Integrētās apmācības jau 15 gadus atpakaļ nožņaudza. Kā papūta cita politika, tā viss pazuda. Man vēl tagad plauktā stāv par dārgu naudu nopirktas "Domātprieka" grāmatas.Šo to centos ietvert savās stundās, bet ja visa izglītības mašinērija kursē citā virzienā, tad tam jēga maza. Esošie skolotāji ir vilcēji, kuri pārmocīti pa šiem gadiem ar reformām, papīriem, vecākiem, bērnu tiesībām, akreditācijām , dinamikām, kritērijām, vērtēšanām, kategorijām utt.. Kā gads, tā jaunas vēsmas.Šīs paaudzes skolotāji, starp citu ir tie, kas 90-to gadu pārmaiņas veica, ar lielu entuziasmu un arī vieglumu ienākot skolās.Un kā ir tagad?Cilvēkus vakaros negrib redzēt...
Pārmaiņas ir vajadzīgas!!! Viss ir atkarīgs no mūsu pašu saprāta. Nevienas reformas nav īstenotas 100%, arī šīs ne... Pašreizējās reformas ir kā komunisms- tāls un ideāls sapnis-, kur katrs zina, ko grib un mērķtiecīgi cenšas to sasniegt... Realitāte ne tuvu nav tāda! Pirmkārt, skolotāju (ne)sagatavotība, otrkārt, liela daļa skolēnu nav ieinteresēta vispār mācīties utt.
Pamatotas, pārdomātas un pakāpeniskas pārmaiņas. Turpināts virziens, kas tika iesākts pirms 20 gadiem ar abām iepriekšējām izmaiņām standartos. Protams žēl A.M. ka ciešat, bet skolēna vajadzībās liekamas centrā.
Integrācija, starppriekšmetu saikne, mācību priekšmetu robežu nojaukšana... Tas viss bija modē pirms vairāk nekā 20 gadiem. Sākumskolai tapa kaudzēm dažādu mācību materiālu, kurus lietojot nebija iespējams sakarīgi, pakāpeniski, sistemātiski apgūt, piemēram, matemātiku. Vēl tagad dažās skolās mokās ar tā laika mācību grāmatām un n-tajām darba burtnīcām. Cieta mācību kvalitāte. Tagad mēģināsim vēlreiz? Ar šo izgāšanos pietiks?
Es saprotu, ka ir jāsaskaņo mācību programmas, jāievieš ar datoriem saistīti mācību priekšmeti, jāmodernizē mājturības u.c. lauciņi, taču nevajag krist galējībās un cerēt, ka skolotājiem ir ļoti daudz laika, lai saskaņotu katras dienas katru stundu ar pārējiem kolēģiem. Dzīvosim realitātē!
Pārmaiņas ir absolūtu nepārdomātas un nepamatotas. Paņemts sliktākais, no kā citās valstīs atsakās. Pārmaiņas pārmaiņu pēc. Žēl skolēnu, kuri cietīs, bet...
Oliņiete "atdzīvojusies", kādu laiku nebija manīta! Laikam "sasmaržoja", ka projekts "izies tomēr cauri"! Iztērētā projekta nauda glābta par jebkuru cenu!
Tik daudz pārmaiņu, bet laikam aizmirsts par to, ka tie skolēni, kas tagad mācās skolā, vārētu justies ''apdalīti'', jo viņiem mācību saturs ir pavisam citāds. Un kā ar pielāgošanos? Es patiešām ceru, ka tiks dots pietiekami daudz laika, lai varētu pielāgoties jaunajiem priekšmetiem utt. Un kā ar skolotājiem, kaut vai tai plaši pieminētajai drāmai? Kur ņems jaunus speciālistus un kur mācību materiālus? Par izmaiņām, manuprāt, ir vairāk jādomā, ne tikai vienkārši jāizdomā tās.
Komentāri
Rakstīt komentāru