Dažos komentāros par latgaliešu valodu parādījās zināšanu trūkums un padomju ideoloģijas "nospiedums". Atgādināšu, ka Valsts valodas likumā ir teikts: "Valsts nodrošina latgaliešu rakstu valodas kā vēsturiska latviešu valodas paveida aizsardzību, attīstību un saglabāšanu". Ceru, ka jaunā ministre veicinās to, lai mūsu valstī tiktu ievērots Valsts valodas likums un valsts reāli nodrošinātu latgaliešu valodas attīstību. Lai veicas visos darbos!
Ja daudzi tā domā "Nu nevar lauku skola ar 30 - 50 skolēniem nodrošināt nedz izglītības kvalitāti, nedz ārpusstundu nodarbības", tad nav brīnums, ka mazam bērnam jāpavada līdz 3- 4 stundām, lai nokļūtu pie tās kvalitatīvās izglītības, kura tiek tik ļoti cildināta. Tajā pašā laikā mazajās skolās, kuras atrodas pilsētu pārpildītajām sākumskolām tuvumā, mācās skolēni no pilsētas, jo beidzot to mazo skolēnu sadzird, ar viņu aprunājas, jo ir starpība vai 1.klasē ir 35 skolēni vai tikai 15-20
Nez. Gan jau nonāks pie atziņas par pareizās partejiskās piederības ārkārtējo nozīmi visos darbos. Pēc tam jau lietas sakārtosies. Vai arī būs cits ministrs. Izglītības joma uc šajā sistēmā vienmēr būs pēdējās vietās pēc partiju interesēm.
Tieši tā! Ja skolā (1. - 4. kl.) ir 30 skolēni, tad pietiek ar 2 skolotājiem, kas algoti pagastā un strādā ar 2 apvienotajām klasēm pa 15 bērniem.
Diezgan daudzas lauku pamatskolas sevi "norok" jo direktorei un administrācijas "liekēdēm" šķiet, ka viss notiksies un no gaisa nokritīs. NU NEVAR LAUKU SKOLA AR 30-50 SKOLĒNIEM UN 20 UČILKĀM PASTĀVĒT UN SAŅEMT VALSTS FINASEJUMU!!!
Manuprāt, mums kā sabiedrībai, kurai patīk dzīvot viensētās, veidot maz apdzīvotas teritorijas, būtu jāskubina politikas un lēmumu pieņēmējus, paralēli skolu tīkla sakārtošanai, aktīvāk atbalstīt tos Latvijas uzņēmumus vai pētnieciskos centrus, kas strādā automatizācijas un dronu tehnoloģiju attīstības virzienā.
Jau šobrīd Latvieši ir radījuši dronus, kas var pacelt gaisā pieaugušu cilvēku. Vai nebūtu jauki, ka atram bērnam ,kas dzīvo attālā viensētā, būtu savs automātiski iestatīts nepieceišamajā maršrtuā (mājas - skola).
>skolotāja >? un mammai.............. Vai Jūs cilvēk draudzējaties ar galvu???? Iznāk katrā pagastā jāuztur klase ar kādiem 1 - 5 skolēniem?! Jūs vai Jūsu radinieki taisās tādu "extru"apmaksāt?!?!?!? Šajos laikos vispār ir jābūt priecīgam, ka eksistē iespēja nokļūt skolā ar organizētu transportu, par pulciņiem/pag.dienas grupu,u.c. protams ir jādomā un visticamāk šāds jautājums/ierosinājums ir jāuzdot konkrētas skolas direktoram.
Domāju, ka mūsu domu apmaiņa neraksturo vienu un to pašu reģionu, vai novadu.
Pati dzīvoju RĪgā, bet manu radinieku meitiņai 2. klasē katru rītu ar 2 autobusiem (viens savāc bērnus no lauku viensētām, otrs pie lielā ceļa ved uz novada centru) jāmēro 24 km pēc tam kad ar 2 gadu starpību slēdza 2 mazās skolas, kas no mājas bija 4 km un 10 km attālumā. Bērns ceļas 6.00, mājās tiek vēlā pēcpusdienā, skolā nav pagarinātās grupas vai rotaļu istabas, kur sagaidīt busu. Iespējas? Es domāju, ka vajadzētu tomēr 1. - 4. kl. skolēniem nodrošināt izglītību 10 - 15 km rādiusā. Ja bērnu ir maz, veidojot kaut vai apvienotās 1- 2 klases pie pagasta pārvaldes vai bibliotēkas, pietiktu ar 2 telpām, neuzturot atsevišķu skolas ēku, un skolotājs arī varētu būt finansēts kā pagasta pārvaldes darbinieks. Jā, un runa ir par Latgali. Varbūt tomēr sākt ar šo, nevis latgaliešu valodu?!
