Te nu Jūs kundzīt stipri kļūdaties. Es arī dzīvoju pamatīgos laukos. Mana lielā meita 7 gadus braukāja ar pagasta transportu, jo tajā laikā man vēl mašīnas nebija. Dažādi mums ir gājis, kādas tik ķibeles ir bijušas ! Atceroties drebulis uzmetas. Nu un? Gāju uz pagastu runāju, aicināju, mudināju un risināju tās problēmas. Arī pagasta kantorī cilvēki vien tik strādā. Nevajag kliegt un pieprasīt it kā Tev visa pasaule būtu ko parādā. Bet runāt, piedāvāt risinājumus, domāt un darīt.... sadarboties un nonākt pie kopēja risinājuma.
Arī jaunākais bērniņš - mans puisītis šad un tad šogad brauc ar pagasta autobusu, kad mašīna remontā, vai kad tētis uz darbu aizbraucis tā agrāk. Nu un? Vai slikti? Patstāvīgāks kļūs, pieredze veidosies. Un es zinu, esmu pārliecināta, ka mani bērni dzīvē nepazudīs. Viņi nečīkstēs, bet domās un darīs. Viņi būs stipri gan miesā, gan garā.
Ko, tagad katram izdabās?
Dzīvojam ne jau nekurienē… Līdz skolai ir 3,5 km zemes ceļš (ja ņem klāt tādas jaukas izklaides kā pavasaros mežacūku bari, ziemā briežu pulciņi(10-15 reizē), vietējie dragreisu fani un klaiņojoši suņi teļa lielumā). Sabiedriskais auto nav, skolēnu autobuss pēc stundām brauc vienā laikā un viss...,tas nekas ka stundas beidzas pēc 45 min kad autobuss aizgājis...
To ,ka viss ir jauki un skaisti var teikt tikai tādi ,,pozitīvisti,, kuriem nav bērni,vai nav bijušas jāizbauda ,iepriekšējos komentāros minētās situācijas,laukos dzīvojošajiem.
Daudziem laukos dzīvojošiem vecākiem nav transporta, lai paši varētu izvadāt savas atvases uz skolu un atpakaļ. Vai nav labi, ka autobuss piebrauc ceļa galā un aizved līdz skolai? Jā ir visādas ķibeles, pārpratumi un auksti.... Bet kas mūs nenogalina, tas padara mūs stiprākus. Norūdīties vajag, problēmas risināt vajag. Nekliegt, nežēloties, bet sarunāties un meklēt kompromisu, meklēt iespējas kā visiem būs labāk. Kā izdzīvot skolniekam, skolotājam un pašvaldībai. Tikai runājot un risinot problēmas kļūsim stiprāki kā cilvēki, kā ļaudis, kā tauta.
Laukos tāda situācija ir pilnīgi reāla. Tur sab. transporta autobusi nekursē kā pilsētās, ik pa pusstundai vai biežāk. Un ar grafika ievērošanu arī neiespringst, +/- 10 minūtes ir jārēķinās ar novirzēm.
Cik strauji mainījies laiks kopš padomjlaika skolām. Un palasot komentārus, skaidrs, kāpēc izaug vārguļu paaudze. 20 min. jāstāv pieturā bez nojumes, un autobusā salst rokas. Šausmas! Es katru rītu (arī -20 grādos, arī vējā un lietū) no patāla meža nostūra ar kājām uz skolu un no skolas gāju 3 km. Sala, protams, citreiz bija par karstu, citreiz saliju. Un es jau tāda nebiju vienīgā skolā. Toties tagad man nav problēmu ne tikai tad, kad fiziski jāstrādā, bet arī biroja darbā nav ne populārā izdegšanas sindroma, ne depresijas lēkmju. Un, mājās pārnākot, neuzskatu mājas soli par traģēdiju. Tā esmu izaudzinājusi arī savējos - ar apziņu, ka dzīvē jāmāk risināt lietas, nevis jāčīkst. Ja pie autobusa pieturas salst, nu paskraidi, palēkā. Ja soma smaga - vēl labāk, ātrāk silts paliks. Ja autobusā salst, kas tad liedz siltāk apģērbties? Un lietus - kam tad ir kapučjakas? Agrā celšanās - nu piedodiet, tā būs visu mūžu, ja vien strādās. Pieradīs bērnībā, vēlāk būs vieglāk. Vai, nogludinot pilnīgi visas grūtības bērna ceļā, jūs savējos nepadarāt par nespējīgiem tās pārvarēt, un ko tāds ķīselis dzīvē darīs? Stāvēs, pie stabiņa piespiedies, un sals, nevis domās, kā sasildīties!
Kādas atšķirīgas vajadzības vēl? Te jau runāts par elementāru prasību ievērošanu, ne atšķirīgām bērnu vajadzībām.
Sabīne, nevajag piesārņot komentāru sadaļu, rakstot vienu un to pašu 4 reizes. Jā, tagad visi zinām, ka proti izmantot datora/telefona funkciju Copy&Paste. Apsveicu.
Es no rīta ne agrāk, ne tagad, ilgāk par 30 minūtēm nečammājos, it sevišķi, ja bija agri jāceļas. (Ja no mājas 7.05, tad varētu celties 6.35, bet arī tas ir agri). Nu, 1km pa 10 minūtēm ātrākā solī, pa 15 minūtēm velkoties var pievarēt. Tad autobuss 7.15 - 7.20. Tātad - skola tālu, ja vēl ar autobusu ilgi jābrauc.
