Lietotājvārds
Parole
>>Pasniedzējs no krievu skolas skolotāja 13.04.2019. 19:28:59
Tu, kundzīt, varētu nākt un pamācīt mateni krievu skolā. Un pamēģini tikai nerunāt TIKAI latviski jo galvenais taču ir panākt, lai visi skaisti jautā, atbild, strādā grupās tikai latviešu valodā. Un jauno tēmu arī pastātīsi visiem tā, lai saprot tikai LV bez neviena termina dzimtajā valodā :D Un tāvismaz 2 nedēļas!!! Labprāt aizietu uz tavu cirka uzvedumu pasmieties.
tad nu gan... >>> mīļajai bitītei 03.04.2019. 16:22:30 03.04.2019. 18:53:27
Jūs kaut ko jaucat! Vai tiešām vidusskolas beigšanas eksāmenos ir nozīme tādām sākumskolā mācāmām lietām, kā lasīt, skaitīt, rakstīt elementārus teikumus (citēju no Jūsu komentāra)? Tā taču ir pilnīgi cita lieta. Te tiek runāts par skolu reitingiem, kas balstīti uz VIDUSSKOLAS beigšanas eksāmeniem. Jā, skolās tagad ir daudz bērnu, kuri ir jāmāca ar īpašām metodēm, kam vajadzīgas īpašas programmas. Ja runātu par sākumskolu un pamatskolu reitingiem, tad varētu vienkārši tos bērnus, kam speciāla apmācības programma, no reitinga izņemt. Reitingu veidot no tiem bērniem, kam visiem vienāda apmācības programma. Taču vidusskolas ir jātur kaut kādā līmenī, lai vismaz nākamie speciālisti būtu konkurētspējīgi darba tirgū. Vai tad mums vajag piem., svešzemju inženierus? Mēs nevaram savus skolēnus iemācīt? Tie bērni, kam skolotājs ar lielām pūlēm lasīt iemācījis, bez sirdsapziņas pārmetumiem pēc 9.klases varētu doties uz skolām, kur censties iegūt kādu arodu ar mazākām teorētisko priekšmetu zināšanu prasībām. Un, daudzi tā arī dara (pajautājiet daudzbērnu ģimeņu vecākiem, kuri katru savu bērnu cenšas virzīt atbilstoši spējām). Vecākiem un jauniešiem ir jāsaprot, kas ir kas. Un, vēl jautājums - kas tur tāds īpašs notiek? Kā tieši notiek "lauru plūkšana"? Par to dod lielas prēmijas? (Es nezinu, tādēļ jautāju.)
mīļajai bitītei 03.04.2019. 16:22:30
....ir bērni, kuri nevar un nespēj iemācīties augstā līmenī. tā ir vienmēr bijis un vienmēr būs. katram jāiedod pēc viņa spējām. katrs bērns ir vērtība tik un tā. uztrauc tas, ka gan vecāki, gan reitingotāji pilnīgi izslēdz un ignorē faktu, ka ne visi, pat ļoti daudzi, spēj mācības apgūt augstā līmenī. vai tāpēc viņiem liegt skološanos? skolās tiek integrēti bērni ar dažādām veselības un mācīšanās problēmām arī,tāpēc vien jāatmet reitingošana, lai katrs bērns justos labi un izdarītu to, ko spēj. KAD celsim pieminekļus tiem skolotājiem, kuri smagā un nenogurstošā darbā iemāca bērnam ar mācību problēmām lasīt, skaitīt, rakstīt elementārus teikumus....kad skolotājs it kā bezcerīgu skolēnu "uzdabū" no 3 ballēm uz 4, no 4 uz 5 ballēm? Ticiet man, nereti tas ir simtreiz smagāks un atzinību pelnošāks darbs nekā strādāt ar izcilniekiem un gatavot viņus olimpiādēm, kurās viņi sasniedz augstus rezultātus...Tāda reitingošana ir nenopietna un reizēm pat, šķiet, kaitīga. veselīgi ir salīdzināt SAVUS rezultātus ar SAVIEM, nevis salīdzināties ar citiem. 1.,2.,3. ģimnāzijās mācās talantīgie bērni, kuri par tādiem kļuvuši ļoti daudzās Latvijas neRīgas skolās. Un šīs mācību iestādes plūc laurus reitingos, kaut arī bērnus līdz ģimnāzijām "aizvedis" daudzu citu skolu skolotāju ieguldītais darbs.
