Kopš mums skolas vadība noteica darba laiku arī ārpus stundām, es vairs nevienu darbu mājās nenesu, līdz pēdējam izlaboju skolā. Ir plusi (nav jāstiepj smagās somas), un mīnusi (to ir vairāk, pirmkārt, jau cieš labošanas kvalitāte - sliktā apgaismojumā, bez izvēdināšanās un ģimenei atrautais laiks). Bet vai es iekļaujos 40 aprēķinātajās darba stundās?! Ha, ha. Uzskaitu un man sanāk vismaz 46 - 48 katru nedēļu.
Sabiedrība varētu pat īpaši neķert kreņķi par to, cik skolotājam jāstrādā papildus lai izlabotu tam milzu skolēnu baram darbus. Lai gan dumji gaidīt, ka nodzīts zirgs būs labs vilcējs. IZM darboņi gan stāsta, ka tā esot - jo vairāk skolēnu viena skolotāja apkalpo, jo labāk viss iznāk. Muļķīgi, ka liela sabiedrības daļa izliekas, ka tam tic. Vai, vēl briesmīgāk - daži tiešām tic! Tāpat kā tic tam, ka jaunā kompetenču pieeja tiešām būs k-kas derīgs, nevis izsaimniekota ES nauda!
atvainojos par kļūdām, nepārlasīju.
Skolēnu skiats klasēs un arī BĒRNUDĀRZA grupās daudzviet ir nejormāls. Man klasē 15 bērni, 5 no tiem ar tabalsta pasākumiem, esmu stundas beigās nosvīdusi! VISU CIEŅU, Jums-kolēģi, kuri strādā ar 20+ bērniem! Nespēju iedomāties sevi strādājam ar tādu skaitu-kā to var dabūt gatavu, kad Jūs labojat darbus?! Zinu ,zinu kad-mājās, kad savi bērni stāv un gaida,kad mamma vai tētis atlicinās laiku ģimenei.
Aizklapējot skolas un bērneļus sadzenot arvien lielākos baros 3 gados ietaupīti 4 milj. Remigrācijas projekts, kas cer uz cilvēku atgriešanu Latvijā katru gadu tērē 12 miljonus. Daudziem aizbraukušajiem izšķiršanos par Latvijas pamešanu lielā mērā veicina tieši skolas aizvēršana dzīvesvietā. Ekonomiskais "izdevīgums" no šīs optimizācijas redzams katram.
Katram, ja vien mazliet lieto smadzenes, skaidrs, ka mazāku skolēnu skaitu efektīvāk apmācīt kā lielu. Lai gan daudzi IZM darboņi mums mēģina iemelot pretējo
Laima! Augsti vērtējumi lielās klasēs prognozējami tiem, kas mācās un spēj apgūt vielu, bet izglītojamiem ar mācīšanās traucējumiem labākajā gadījumā būs pietiekams vērtējums pat pie ļoti liela darba mazās grupās, kad jāpriecājas pat par "4" un jāsaskata izaugsme. Kā var salīdzināt šīs lietas un izmērīt?
Kāda ir šī normatīvajā regulējumā noteiktā minimālā platība viena izglītojamā vietai? Varbūt jau esmu lieks, un man jau tagad jātup kā puķupodam uz palodzes?
Man šķiet, ka pats SVARĪGĀKAIS jautājums ir par algu celšanu skolotājiem nevis par mazo skolu slēgšanu. Kamēr to sapratīs Vanaga ar savu Olimpu, arodbiedrības biedri būs pametuši šo organizāciju, neredzot tai jēgu. Arodbiedrības galvenais uzdevums ir cīnīties par savu biedru tiesībām uz kvalitatīvu dzīvi.
"Kāda sakarība starp vērtējumiem un skolēnu skaitu?" jautā Slieka. Laikam, Tev slieka, ar saprašanu tiešām švaki. Jo mazāks skolēnu skaits, jo vairāk un pamatīgāk strādās ar katru skolēnu, būs vairāk veltīta laika katram skolēnam, līdz ar to pārbaudes darbu vērtējamos rezultāti prognozējami augstāki. Vai tagad saprot?
Esmu strādājusi dabaszinībās ar 15 skolēniem gan dabā,gan klasē. Laistījām ūdeni no vārglāzes mēģenēs,darbojāmies ar jaunajām pipetēm. Bet strādājot ar 24 bērniem klasē,tas fiziski nav iespējams. Un kāpēc kompetenču projekta vadītāji prezentācijās strādā ar 2- 6 skolēniem. Parādītu,kā to pašu izdarīt ar 24 skolēniem.Mans secinājums- dabaszinībās ar lielu skolēnu skaitu mēs izglītības kvalitāti pazeminām.Skolā esmu nostrādājusi vairāk nekā 30 gadus.
Kā var saskaitīt 5 zivis ar 7 gurķiem? Izgatavot zivis gurķu mērcē vai gurķus pildītus ar zivīm? Kāda sakarība starp vērtējumiem un skolēnu skaitu?
Komentāri
Rakstīt komentāru