uztvert kļus arvien grūtāk, bet komati... nu kam tie vajadzīgi, ja nu eksāmenā, kas būs pa vecam, gribēs nolikt, varēs meklēt privātskolotāju
Kas ir pateikts savādāk , kā jau to darām?Tikai skolā nestrādājošie var tā uzrakstīt.
Lasot pārņem niknums par tik klaju demagoģiju katrā uzrakstītajā teikumā!
Kas ir "valodu žanri"? Citēju: " .. No jaunā mācību satura nepazudīs arī gramatika - standartā un mācību priekšmetu programmās saglabāti visi nozīmīgākie gramatikas likumi, kas papildināti, piemēram, ar sistemātiskāku un mērķtiecīgāku VALODU ŽANRU apguvi, norādīja projekta "Skola2030" pārstāvji."
Kurš apēda manu komentāru?!!!
Simtais pants vēl pastāv!!!
un ko tad vidusskolā darīs? Mācīsies tos likumus, ko nemācījās pamatskolā, lai eksāmena sacerējumu varētu bez kļūdām uzrakstīt? Murgs kautkāds. Nu ja, tas jau vēl tik palicis, kā latviešu valodu pa roku galam mācīt, grāmatas jau neviens skolēns nelasa...
Neesmu filologs, bet secinu no pieredzes. Agrāk, kad bija mutiskais eksāmens latv. val., likumus tomēr visi (piemēram, es) zināja labāk nekā manas meitas paaudze. Tas redzams arī dažādos interneta rakstos, kad jaunie "žurnālisti" (pat!!), sistemātiski neliek komatu aiz palīgteikuma un nezina -īt, -īties likumu, jo viņi CENŠĀS. Tajā pat laikā bija troksnis par matemātikas eksāmenu. Man tas nelikās ļoti grūts, bet grūta man likās pērn valsts ieskaite matemātikā 8. klasei, kurā visi uzdevumi bija radoši. Konferencē pajautāju viedokli VISC matemātiķim Vilciņam, uz ko viņš atbildēja, ka tas ir solis uz kompetenču izglītību. Tātad - stundās būs jauna pieeja, caur eksperimentiem, rotaļām un grupu darbu, bet eksāmenos prasīs RADOŠUMU. Pierodiet!
Protams, ir jātērē miljoni, lai pateiktu, ka mācīsiet tāpat kā jau to darījāt.
Vispār tagad arī latviešu valodas stundās māca izprast valodu un rakstīt dažādus tekstus, nevis tikai iekalt likumus. Skolā, kurā es mācos, likumi tiek loģiski un saprotami izskaidroti ( tie ir jāizprot, nevis jāiekaļ).
Ko ar šo tekstu domā noslēpt?
Pamanīju gan atšķirības. Ticējumi, buramvārdi 21.gadsimtā! Vēl var lāstu vārdus, nerātnās dainas, senās kandžas receptes, dziedniecības un pesteļošanas padomus, zīlēšanas metodes utt.,jo tas taču arī tautas nemateriālais mantojums. Ja sava ņepietiek, var vēl horoskopus, meditācijas u.c. iekļaut.
Šo tekstu varētu likt atjautības uzdevumu krājumā "Atrodi 10 atšķirības". Rodas iespaids, ka šo rakstījis kāds, kurš ne reizes nav skolā bijis. Tieši tā mācīja padomju laikos, tagad un mācīs turpmāk. Kas te jauns jāizgudro?
Vispār jau nāk smiekli, lasot, kādas izmaiņas gaidāmas latviešu valodas mācīšanā. Žēl skolotāju par attieksmi pret viņu līdzšinējo darbu.
Varētu padomāt, ka līdz šim latviešu valodu mācīja atrauti no dzīves realitātes un tikai iekaļot likumus! Un jā, starp citu, radošās spējas piedzimstot tiek iedotas visiem, bet, savlaicīgi tās neattīstot (agrā bērnībā), pēc tam ir pagrūti no sevis izspiest radošumu ...
Komentāri
Rakstīt komentāru