Tādā gadījumā palūgsim arī Draudzīgam aicinājumam neaizrauties ar skolu reitingošanu pēc audzēkņu sekmēm un iegūtajām vietām olimpiādēs. Šis process daudz vairāk ir apspriežams nekā valsts organizēto centralizēto eksāmenu rezultāti pēc 12 skolā pavadītiem gadiem.
Nu, nezinu gan! Ja es skolā nemācījos, tad man bija sliktas atzīmes un es pati par to biju atbildīga! Ja nesekmīgi bija mani nu jau pieaugušie bērni, tad tā bija viņu atbildība. bet nu - ja kādam ir sliktas sekmes, tad vainīga skola un skolotāji? Ar mums viss ir kārtībā?
Nesaskatu neko peļamu CE rezultātu publicēšanā. Nodokļu maksātājiem ir tiesības zināt, kādi rezultāti tiek sasniegti par viņu samaksāto naudu,šāda info nevar būt tik grūti pieejama,kā daži izglītības iestāžu vadītāji ierosina. Cita lieta, ka šie procenti atspoguļo neglīto noslāņošanos izglītībā, jo gaišie prāti un labāk situētie dodas uz Rīgu vai citām lielpilsētām. Otrā lieta ir skolas direktora un administrācijas kapacitāte un vēlme veidot vidi un apstākļus augstiem sasniegumiem.
1.ģimnāzijas skolēna vecāks >Paldies - vecākiem 02.04.2019. 15:35:31 02.04.2019. 16:02:26
Neesmu dzirdējusi, ka tajā skolā kāds lielās ar reitingiem. Arī bērns neko tādu nav teicis. Tur viss ir pakārtots tam, lai skolēni pēc iespējas labāk apgūtu zināšanas. Mācību darbs, skolēni, savstarpējā saskare un cieņa ir galvenajā vietā!
vecāka viedoklis 02.04.2019. 15:58:26
Es neko sliktu neredzu faktā, ka mēs visi zinām, cik augsts līmenis ir Rīgas Valsts 1.ģimnāzijā, RTU Inženierzinātņu vidusskolā un vēl vienā otrā skolā. Vecāki un skolēni var redzēt reitingus un saprast, vai grib iet un mēģināt tikt tajā skolā. Tur jābūt augstiem kvalitātes rādītājiem un reitingiem, lai būtu kurp tiekties (jauniešiem)! Savukārt, tās skolas, kurās uzņem visus, drīzāk var sevi salīdzināt ar citām tādām pat, un censties uzlabot kaut ko savā skolā. Galu galā tajās reitinga augšgalā esošajās skolā taču var iekļūt tikai konkursa veidā, tātad tur nevar tikt jebkurš. Visām citām pietiekami daudz skolēnu pietiek, jo tur, kur uzņem ar iestājeksāmeniem, vietu skaits ir ierobežots.
Paldies - vecākiem 02.04.2019. 15:35:31
1.ģimnāzijā mācās gudrie bērni no visas Latvijas. Skaidrs, ka viņi var lielīties ar savu reitingu un statistiku, bet tas nav godīgi pret lauku, nomales u.c. mazāk slavenām skolām, kuras uzņem bērnus ar vidējo atzīmi, piemēram, "2". Lai tādu bērnu uzņem 1.ģimnāzija un tad , lūdzu, taisiet statistiku! Bet tagad šo statistiku cepēji, izskatās, ir tālu no saprašanas par reālo situāciju valstī.
->Ogai. No kopējā procenta Jūs neko neizsecināsiet. Pietiek ar 2-3 gudriniekiem klasē, kuru galvenais kritērijs eksāmenā - ka tik esmu nokārtojis un šķaudīt viņš grib uz skolas reitingu.
