Manuprāt, Latvijā ir ļoti labs izglītības līmenis. No ārzemēm atbraukušie skolēni, kas tagad mācās Latvijas skolā, tieši uzsver, ka, piemēram, Norvēģijā 10 gadu vecumā viņiem bijis jāzina uz pusi mazāk, kā mūsu bērniem šeit. Aizvien vairāk gribas pajautāt gan anketētājiem, gan atbildētājiem- no kurienes tāds negatīvs vērtējums? Un reizēm liekas, ka tāds tiek kultivēts tīšām, lai nebūtu skolotājiem adekvāti jāsamaksā par padarīto. Vēl noteikti jāņem vērā arī to vecāku atbildība, kuru bērni skolā nemācās paši un traucē to darīt klases biedriem. Tā ka kopumā ne jau skola vien ir atbildīga par izglītību( jo izglītība ir zināšanas+prasmes+attieksmes+vērtības)
Vēl mazs "sīkums". Kur virsrakstā ielikts komats?!! ...
to zulu 28.03.2019. 22:25:06 .. Bet tajā atlikušajā konsultācijā skolotājai jādodas kur citur....
man poh,kas te notiek
Jā, ir normāli, ja pārklājas, ja vien paliek kāds laiks, kur nepārklājas. Jo skolotājs nemāca vienai klasei. Uz vienu konsultāciju laiku tiek vieni, uz citu - citi.
Kāpēc mācīties? Sportosim rīts, vakars! Mobilie rokās un uz priekšu! Tālu tiksim! Jau tikām! Būs veselība, ko citu vēl vajag! Kādas kompetences? Bērni jāmāca domāt! Skolotāju vietā domā IZM un citi "viedi"darboņi . Nemēģini izteikt savu viedokli. Pati IZM ministere "apliek" skolotājus . Ko gaida pretī? Domāt negribas, jo domāšana ir sarežģīts process, kur jāiekustina arī smadzenes. Bet šīs vielas kā redzams, mūsu tautai diemžēl paliks arvien mazāk.
Un vēl viens domgrauds: Izglītības kvalitāte būtu mērāma ar valsts IKP uz pilsoņu skaita...
Jautājums zinātājiem: Vai tas ir normāli, ja konsultāciju grafiks pārklājas ar stundu grafiku?
Kas ir atskaites sistēma kvalitātes mērījumam? Vai vērtētāji pārzina kvalitāti citās valstīs? Vai zina, kādas kvalitātes ir daļa skolēnu, ar kuriem jāstrādā? Nav smuki tā teikt, bet - no nekā kaut ko grūti radīt. Un - ja lielākoties gadiem ilgi kultivēts viedoklis, cik nekvalitatīva ir izglītība un neprasmīgi skolotāji, kādu vēl vērtējumu var gaidīt? Vai skolotāji paši nav labākais pierādījums, ka izglītībai valstī maza jēga un mazs atalgojums - tas arī nemotivē mācīties.
Riskējot izsaukt vecāku naidu, gribu teikt, ka kvalitāte krīt proporcionāli tam, kā bērnu visatļautība pieaug. Aizvien vairāk ir tādu bērnu, kuri vienkārši grauj mācību procesu katru stundu un ar kuriem arī paši vecāki vairs negrib vai nevar tikt galā. Līdz ar to kvalitāte krīt, jo bērns zina savas neierobežotās tiesības, bet uz jautājumu, vai viņam ir tiesības traucēt pārējiem, viņš "uzliek mīksto".
Pievienojos W teiktajam un vēl piebildīšu- pārsvarā neviens no ministriem nezin, kā strādā skolās un tikai runā tautas vārdā.Skolas slēdz tautas labā utt. Un to,ka skolās ir sava darba entuziasti, viņi arī nezina.
Martin, brauc pa vidiņu, nesities pret bortiņiem, tā ies ātrāk! Nu, tādi mums tie "eksperti" :D Kāda jēga šādām aptaujām???
interesanti, par kādiem līdzekļiem šo un līdzīgās "aptaujas " ražo!?
Bezjēdzīga aptauja vidusskolnieku zpd līmenī. Par izglītības kvalitāti var spriest tikai izglītības eksperti. Bet Latvijā par izglītības ekspērtiem acīmredzami ir uzskatīti visi:sētnieki, pārdevēji, mākslinieki. Kauns lasīt šo rakstu, vērts aizdomāties par aptaujas kvalitāti.
Ja augstu līmeni nevajag skolēniem, tad lai sabiedrība vērtē šo vajadzību līmeni vispirms un tad aprēķina, cik daudz tomēr izdevies sasniegt.
kā gan būs augsts, ja vairāk kā 25 gadus vara ir darījusi visu iespējamo, lai sabiedrībā veidotu negatīvu viedokli! Visus šos gadus no viena grāvja otrā, piedodiet, dzīvojam nepārtrauktās reformās - kā vēlēšanas, tā jauns ieliktenis, atvainojos, "ministrs"........... Visiem "ekspertiem" vajadzētu saprast, ka par algu, kas nav cilvēka cienīga, velti gaidīt cienīgu darba izpildi!
Aptuveni katrs otrais sabiedrībā aptaujātais ir "tautas eksperts". Zinām tautas ekspertu spēju objektīvi vērtēt.
Komentāri
Rakstīt komentāru