>Mamma. Ļoti patīkami apzināties, ka vēl ir palikuši vecāki kuri domā par savu bērnu vispusīgu attīstību un dod iespēju daudzpusīgai attīstībai. Nu nevar lauku skola ar 30 - 50 skolēniem nodrošināt nedz izglītības kvalitāti, nedz ārpusstundu nodarbības. Visas pūles un spēki ir jāpieliek pie tā, lai esošās un stabilās lauku skolas "nenoietu pa burbuli" migrācijas ietekmē + jārada tāda sociāli-ekonomiska vide, lai cilvēki no laukiem un mazpilsētāmnevis muktu projām (ar visiem saviem bērniem), bet tieši otrādi - atgrieztos...
Un ko tad tie bērni pagasta centrā, kad stundas beidzās ap 13:00 un nav neviena pulciņa un interešu izglītības nodarbes? Mācās (???) vai iet mājās un sēž pie datora? Pie mums tā nav, jo visi "atlikušie" pamatskolas skolēni klīst pa ielām, lauž rotaļu laukumu mazajiem un citas muļķības. Vecāki pa dienu darbā, bērni izklaidējas kā prot un māk! Skola noplāta rokas, ka bezspēcīgi... Mani abi bērni ar šo gadu mācās novada skolā, abi apmeklē pulciņus un sporta skolu. Mājās braucam reizē, pēc 17:00. Uzskatu, ka tā ir daudz labāk, jo daudz vairāk apgūst un iemācās nevis "sit burbuļus" un "deldē autobusa pieturas soliņus ". Un starp citu, autobuss mūsu bērniem viens- gan lielajiem (pamatskolēniem un vidusskolēniem, gan arī mazajiem, jo viņi līdz vismaz 16:00- 17:00 ir nodarbināti. Un ja pašvaldība nevar piepildīt skolu, kur bērniem bez mācībām ir vēl ko darīt, tad lai ved! Par to maksāju nodokļu!!!
Tu takš padomju klišejas turpini izplatīt. Mums ir viena valoda, latviešu valoda un arī latgaliešu valoda ir latviešu valoda. Mūsu latviešu valodai ir divas dzīvas literārās tradīcijas, viena no tām ir visiem kopēja un vienādi vajadzīga, otra ir Latgales reģiona latviešu piekoptā, kuru Latvijas valsts, latviešiem apvienojoties vienā teritorijā, arī apņēmās un piekrita saglabāt un līdz 1934.gadam to arī darīja. 1934. gadā notika apvērsums, kurā viens tautu tēvs izdomāja, ka visiem ir jābūt vienādiem, bet pēc viņa padomju vara šo politiku turpināja nacionālās pretošanās apspiešanas politikas ietvaros. Un tu šodien padomju noziedznieku frāzes runā, par nevajadzīgu izloksni, par šķelšanos, un brīnies, kāpēc latgalieši tevi neņem par pilnu :))) Mūsu valsts ir izveidojusies latviešiem lietojot divas latviešu valodas tradīcijas. Un jā, tev to nemācīja skolā padomju gados, saprotamu iemeslu dēļ, un jaunajos laikos arī nē, jo tad bija citas prioritātes. Tāpēc gan tev, gan daudziem šķiet ka šīs tēmas ir mākslīgas, izdomātas utt, bet tā nav. Tā ir milzīga latviskās kultūrtelpas daļa, kura ir izcelta saulītē pateicoties personīgam entuziasmam un vairumā gadījumu nejaušībai, kad tu mājās atrodi bēniņos kaut kādu noputējušu grāmatu pirmās brīvvalsts izdevuma, sāc boksterēt tajā valodā un neizpratnē kasīt pauri, kas tas ir, no kurirnes un kāpēc es par to neko nezinu. Iedomāties nevari kas un kā tas ir.