Elementāri- no mājas jāiziet 7.05, lai paspētu uz autobusu. Pie mājas neviens nepiebrauc!!! Bērnam ir jāpieceļas, jāpamostas,jāpaēd brokastis, jāsaģērbjas, ne tā??! Mācību stundas 8.30.
Bet, kur tad Jūsu bērns mācās, ka viņam ar sabiedrisko tik agri jābrauc? Es zinu, ka skolu autobusi brauc agri, jo piebrauc visām mājām, kuras atrodas izkaisītas pa visu pagastu vai ārpus tā. Kamēr visur izbrauc, sanāk ilgi, bet, ja Jūs dzīvojat 1 km attālumā no pieturas, tad, kas liek tik agri celties un iet? Nav citu autobusu, vai tālu skola, un agri sākas stundas?
Savukārt mans bērns ik rītu ceļas 6.15, un tālāk dodas uz tuvējo sabiedriskā transporta pieturu, kura atrodas pie intensīva autoceļa. Līdz pieturai nepilns km, dzīvojam pagasta centrā, ITKĀ pagasta centrā, Bet šai "Centrā" laternas ir dažas pašā " Centrā" līdz autobusa pieturai ir jāiet no " Centra" pa liepu aleju, tā visa ir tumša, bez apgaismojuma! Viss ir tumšs!!! Gar pieturu traucas neskaitāmu transportu, ātruma ierobežojuma nav! Par kādu bērna drošību mēs varam runāt?!!! Dzīvē strādājošu vecāki nevienmēr var pavadīt bērnu līdz sabiedriskai pieturai, zinot to, ka šis posms no mājas " Centrā" līdz sab.pieturai ir melnā peklē, ne vienmēr ir iespējams!!! Autobusa pieturai nojumes nav! Jāstāv bērnam netais labākos laika apstākļos zem klajas debess!
Mūsu novadā viss ir kārtībā ar skolēnu autobusu...un LIELS PALDIES PAŠVALDĪBAI par mūsu bērnu izvadāšanu.Vajag priecāties ka vispār ir šāda iespēja..kādreiz uz skolu gāja n-tus kilometrus uz skolu un neviens nečīkstēja..
paldies ka nomainijat šadurski
Kaut kāds sviests? Ir tak daudz produktīvāku jajtājumu ko risināt.
Tiešām nav skaidrs, kādēļ bērni ar pašvaldības autobusu jāved daudz tālāk nekā atrodas tuvākā skola... Bet, redziet, tā tuvākā skola jau ir citā novadā, bet katrs novads skaita savu naudu. Tad nu ved uz mazajām skolām (kurām nepietiek skolēnu) bērnus no citām jau aizslēgtām skolām. Bet, bērns taču varētu mācīties tajā blakus skolā, kura ir citā novadā (un 15 minūtēs aizbraukt ar sabiedrisko autobusu, satiksme laba). (Nerunāju par saviem bērniem, tie jau sen minēto vecumu pārauguši.)
Un ko Jūs, cienījamais skolotāj, ieteiktu? Pateikt paldies šoferim, kurš ziemas aukstumā pabrauc garām salstošam bērnam pieturā?! Varbūt arī pateikt paldies tam šoferim, kurš izsēdina bērnu neviena neapdzīvotā vietā? Lai iet, kur acis rāda? Nav jau brīnums, ka mūsu valstī notiek visādi brīnumi, tik nenormāli žēl to bērnu, kam nākas ciest šādu bezatbildīgu šoferu dēļ.
Maza atkāpe - mans bērns brauc ar autobusu, kurā rokas salst, kurš arī kursē, kad un kā vēlas, bet neskatoties uz to, mans bērns iekāpjot pasaka ''labrīt'' un izkāpjot pasaka ''paldies'', jo tā ir audzināts.
Skolas transports vispār ir smaga un sāpīga tēma. Naudas tur tiek tērēts ļoti daudz. Brālis mācās blakus novadā, jo mūsu novadā skola slēgta, blakus novads piedāvāja gan pusdienas, gan autobusu bez maksas. Sākumā vakarā pēc skolas bija divi autobusi: 15:00 un 17:00. Parēķināja un saprata, ka nav izdevīgi, tagad ir tikai viens 17:00, bērniem, kuriem stundas beidzas 13:00 un vēlāk ir jāgaida līdz 17:00 autobuss, lai visi(!) paspētu tikt mājās. Normālu nodarbju pēc stundām, kā jau minēts rakstā, nav, ir jānīkst. Bērni nogurst no agras celšanās, nogurst no ilgas gaidīšanas un pats sliktākais - SABOJĀ KUŅĢI. Pusdienas ir 11:30. Iedomājaties to bērnu, kurš neēd no 11:30 līdz 17:45 katru darba dienu! Šis ir jādomā un šis ir kaut kā jārisina.
Kam domāts šis raksts?
Lai pierādītu, ka labāk bērnus ir uz skolu NEVADĀT, nevis VADĀT? Lai kārtējo reizi noķengātu tos, kas VISMAZ KAUT KO cenšas darīt šajā valstī?
Un gaudotāji, kuriem tad par aukstu, tad atkal kādam šoferis nav konfekti iedevis lai ved savus ar mašīnu. Ir jāpriecājas, ka vispār ir tāds skolas buss - ja kāds mēģina izdarīt kaut ko labu, kaut arī no sākuma viss neizdodas uzreiz ideāli, tad Latvijā tas tiek visādu troļļu (piem. vārdā "Sabīne") noķengāts, nevis tam pateikts paldies, vai dots kāds padoms kā rīkoties labāk.
Patiesi riebjas šāda sabiedrība!!!
P.S. Esmu skolotājs ar 33 gadu stāžu!
Komentāri
Rakstīt komentāru