Nevienam nav noslēpums, ka ģimnāzijas nosmeļ krējumu, tad lielās ar pāva spalvām. Pārējie - strādājiet kā gribat un varat, ar tiem , kas 1.septembrī pāri palikuši. Tāpēc statistika ( jau pēc savas būtības) nav godīgggga. Vieglāk, protams, ir strādāt ar gudru bērnu un dabūt rezultātus, nevis cīnīties ar "trešajā paaudzē bojātiem gēniem" - kādi tur rezultāti.....kāda tur statistika.
>02.04.2019. 10:01:51 02.04.2019. 13:42:51
Cik saprotams no rakstiem, tad te nav nekādas izlases - statistika ir par visiem kārtojušajiem.
Kas vainīgs, tas bailīgs, jeb suns zina, ko ēdis.
Statistika? Atgādināšu tikai divus sakāmvārdus. Ir meli, nekaunīgi meli un ir statistika. Un - netici nevienai statistikai, ko pats neesi sagatavojis. (jeb - kādus datus vāc, kāda ir subjektu izlase statistikai, kā apstrādā, analizē datus, kā interpretē rezultātus).
Kā var tā melot par šmaukšanos eksāmenos! Esmu daudzu eksāmenu vadītājs un arī manā skolā notiek stingri pēc noteikumiem notiek visi eksāmeni.
Papētīju normatīvos aktus. Nekur neatradu, ar kādu mērķi tiek organizēti CE, varbūt slikti meklēju... Kas nāk prātā: pēc CE rezultātiem notiek uzņemšana augstskolās, arī budžeta grupās; skolas tiek kārtotas reitingos; skolas tos var izmantot paškontrolei - mācību sasniegumu izvērtēšanai. BET, tas nozīmē, ka jo labāki rezultāti, jo labāk... Kamēr tas tā būs, tikmēr notiks šmaukšanās kur tik var un kā tik var. Jau šogad svešvalodu eksāmenā atbildes bija zināmas kādu mazu brīdi pēc eksāmena sākuma un man zināmās vairākās skolās tika iedotas eksāmena telpā uz galda (ar novērotājiem var sarunāt...). Tā tas ir ar visiem esāmeniem un ir bijis katru gadu. TAS NAV GODĪGI un nav arī objektīvi! Protams, ka ir skolas, kurām šie rezultāti ir tāpat augsti un šāda sacensība neinteresē. Daudzu skolu skolēni, kur eksāmeni notiek godīgāk, paliek zaudētājos (kaut vai netiek augstskolās budžetā). Risinājums ļoti vienkāršs: eksāmenu saturu atsūta uz skolu izmantojot internetu un katra skola atbild par procesu, rezultātus aizsūta uz valsti, lai var analizēt krustu šķērsu visi, kam to vajag, kā arī pati skola. Stājoties augstskolās, ņemt vērā TIKAI augstskolu organizētos eksāmenus, kas arī varētu būt centralizēti visā valstī. Šmaukties nebūs nekādas vajadzības un intereses. Skolu kvalitātes novērtēšanai var nolīgt programmētājus, lai izveido datu analīzes programmatūru, ko nav tik grūti izdarīt. Katra cilvēka izglītības un, zināmā mērā, karjeras ceļu var izsekot. Par katru ir informācija PMLP (piedzimis un nonācis bērnudārzā), VIIS (mācījies bērnudārzā, skolā, vidusskolā, profesionālajā skolā, augstskolā - kā mācījies, no kuras iestādes nonācis kurā, cik ilgi kurā mācījies), VID (nonācis darba tirgū nodrošina sevi un, savā ziņā, atpelna nodokļu maksātāju ieguldītos nodokļus, strādā atbilstoši profesionālās skolas vai augstskolas iegūtajai profesijai - var redzēt katras iestādes brāķi). Skaidrs, ka ar šo inf. drīkst darboties tikai noteiktas institūcijas. Tad arī būs redzami reālie skolu reitingi, atklāsies viss bardaks! Vai kāds ir ieinteresēts redzēt patiesību?! Ja kāds grib iebilst, ka tā ir cilvēku izsekošana, tad kas ir ar VID, ar banku kontiem, veikalu lojalitātes kartēm, inf., bildes, ko paši cilvēki saliek sociālajos tīklos, kūkijiem sērfojot internetā? Galu galā par katra izglītību maksājam paši nodokļos, ko administrē valsts.
