Esiet zinātkāri un TV24 arhīvā noskatieties to M.Zandera 16.aprīļa raidījumu ar IZM ministres I.Šuplinskas piedalīšanos! Labprāt dalītos domās un palasītu komentārus par šo sarunu.
Tad roda sjautājums- kur paliek bērni laukos? Kāpēc viss apgrozās tikai pilsētās? Augt uz asfalta- tas nozīmē neapgūt visas nepieciešamās prasmes,ja nu paliec bez darba. JO mūsu valstī bezdarba līmenis ir augsts. Priecājos dzirdēt par PII iestādēm,kuras bērnus ved uz mežu stādīt kokus, ved uz fermām,lai redz ka piens netop RIMI utt. Nesaku,kapilsētas bērni ir sliktāki, tikai žēl, ka ir ierobežotas prasmes. Laukos tehnoloģijas ir, bet vai sadzīviskas prasmes ir pilsētā?
Pati esmu mācījusies lauku skolā, tagad mācu pilsētā. Jā, lauku skolām ir savi plusi, bet nu nestrādā kārtīgi apvienoto klašu princips, neveidojas produktīvs grupu/pāru darbs un skolēni neattīsta kārtīgas sociālās prasmes, ja klasē ir mazāk par 10 bērniem. Es domāju, ka 10 bērni klasē ir minimums. Skatoties uz skaitli 18 bērni SKOLĀ, man kliegt gribas, par to naudu, kas nelietderīgi tiek izlietota. Lauku skolām ir jābūt, esmu tikai par, bet skolēnu skaitam ir jābūt kaut kādās saprāta robežās. Jūs taču ar klasi braucot ekskursijā neizīrējat 10 bērniem 100 vietīgu autobusu?
Kad izpratīsim vārda STREIKS patieso būtību, tad arī druscītiņ panāksim! Paskatiet,kādas rindas bija Akropolē, streikos - atsūta pāris pedagogus, piemaksā grašus ,ka tur plakātu turējuši. Skolas CIET 1.septembrī. Un viss! Kā pasaki,ka esi skolotājs tā skatās uz Tevis kā uz sabiedrības pretīgāko,neizglītotāko, cimperlīgāko daļu. Es nefilozofēju-tā ir! Vairs negribas teikt ...kāda ir mana profesija.
Streiks būs Jūlijā, lai neviens necieš
Piekrītu,malači skolotāji, kuriem vēl ir saimniecības. Bet kā viņiem jāraujas! Mans vīrs nav pabiezs. Tikpat plāns.
Es neesmu lauku skolotājs, bet saprotu kolēģus, kam ir saimniecība. Tas nav bizness, bet izdzīvošanas jautājums ar tām niecīgajām lauku skolotāju algām. Gudri muldēt var tādas mamzeles, kam vīrs ir pabiezs u.t.t., tad,kad darbs skolā ir tāds hobijs, tāds vaļasprieks. Tā domāju.
Arī es esmu lauku skolā skolotāja. Nedzīvoju kolhozā. Tie ir kādu laiku beigušies. Saimniecības nav. Uz Rīgu neraujos, jo MĀJAS man ir šeit. Te dzīvo cilvēki, labi cilvēki, labi bērni. Arī pilsētās ir mācīties negriboši skolēni. Lauku skolotāji nesēž govij pie astes. Mācās un mācās un citus māca. Laikam nezini, kas tie lauki ir. Galviņā sakāpis tiem pilsētniekiem. Kāda jēga streikam, ja skolotājs šādi izsakās par otru skolotāju. Ha-ha streiks.
Lai būtu kvalitāte vajag 2-viens, kurš māca, otrs , kurš mācās ! Bez truda i ribku ņe vitaščiš iz pruda !
Varu saderēt, ka strādājat lauku skolā, kur klasē ir 5 skolēni, no kuriem neviens neko nav sasniedzis. Jā, arī manā dzīvē sanāca posms, kuru nostrādāju lauku skolā un vairs ilūzijas neloloju. Pirmajā metodiskās apvienības sanāksmē (toreiz vēl bija vecie rajoni) vadītāja saka - esmu sarunājusi lekciju , kursus 15. oktobrī plkst. 10.00 (sestdienā). Uz ko sekoja vairāku skolotāju bļāviens - nu kā var 15. oktobrī, kad ir kartupeļu un biešu vākšanas laiks!!! Tad pārcēla to kursu nodarbību mēnesi vēlāk. Atkal bļāviens - kāpēc 10.00, kamēr es govis izslaucu un cūkas pabaroju, es nevaru uz 10.00 paspēt.... Biju šokā, jo nekad laukos nebiju strādājusi... Manuprāt, ir jābūt prioritātei - vai nu tu esi skolotājs, vai biešu vācējs, slaucējs un cūku barotājs, nevis viena persona visā?! Tāpēc jau arī slēgto lauku skolu skolotāji neraujas uz Rīgas vakancēm... , jo kas tad to saimniecību vilks? Bet ir jāizvēlas - vai nu Skolotājs, vai zemnieks...
