es nevainoju skolu, bet sistēmu, kura salīdzina to, ko nevar salīdzināt. Ja ir matemātikas virziena mācību programma, tad ir daudz vairāk matemātikas stundu. Parastajā - vispārizglītojošā stundu mazāk, bet eksāmens vienāds. Tieši tāpat specalizētajās valodas skolās stundu vairāk - eksāmens vienāds. utt.
Vai tad nav vajadzīgi vairs vienkāršā darba darītāji? Ja jau visiem jābūt ar augstāko izglītību, tad kas darīs vienkāršos darbus: tīrīs ielas, apstrādās dārzus, labos augsta līmeņa ceļus, gādās par mūžības ceļu, mazgās traukus. Iedomājieties, kāda būs mūsu zemīte, ja nebūs vienkāršā darba darītāju... Man ir tā augstākā izglītība ( divas augstskolas), bet manas ģimenes vīrieši ar noniecināto vidējo pelna krietni labāk par mani. Savā laikā vienas Rīgas prestižās skolas direktors tā arī teica, ka vajag vairāk vienkāršo darba roku, jo kas gan viņa mašīnu mazgās, ja visiem būs augstākā. Nē, nu var jau to visu darīt arī ar baklaura vai maģistra diplomu kabata...
Neviens nenoniecina "labās skolas" - tobiš - ģimnāzijas, licejus, ir labi, ka ir tādas prestižas skolas.... Taču lielākā daļa labi zina, kā tiek atlasīti bērni šīm skolām, tāpēc nav korekti likt vienā reitingu tabulā šīs skolas ar parastām vidusskolām. Kur nu vēl mazo skolu reitings, kur sabāž kopā pamatskolas ar vidusskolām!!!
Man gan jautāja, ko es gribu. Ja bērns grib pats, tad viņam ir motivācija. Arī sacensību gars ir motivācija. Savukārt, sirsnība, draudzīgums, miermīlība, vienaldzība utt., nav motivācija. Ir jau lieliski, ka jaunajam cilvēkam ir jauks, mierīgs raksturs, bet tas nav nekāds pamats karjerai, profesijai, mācībām tālāk. Vajag tikai iemācīt, ka sacensību garam jābūt cilvēcīgā būtnē, un tad uz priekšu pretī mērķiem!
Patiesībā mans variants, lai gan skolas durvis aizvērtas pirms teju 40 gadiem. Mani vecāki bīdīja, lai es tiktu toreiz vienā no prestižākajām vidusskolām, to pabeidzot gandrīz ar medaļu, pēc tam - uz datorikas nodaļu, tas ir moderni, prestiži, vienalga - interesē vai nē. Jau pirmajos kursos sapratu, ka mani neinteresē ne programmēšana, ne matemātikas zinātne... Mani interesē tikai sacensība ar kursabiedriem... Bet nu labi, ka pēc tam tomēr "nācu pie prāta", spītējot vecāku iebildēm (beidzot!!), kļuvu par skolotāju. Un visa iepriekšējā pieredze ļauj skolēnos veidot sacensības garu, mana skola ir reitinga augšgalā, lai gan tā nav prestiža izlases skola. Varbūt (?) stāsts ar laimīgām beigām.
Lasot Elzas komentāru...Mani drīzāk interesē - kā vecāki var bīdīt, pat šantažēt (?) bērnu, lai tas iekļūtu ģimnāzijā, kurā ir liels konkurss? Vai tad skolēna zināšanām un spējām nav jābūt? Tad jau jebkurš būtu iebīdāms. Un, kāda nozīme - ja bērns negrib vispār mācīties, un jāšantažē, lai vispār vidusskolu beigtu- tad labāk spēcīgāku skolu, nevis visvājāko. Tas ir lieliski, ka ir skolas, kur tie, kas vēlas mācīties, var sastapt citus tādus pat un mācīties kopā.
Ir jau, diemžēl, tā, ka šur tur mazkvalificētais darbaspēks saņem par savu nekvalifikāciju daudz vairāk, nekā augsti kvalificēts un zinošs par godīgu un kvalificētu darbu pie mums...
Labi, ja tās vecāku pavadiņas pietiek līdz augstskolai. Citiem pat līdz 1.klasei nepietiek...