skolotāja Inese 01.04.2019. 21:14:37
Piekrītu skolu vadītājiem un Ogres vidusskolas direktoram. Eksāmenu rezultāti nav publicējami, bet skolām izmantojami profesionālai analīzei. Skolēnu sasniegumu vērtēšanas kritēriji, god. Catlaka kungs, ir jāizstrādā steidzīgi un jāvētē skolēnu sasniegumi, nevis kopā ar mācību vidi, tehnisko aprīkojumu u. c. , kas neattiečām uz skolēna personības sasniegumu novērtējumu.
Nu, ja tiek masveidā pieņemti bērni, no kuriem citi ir atteikušies, tad šo ciparu varētu minēt atskaitē. Bet, tas nemazina faktu, ka skolām vajag OBJEKTĪVU, pārskatāmu atskaiti, kuru var redzēt skolēni un vecāki. Vēl jau ir variants, ka publisko tās skolas, kuras piekrīt, ar visiem cipariem, bet tās, kuras negrib, tās nepublisko. Tad vecāki varēs izvēlēties no publiskotajām. Bet, ja viņiem būs vienalga, tad ies tuvākajā skolā, neatkarīgi no kvalitātes.
Kad cilvēki - skolu vadība, sāk baidīties no statistikas, tad vecākiem patiešām jāsāk baidīties no skolu vadības. Kādi noslēpumaini procesi notiek šajā skolā?
Komercnoslēpums 01.04.2019. 18:42:55
Vajag pasludināt eksāmenu rezultātus par komercnoslēpumu, kā citas lietas. Galu galā mēs skolotāji Strādājam priekš bērniem un vecākiem. Un skolēnam arī vecākam ir diezgan vienalga kāds ir skolas eksāmenu vidējais reitings, galvenais, lai viņa eksāmena rezultāti un iegūtās zināšanas būtu pietiekoši labas, lai varētu studēt un iegūt labu profesiju. Direktoriem gan ir svarīgs reitings, jo, ja, tas ir zems, tad navarēs tā mierīgi dzīvoties, nedomājot, kā uzlabot skolas mācību darbu.
Kad es pirms 35 gadiem sāku strādāt, man bija patiesi vieda mācību pārzine, kura vienmēr uzsvēra MĒS VISI - BĒRNS, SKOLOTĀJS, VECĀKI, REIZĒM PRIVĀTSKOLOTĀJS, DARĀM VIENU KOPĪGU DARBU, CENŠAMIES, LAI BĒRNS SASNIEGTU MAKSIMĀLO... Un tāpēc nekad nevajag nostāties pret vecākiem, pret kolēģiem, pret bērniem. Ja vecāki var atļauties, tad patiesībā privātskolotājs ir svētīgs jebkuram, vai tu pacel atzīmi no 3 uz 4, vai 9 uz 10. Un tā ir vecāku izvēle. Laukos to izvēlas retais, jo nav pietiekami liela privātskolotāja izvēle, nav motivācijas, nav līdzekļu. Bet no otras puses, man ir jautājuši privātstundas matemātikā 12. klasei, lai 40% izlabotu uz 70%. Tad mans pirmais jautājums ir - vai tev, stājoties augstskolā, svarīgs matemātikas rezultāts?? Un daži nāk tikai % dēļ. Bet, ja skolēns iet uz filologiem un viņam abās valodās ir 90%, priekš kam vēl matemātikā vajag 70%??
Piekrītu. Jo ir skolas, kurās skolēni tiek atrunāti no izvēles centralizētajiem eksāmeniem, ja skolotājprāt viņi nav pietiekami gudri. Attiecīgi risks skolas reitingam.
Reitings ir svarīgs, bet vēl svarīgāk ir tas, ka viena otra ne tik prestiža skola strādā ar tādiem skolēniem no kuriem citi ir atteikušies un panāk, ka skolēni beidz skolu, ne spīdoši, pat ne labi, bet iegūst atestātu un var veikmīgāk startēt darba tirgū, nevis dzerstīties pa krūmiem bez izglītības. Kas iereitingos izglābtās dzīves?