Kādas muļķibas par latgaliešu valodu!!!Mums ir viena valsts valoda Latvijā.
Ja tās ir CV market norādītās algas, laikam būs jāmaina profesija. :D
Palasiet darba piedāvājumu klāstu un algas šī paša loga labajā pusē.. . Nez`, kādēļ gan CV Market darba piedāvājumu sadaļa atveras šeit, e-klasē???
Vakar portālā DELFI žurnālists Jānis Domburs intervēja izglītības un zinātnes ministra amata kandidāti profesori Ilgu Šuplinsku. DELFI portāla lasītājiem tika piedāvāts uzdot jautājumus ministra amata kandidātei - lūk, daži no jautājumiem: "1) kā cien. I.Šuplinska vērtē situāciju daudzās Latvijas skolās, kad, aizbildinoties ar naudas trūkumu, skolotājiem tiek samaksāts tikai par kontakta stundām klasē, bet viss pārējais - labošana, konsultācijas, mācību materiālu gatavošana u.tml. labākā gadījumā tiek apmaksāts kā 1 stunda nedēļā uz slodzi. IZM piedāvātajam 21+9 modelim ir tikai ieteikuma raksturs, reāli ir 29+1; 2)kā un vai I.Šuplinska redz iespēju sakārtot un optimizēt Latvijas speciālo skolu tīklu?; 3)par izdienas pensijām speciālo skolu, pirmskolu un sporta skolotājiem; 4)par skolu direktoru rotāciju; 5) par iespēju Latvijas skolotājiem saņemt tādu pašu minimālo algu kā skolotājiem Igaunijā (1250€ par slodzi); 6)varbūt jaunā ministre var ierosināt samazināt ierēdņu skaitu Rīgas izglītības, kultūras un sporta departamentā un IZM, lai var skolā normāli strādāt, nevis rakstīt atskaites un citus papīrus; 7)pāreja uz apmaksātu 40 stundu darba nedēļu, lai visus darbam nepieciešamos pasākumus būtu iespējams paveikt skolā ... utt"
un cik pašvaldības tērē, lai nogādātu bērnus novada centra skolās. Neko nesaku, ja sākumskolā ir līdz 20 bērniem, tos var viegli ar nelielu autobusu aizvest un atvest no centra skolas (kurš šajā gadījumā atbild par bērnu drošību?). Bet, ja tie ir jau 60 un pamatskolas bērni, tadautobusiem jābūt jau diviem, mazajiem stundas beidzas ātrāk, lielajiem pulciņi un citas nodarbības var ievilkties līdz 17-iem, 18-iem. Mazie nīkst pilsētu autoostas bez uzraudzības
Vai ne? Un vispār, kam mums tā tukšā pierobeža? Sen bija jau laiks atdot "lielajam kaimiņam", un miers.
Piekrītu "Čoms" rakstītajam par mazajām un tukšajām skolām. Nu nepacels skola dzimstību un no tā bērni vairāk nedzims laukos, ja būs skola attiecīgajā pagastā. Dzīvojam mazā pilsētā, līdz novada centram nepilnas 10 min. Uz vietas darba nav, aptuveni 85%-90% iedzīvotāju brauc strādāt uz novada centru. Un bērni iet novada centra skolās, vietējā skola ir pustukša. Ne te ir pulciņi, ne kāds cits interešu izglītības veids kā ieinteresēt bērnus, turpretim novada centrā ir viss, jebkura bērna interesēm. Mācības jau nav tikai "plika" skola, bet arī blakus intereses un vispusīga bērna attīstība. Pašvaldība maksā milzīgus līdzekļus gadā (aptuveni 50 000 EUR), lai skolu uzturētu ar 35-40 bērniem. Kam to vajag? Ir daudz citu, daudz lietderīgāku vajadzību bērniem, kur šo naudu izlietot. Ja nebūs darba vietu pagastos, skola neko neglābs!
Laba doma! Varbūt pat ģeniāla! Cerams, ka jūsu bērni, radu bērni ir izvēlējušies kļūt par skolotājiem!
Komentāri
Rakstīt komentāru