Pamatizglītībā konkurence?.... Iegūst jebkurš bērns arī " klasē, kurā ir 3 - 5 bērni. ...Jo no tiem 5 bērniem 2 ir ar kodu, un 3 ir no ģimenēm, kurām izglītība nav prioritāte". Izglītība ir visiem bērniem. Pat tiem, kuri dzīvo laukos, arī kodētie un negribīgie. Un ne visi ir kodēti. Nebrīnos, ka valsts iet uz leju, ja skolotājs tā saka.
Iepriekšējiem! Tā arī ir. Saglabāt 7. - 9. klasi 18 bērnu skolās ir pašvaldības un skolotāju ambīcijas. Nu nevar to mūsu valsts pacelt. Un tās ir "pasaciņas", ka bērns iegūst klasē, kurā ir 3 - 5 bērni. Nu neiegūst neko! Jo no tiem 5 bērniem 2 ir ar kodu, un 3 ir no ģimenēm, kurām izglītība nav prioritāte. Riskēju saņmet te "anlikes", bet nu ir jābūt normālai konkurencei, nevar pastāvēt skolas 7. - 9. klasē, ja klasē nav vismaz kādi 18 skolēni, un vidusskolā, kurā nav vismaz 2 programmas (2 klases) - humanitārā un eksaktā, jo nekad nebūs tā, ka visiem interesē vai nu humanitārās zinības, vai matemātiskās. Un ir parodija, ja man zināma skolniece ar 2 matemātikā 9. klases apliecībā tika uzņemta vidusskolas matemātikas klasē. Nu comon!!!
Nu, tātad - laukos var apvienot klases mazās telpās līdz 7 klasei, bet, sākot ar 8.klasi skolēni var braukt uz lielākiem centriem. Nu, nav taču 8.klases skolēns mazs bērniņš. Ja pašvaldība vai vecāki var un grib sponsorēt pie mājām lielajiem bērniem skolu ar mazu skolēnu skaitu, tad tas paliek viņas ziņā.
kas dzimis rāpot - nelidos, sekla dīgst auglīgā augsnē, utt.. Nav iespējams iedot zināšanas skolēnam, kurš negrib vai nevar!
jeb visgudrajiem tautas ekspertirm. Citēju: "Lai apmācītu 18 skolēnus, pietiek ar vienu telpu, vienu skolotāju... Un telpu var atrast pie bibliotēkas vai pagasta pārveldes" Labi, labi. Sākumskolā, kur bērni mācās lasīt, rakstīt un rēķināt, tāds variants ar apvienoto klasi un "dajebkādu" telpu var būt iet cauri. Bet kā tālāk - 8., 9.klase, kur jāmāca fizika, ķīmija, bioloģija, vēsture, arī mūzika un vizuālā māksla? Arī VIENS supervispusīgs skolotājs un VIENA telpa, kuras vienā galā tiek veikti ķīmijas eksperimenti, otrā jaunieši glezno, bet pa vidu vēl kāda klase dzied latviešu tautasdziesmas vai klausās Bēthovenu? Un tad atkal gudri spriedelēsim par "izglītības kvalitāti", kurai jābūt tādā pat līmenī kā lielajās pilsētas skolās?
Šovakar Zandera raidījumā "Kur tas suns aprakts" būs karsti - Normunds Bergs (tas, kurš TV regulāri jautā - Kā ar 220 sekmīgi fizikas eksāmenu nokārtojušiem bērniem aizpildīt 3500 inženieru budžeta vietas augstskolās) un izglītības ministre Ilga Šuplinska
Tur jau tā problēma, ko atzīmējāt. Nevis slēgt mazās lauku skolas, bet prasmīgi izmantot esošos resursus. Lai apmācītu 18 skolēnus, pietiek ar vienu telpu, vienu skolotāju. Apvienotā klasē mācās savas klases vielu. Kompetenču izglītībā, kad uzsvars uz pašvadīto mācīšanos, tas iespējams. Un telpu var atrast pie bibliotēkas vai pagasta pārveldes, atsevišķi nemaksājot uzturēšanas maksas. Samaksājiet tam vienam skolotājam normālu algu - 1200 eiro, un tad jums maksās 1200 : 18 = 66 eiro. Kā vidēji ir lielajās skolās. Nevis laukos - skolotājs strādā ar 3 - 5 bērnu klasi un čīkst, ka maza alga.
Žēl, ka Tavi skolotāji nav izpelnījuši cieņu tavās acīs. Gribētu zināt iemeslu. Vai tiešām ir tā, ka Tu cītīgi strādā un skolotāji tevi nenovērtē? Bet tad jau tieši Tu saproti, kā ir būt nenovērtētam!
Retais no skolotājiem pelnījis algas pielikumu, lai ceļ izglītības kvalitāti, tad arī par algām varēs runāt. Ilga Šuplinska malacis, saturies!
Tas būtu jāsaprot tā, ka 2020.g. septembrī alga par slodzi būs 750 bruto? Nu nekļūstiet taču smieklīgi, kungi! Toties jau tagad paziņo, ka visiem skolotājiem obligāti jāapmeklē kaut kādi tur kompetenču kursi, bez kuriem strādāt nevarēšot! Pie tam daudzviet par to pieprasa samaksāt! Vai tiešām kāds to taisās darīt?!
Komentāri
Rakstīt komentāru