Pasniedzējs 01.04.2019. 15:26:10
Ja bērns grib iestāties augstskolā, kaut arī skola viņu slikti sagatavojusi centralizētajiem eksāmeniem, tad nekas traks - studiju kredīts 2000 eiro gadā, 16 000 eiro par 4 gadiem profesionālajās bakalaura studijās Latvijas universitātē. Pēc tam vēlāk lai valsts atmaksā, ja no algas to nav iespējams atdot...
Varbūt vairs vispār nevajag zināšanas Latvijā??? Būsim tik kompetenti visos jautājumos.
Es kā vecākus, tomēr gribētu zināt gan, kāds ir eksāmenu vērtējumu apguves % tajā skolā, uz kuru plānoju laist savu bērnu. Man tomēr tas ir būtiski, lai skola, kuru apmeklēs mans bērns, būtu ar labiem msasniegumiem. Skolai vairāk jādomā par to, kā šo līmeni celt. Nevar pacelt- diemžēl- dabiskā atlase.
> ne tik viennozīmīgi 01.04.2019. 13:29:08 01.04.2019. 13:45:50
Tikai piebilde. Kvalitātes kritērijiem un rādītājiem jābūt objektīviem. Tie nevar būt stāstiņi - '"viena tante teica". Tātad - CE rezultāti. olimpiāžu rezultāti, augstskolās iestājušies skaits un tml.
ne tik viennozīmīgi 01.04.2019. 13:29:08
Iemesli, kādēļ vecāki meklē savai atvasei privātskolotāju, ir ļoti dažādi. Dažam bērnam stundā temps par ātru vai grūti koncentrēties 32 skolēnu lielā klasē, citam vienkārši nepadodas matemātika, vēl citam traucē valodas barjera, jo mācās ne savā dzimtajā valodā, un ir arī tādi, kas grib vairāk nekā paredz attiecīgā priekšmeta programma. Nenosodīsim ne tos, kas gatavi maksāt par papildu stundām savam bērnam, ne tos, kas principā noliedz šādu praksi. Stāsts jau patiesībā ir par to, ka eksāmenu rezultāti nav un nedrīkst būt VIENĪGAIS skolas darba kvalitātes rādītājs.
Privātmācības 01.04.2019. 13:07:25
Daudzi ieciklējušies uz privātskolotājiem. Tā nav taisnība. Pajautājiet skolēniem cik iet uz privātstundām, tad redzēsiet, ja skolā normālā līmenī māca priekšmetu, tad skolēniem nav iemesla iet uz privātstundām un tiem pietiek ar mācībām stundās.
Neko nevajag publiskot. Katras skolas stāsts ir atšķirīgs.
Pilnīga taisnība- labos rezultātus skolas sasniedz lielā mērā ar privātapmācību. Legālu vai nelegālu. Es savu draudzeņu bērniem arī mācu matemātiku, un viņi brauc mācīties pilsētas skolā. Manā lauku skolā nav dzirdēts neviens privātskolnieks. Neviens, kaut daudz ir tādu, kas tiešām visiem bez papildus darba līdzi netiek. Bet te ir vecāku attieksme- kā ir -tā labi. Man prātā nenāk skolēniem likt mācīties pie privātskolotājiem, bet tiem, kurus es pa brīvienām skoloju, tas ticis norādīts bez kautrēšanās. Sak, ja gribi šai skolā mācīties, proties tikt līdzi augstajiem reitingiem.
mazākumtautību skolas latviešu valodas skolotāja 01.04.2019. 11:25:24
Pasniedzēj, dažus komentārus zemāk, man tāds prieks, ka Jūs uzskatāt, ka mazākumtautību skolās neviens nemāca latviešu valodu! Pilnīgi sirdi silda un prieks censties, ja citu skolu kolēģi uzskata, ka tu NEKO nedari, kamēr tu ieguldi tik nenormāli daudz darba! Kāda cieņa no I. Šuplinskas, ja mēs savā starpā viens otru necienām!
