Lietotājvārds
Parole
Man šķiet, ka tuvākajā nākotnē laukos dzīvos pārsvarā tikai turīgi un izglītoti ļaudis. Mēģinot iztēloties lauku ainavu pēc kādiem 20 gadiem, gribas ticēt, ka redzēsim to, ka uz kādu vienu vidēji lielu saimniecību (kādi 200 ha) ir nodarbināti kādi 6 cilvēki. Viens ar lauksaimniecības izglītību (veterinārmedicīnas vai agronomijas programmu absolventi atkarībā no saimniecības profila), viens mehāniķis/inženieris un viens programmētājs/automatizētājs ar prasmēm tālizpētē un ĢIS. Vēl klāt 2-3 palīgstrādnieki. Tas varētu būt arī viss. Vēl viena lauku iedzīvotāju daļa varētu būt tie, kas bēg no piesārņojuma pilsētās un var strādāt attālināti. Kas attiecas uz jūsu pieminētajiem kolhozu profesionāļiem uz kuriem šobrīd turās lauku ekonomika, tad lielākā daļa no tiem, kas absolvēja tehnikumus, negāja nekādu atvieglināto ceļu. Tie visi bija gudri cilvēki, kam vidusskolas un augstskolas apguve nebūtu problēmu, vienkārši tā laika situācija/mode bija par labu tehnikumu izvēlei. Nevajag laukiem pazemināt prasības, tieši laukiem ir vajadzīgi labi izglītoti, gudri cilvēki.
Liela kļūda bija savulaik aizslēgt lauku profesionālās skolas. Skolēns, kas 9. klasi pabeidzis uz četriniekiem vai ar vienu trijnieku matemātikā, diez vai ļoti sekmīgi beigs vidusskolu un augstskolu. Šādiem skolēniem vajadzētu atjaunot lauku profesionālās skolas, iespējams, ar atvieglotu vai saīsinātu vidusskolas kursu, bet zināšanām lauksaimniecībā - gan tehnikas pārzināšanā, gan agronomijā, gan lopkopībā. Pašreizējās lielsaimnicības balstās uz kādreizējo kolhozu augsti kvalificēto darbinieku zināšanām.
No tā, ka skolu skaits samazinās, noteikti kvalitāte neuzlabosies. Jāievieš tehnoloģijas, vieslekcijas un viesnodarbības, lai uzturētu mūsdienīgu izglītību visās skolās. Ne kur neder arī draudi par eksāmenu procentiem: neticu, ka skolotāji nu nobīsies un strādās labāk. Man šķiet, ka normāls skolotājs vienmēr strādā, lai iemācītu, cik var. Un lēmums par izņēmumu pierobežā apliecina, ka lēmēji apzinās, ka skolu likvidēšana iedzīvotāju skaitu apkārtnē samazinās. Bet vai tad citās vietās laukus drīkst iztukšot no cilvēkiem?!
Nu pievienosim skolām skolēnus, kuriem nav augstu sasniegumu un tad šīm skolām būs augsti sasniegumi. Centralizētie eksāmeni īsti nenosaka skolēna prasmes.
"(..) bet no 2030.gada sākuma indekss nedrīkstēs būt zemāks par 60%." Nu, nu! Ja ņemtu vērā tikai šo kritēriju, pēc 2030.gada Latvijā būtu tikai kādas 35 vidējās izglītības ieguves vietas (skolas). Pat dažu ģimnāziju būtu jāklapē ciet, kur nu vēl tālmācības vsk., bet te pēkšņi vēlas, lai izmirstoša (emigrējuša) novada vidusskoliņa vai arodskola ģēnijus piesaistītu. Kur skolas dabūs tos apdāvinātos bērnus, ko mācīt? Dažās pagaidām (!) vēl neaizbraukušajās ģimenēs? Vai tāpēc, ka trūkst apdāvināto skolēnu, jaunieši vairs pat vidējo vai vidējo profesionālo izglītību nevarēs iegūt?! Vai arī 15 16 g.v. jādodas uz Rīgu, Daugavpili vai Rēzekni, kur atrodas skolas, kuru jaunieši CE matemātikā pārsniedz 60%?
Vai jāizglīto tikai zinātnieki un inženieri. Darba roku trūkst cltniecībā, veikalos, ceptuvēs, un daudzās citās vietās, kurās vidējo izglītību ieguvušais tomēr ir mazliet vērtīgāks kā 9.klasi beigušais. Visus uz profesionālajām skolām neaizsūtīsim. Ja cilvēka izglītību vērtē tikai pēc matemātikas,svešvalodas un latviešu valodas gramatikas. tad jau kaut kas ir aizgājis greizi. Zinu jaunus vīriešus, kuri vidusskolu beidza ar grūtībām, bet tagad ir šoferi - tālbraucēji, meitenes ar grūtajām galvām matemātikā, bet sēd veikalos kasēs un protams daudzi cienījami darba cilvēki izauguši.
Kā vērtēsim izglītojamo spējas iegūt augstus rezultātus, tiem, kuriem jau 17% ir izaugsme un sasniegums?
Vai ar rezultātu izvērtēšanu nebija jāsāk? Varbūt labāk likvidēt tādu vidusskolu, kur klasē 28 skolēni un zemi CE un olimpiāžu rezultāti un atstāt tuvumā esošu, kur varbūt ir 7 skolēni, bet visi ar augstiem rezultātiem?
Tomēr šis jau izklausās cilvēcīgāk! Vēl varētu ņemt vērā sasniegumus valsts un reģionu olimpiādēs vairāku gadu griezumā. Labai skolai tomēr jāpastāv. Vājai-nē. Visi nekad nebūs vienādi.
Ja šādus lēmumus turpinās pieņemt balstoties tikai uz ekonomiskiem aspektiem - kā ieekonomēt valstij - tad mums kā tautai vispār nav nākotnes. NE visu var nomērīt naudā. Ja bērnam ziemā jāiet kilometri ar kājàm no lauku ciematiņa, lai nokļūtu noavada skolā, tikai lai valsts varētu pāris eiro iebāzt kabatā, tad nekas nav skumjāk par to.
Makes sense

Rakstīt komentāru

Lūdzu norādiet segvārdu!
Lūdzu ierakstiet komentāru!
Maksimālais komentāra garums ir 2000 zīmes. Portāla lietotājs atbild par saviem komentāriem, kas pievienoti rakstiem. E-klase aicina portāla lietotājus ievērot morāles un pieklājības normas, nekurināt un neaicināt uz naidu un diskrimināciju, kā arī iztikt bez rupjībām. E-klase patur tiesības komentārus nepublicēt vai dzēst.