Ja bīda vecāki, tad diez kas nav. Ja paši izvēlas, tad cita lieta. Bet skolas gadu vecums ir tālu no vēlākās dzīves, tādēļ daudz kas var mainīties vidusskolas posma laikā pat tam, kurš pats visu izvēlējies. Vienīgais- zināšanas un prātu var atņemt tikai slimība, citādi tas paliek ar cilvēku. Un, dod Dievs, ka dzīvē kaut kad tas viss tiek izmantots lietderīgi. Sliktāk ir, ja par "blatu" amatos tiek pat bez izglītības, zināšanām un prāta...
Vecāki gribētu vidusskola vai ģimnāzija,bet bērnos neieklausās.Varbūt nav nemaz slikti, ja pats jaunietis izvēlās ko darīt pēc pamatskolas.Nu vismaz vecākus nevainos.
Tikai nevajag vainot "labās skolas", ka tās neņem tos, kuriem nav nekādas motivācijas mācīties, jo tas ir dabīgs process - centīgo, motivēto, gudro bērnu "kondensēšanās" atsevišķās skolās, kurās nebūs tādi pārauguši "ambāļi", kuri atgāzušies solā "muld kaut kādas muļķības... " un traucē stundas. Jautājums ir cits, - kāpēc tie pāraugušie "ambāļi" vispār atrodas vidusskolā, kaut vai "sliktajā"? Manuprāt, šo skolo segregācijas procesu izraisīja divi faktori: 1) A. Šķēles un Tautas partijas iedibinātā izglītības koncepcija - "Nauda seko skolēnam/studentam." 2) Aplama vidējās izglītības struktūra - 61 % pamatskolu beigušo turpina apmeklēt vdusskolas, bet tikai aptuveni 36 % apgūst profesiju (treknajos gados pat 68% un 28%), bet pirms 30 gadiem proporcija bija pretējā, gluži kā tagad Vācijā. Sekas tam visam redzam absurdajā situācijā Latvijā - liels bezdarbs un darba devēji sūdzās, ka trūkst kvalificēta darba spēka. Saražots milzum daudz pusmācītu jauniešu ar vidusskolu atestātiem, kuriem faktiski nav nedz' izglītības nedz'
profesijas, kas atliek - emigrācija tur, kur vajadzīgs mazkvalificēts un relatīvi mazatalgots darbaspēks.
GUDRI vecāki, neskatās reitingus!
Mani gan drīzāk interesētu pētījums, kādās augstskolās, pēc šo izcilo reitingu skolu absolvēšanas, iestājas skolēni, kā pabeidz šīs augstskolas un kādus amatus ieņem. Jo dažkārt vecāku bīdīts, šantažēts utt., sauciet to kā gribiet , tas skolēns pabeidz ģimnāziju, liceju.... ar izciliem vērtējumiem, iestājas augstskolā un viss - čuššššššsss……. "noraujas" no vecāku pavadiņas....
Nu šitie reitingi ir tikai tautas kacināšanai. Visi zinām, ka pirmās vietas aizņem nevis tās skolas, kuras izglīto visus apkārtnes bērnus , bet gan izlasi, kura jau no dzimšanas ir motivēti mācīties, kuriem ir atbalstošas un lielākai daļai arī situētas ģimenes (apmaksā papildskolotājus). Lai cik labs arī nebūtu skolotājs, ja pretī sēž skolēns ar attieksmi- Ko jūs no manis gribat? bet vecāks atbild- viņš jau tālāk nemācīsies, ies strādāt, es pats skolā slikti mācījos. Ja katrā lauku skolā mācās pilsētas bērni ar specprogrammām, bet eksāmeni ir vienādi, tikai atbalsta pasākumi paredzēti. Ha, vai kāds zina un var pateikt, kā atbalsta pasākums- papildus formulu vai likumu lapa, mazliet pagarināts laiks var uzlabot rezultātu pārbaudes darbā, ja bērnam nav loģiskās domāšanas un dažiem arī atmiņas problēmas. Kāpēc tās labās skolas nepieņem tos bērnus, kuriem ir mācīšanās problēmas. Kā piespiest mācīties tādu, kurš atgāžas solā un muld kaut kādas muļķības (piemēram, kur man dzīvē vajadzēs- matemātiku, ģeogrāfiju, vēsturi utt), lai tikai nokavētu stundai laiku, ja visi "soda mēri" beidzas ar brīdinājumu, parunāšanos, papļāpāšanu, nosūtīšanu pie psihologa (ja vecāki piekrīt!!!)
Komentāri
Rakstīt komentāru