Ko tur slēpt/ties?! Kā Ir tā Ir! Tā Ir realitāte! Kāpēc izlikties? Cita lieta- kà kura skola sasniedz tos labos rezultātus. Vai pašu spēkiem, Vai privàtskolotàju spēkiem. Rezultàts ir rezultàts. Nebaidieties, direktori! Dariet savu darbu.
Pasniedzējs 01.04.2019. 10:37:53
Ja skolu direktori kaunas par savas skolas centralizēto eksāmenu rezultātiem, tad tas ir nožēlojami. Bet rezultātiem ir jābūt publiski pieejamiem, citādi mazākumtautību skolu direktori varēs gadiem nemācīt savā skolā latviešu valodu, un to būs viegli noslēpt. Vai arī kādas vispārizglītojošās skolas direktors varēs viegli noslēpt, ka skolā gadiem nav vispār mācīta fizika, lai gan skolas mācību programmu aprakstā fizika ir iekļauta - un atrunas būs, ka grūti atrast fizikas skolotāju. Bet nabaga bērns varbūt gribēs studēt RTU inženierzinātnes vai vēl ko citu, kur fizika vajadzīga... Bet direktoriem būs viegli savās skolas programmās ielikt kaut kādas vienas lietas (ka matemātiku māca angļu valodā, piemēram), bet reālajā dzīvē savas skolas mācību programmas neizpildīt un par to neatbildēt nedz vecākiem nedz skolēniem nedz ministrijai - tikai atrunāties, ka "tā sanāca, bla, bla, bla".
Skolotājai 01.04.2019. 10:17:58
100% taisnība! Ja bērnam nav vēlēšanās, tad skolotājs nav vainīgs, bet vecākiem vienmēr vainīgs skolotājs... Paši vecāki nav gatavi ieguldīt ne mazumiņu, bet no skolotāja pieprasīt maksimumu.
Ja skolēns vēlas mācīties, tad skolas prestižam nav būtiskas nozīmes.
...ne tikai no skolas ir atkarīigi skolēna mācibu rezultāti-viena un tajā pašā skolā skolēna atestātu prieks skatīt, bet klasesbiedram vien nožēlojami 4-nieki... Jāatgādina austrumnieku gudrība: " viens cilvēks var padzirdīit 40 kamieļus, ja kamieli grib dzert, bet 40 cilvēki nepiespiedis dzert vienu kamieli, ja viņš to nevēlas... te kompetences nelīdzēs...
greizais spogulis 01.04.2019. 10:02:20
Ai, ai, ai... pajautājiet "prestižo" skolu skolēniem, cik no viņiem izmanto privātskolotāju pakalpojumus, nu, vismaz eksāmenu priekšmetos. Lielākā daļa! Bet rīta pusē tie paši privātstundu pasniedzēji strādā "parastā" skolā. Jā, arī es palīdzu dažai labai centra skolai uzlabot reitingu. Savukārt tiem skolēniem, kuri skolas labajai slavai varētu kaitēt ar zemu vērtējumu eksāmenā, tiek silti jo silti ieteikts sagādāt atbrīvojumu no eksāmena. Tā nu tas pie mums notiek ....
Arī nesapratu, kāpēc nepubliskot? Lai nezinātu veiksmīgākās skolas un piepildītos visas? Ok, visi zina, kas ir 1. ģimn., bet, ja tik augstu nevērtē sevi, lai tur iekļūtu, būtu tomēr jāzina, uz kādu līmeni startē.
Vecāks, NOTEIKTI sūtiet uz Rīgas 1.ğimnāziju.

Rakstīt komentāru

Lūdzu norādiet segvārdu!
Lūdzu ierakstiet komentāru!
Maksimālais komentāra garums ir 2000 zīmes. Portāla lietotājs atbild par saviem komentāriem, kas pievienoti rakstiem. E-klase aicina portāla lietotājus ievērot morāles un pieklājības normas, nekurināt un neaicināt uz naidu un diskrimināciju, kā arī iztikt bez rupjībām. E-klase patur tiesības komentārus nepublicēt vai dzēst.