Nav uzreiz jasaka ka visur skolotaja. Man bija loti laba skolotaja kas pasniedza vizualo makslu. Man saja prieksmeta bija labi vertejumi. Jaieklausas ko skolotaja saka. Nevis skatities ara pa logu. Tad ari bus labs vertejums.
Nu, ne visiem skolotājiem ir kritēriji... Un, ja skolēns atnāk uz lielo skolu (pēc 4.klases), un visur 8-10, bet vizuālajā 6 balles... Pie tam, ja tas ir mākslas skolas audzēknis, kam māksla patīk.
Es vizuālo mākslu mācu jau 30 gadus. Cik mana pieredze rāda, ja skolniekam ir labas sekmes eksaktajos mācību priekšmetos, nekad nav problēmu arī ar vizuālo mākslu, jo arī šajā mācību priekšmetā ir nepieciešama loģiskā domāšana... Arī vizuālajā mākslā ir vērtēšanas kritēriji. Cits jautājums, ir dažu skolēnu un vecāku nihilistiskā attieksme pret radošajiem mācību priekšmetiem, ar saukli " Mums tas nekur dzīvē nenoderēs!"
tekis labaks, vidusskola nevienam nevajadziga, jaraksta useless zpd. butu stipendija varetu uz portland uzlkt
Pretimnākšanas process pārsvarā domāts skolu vadību līmenī. Vieglākais jau pateikt, ka neej uz kori, tautu dejām, u.tml. Ja tā teiks vecāki, tad.... Bet, ja otrādi, bērns varbūt padomās. Ieguvējs jau būs skolēns, jo Dziesmu svētki bija, ir un būs neaizmirstams emocionāls pārdzīvojums, piedzīvojums, kas ilgi paliek atmiņā.
Kad diskutē par dziesmu svētkiem, tad saka, ka ar varu nevienu nespiežot. Nu, tad ar tiem, kam patīk, kas grib, ar tiem arī jāstrādā.
Augsta līmeņa kori nav tikai viduvējās skolās, kā izsakās.
Attiecībā uz koriem gan ir krīze. Skolās koru paliek arvien mazāk un mazāk (un ne tikaim skolēnu skaita samazināšanās dēļ). Jaunie pedagogi vairs negrib tā teikt, "plēsties" pēc mācību stundām ar desmitiem bērnu no dažādām klasēs, jo daudzās skolās nav pretimnākšanas šim procesam. Ar pāris stundām nedēļā (pat 1-2, ko iedod) sagatavot milzīgo Dziesmu svētku repertuāru - pāri 20 vai 30 dziesmām un ar godu piedalīties koru skatē. Jā, ir entuziasti gan skolotāji, gan skolēni, kuri to dara, bet koru skaits iet ma-zu-mā. Vieglāk jau darboties ar ansamblīti, kur nāk tikai tie, kas grib nevis ņemties ar kori dziedot divbalsīgi vai trīsbalsīgi.
Sporti pie mums rullē! Sacensības bezmaz vai katru nedēļu! Sporta skolas arī spiež ārā pēdējo sulu uz sasniegumiem. Sporta stundas skolā, vēl Sporto klase, vēl Sporta skola. Tāpēc jau nav ne laika, ne patikas, ne arī spēka bērniem papildus sēdēt eksaktajos priekšmetos. Tā, lūk!
Latvija ir pilna ar skolām, kurās ir kori, folkloras pulciņi, teātra pulciņi un ... gaužām viduvējas( lai neteiktu - zemas) zināšanas akadēmiskajos mācību priekšmetos, it īpaši eksaktajā jomā. Varbūt, ka labi, ja vismaz dažās skolās akcents tiks likts uz to, kā Latvijā ir maz?
Būsim precīzi - nav runa par PULCIŅIEM, bet profesionālās ievirzes skolām! Tā ir milzīga atšķirība. Skaidrs, ka bērns, kurš mācās mūzikas skolā, apgūst daudz daudz vairāk nekā mūzikas jomā tiek mācīts vispārizglītojošā skolā. Tieši tas pats ar mākslas skolu. Un, sportā vispār- jau tā ir slodze, jo sporta skolas audzēknis trenējas regulāri (dažs katru dienu), brīvdienās vēl sacensības... Tur vēl jāpadomā, vai slodze nav par lielu, bet nē - vēl sporta stundas vispārizglītojošā skolā, kas ir pilnīgi liekas. Vienīgais - ja sporta stundās ir teorijas kontroldarbi, tad tajos varētu prasīt vērtējumu.
Ja kāds regulāri apmeklē matemātikas novirziena pulciņus, varbūt matemātiku arī nost?! Būs taču par daudz! Apmeklē teātra pulciņu. Kāda drāmas stunda?
Ko neteiksi? Īsta paraugskola! Vai Mārupes skolā ir koris, folkloras kopa,vismaz vokālais ansamblis? Jeb tas viss intelektuāļiem ir lieki?
Apmeklē mūzikas, mākslas, sporta skolu, tad jau no 1.klases šos priekšmetus nost! Uz kurieni ejam?!
Ja apmeklē sporta skolu, atbīivosim arī no sporta!
Lasot komentārus, radās ideja. Ja bērns mācās mūzikas vai mākslas, vai sporta skolā, tad būtu taisnīgi viņu atbrīvot no attiecīgā priekšmeta vispārizglītojošajā skolā.
Pavisam mierīgi - visus talanta priekšmetus var pilnvērtīgi mācīt līdz vidusskolas posmam. Nu, sportu gan vajag arī vidusskolā. Bet, skaitīt iekšā konkursā tos vērtējumus, lai tiktu ģimnāzijā, ir nekorekti. Es pilnīgi piekrītu Mārupes ģimnāzijas iestāšanās noteikumiem. Tie vismaz nodrošina godīgu attieksmi. Tie, kas ies uz Murjāņiem, tiem būs svarīgs sports. Tiem, kas ies uz mākslas vai mūzikas vidusskolu, attiecīgie prieksmeti būs galvenie. Mājturība tāpat attiecīgai izvēlei pēc pamatskolas.
Sportu nost! Kāpēc vajag pūlēties skrienot, lecot, zināt par sportistiem, ... ja matemātikā izrēķinās skriešanas ātrumu no pun kta A uz punktu B. Mājturību nost! Ko tur knipelēs, ēst vārīs, ja pilna youtube, TV r ēsānas gatavošanas piemēriem,.... Recepti pareizi norakstš no Google - latv.val.mācās! Mūziku nost! Ieslēdzu mob.zema līmeņa mūziku un kaifoju, karaoke un dziedu līdzi, Mocarts lai paliek AUGSTĀKA intelektuāla līmeņa faniem! Mākslu nost! Ko iet uz izstādēm, ja neko nesaprotu no mākslas!......
Varēs nepiedalīties, jo uz mākslas, mūzikas jautājumiem diez vai būs atbildes.
Malacs, byus kalacs! Kur tad paliek personību vispusīgā attīstība? Jeb tādu mūsdienās nevajag? Tā teikt, izglītosim šaurās pierītes! Klasiska māksla, mūzika (tulk.zelta, pirmšķirīgs) lai paliek arvien šaurākam, augsti intelektuāli izglītotam cilvēku lokam. Mūzika, mākslas izglītību atstāsim TV kanāliem, kas lielākā daļa popularizē nekvalitatīvu mūziku, mākslu un citi uz zema intelektuāla līmeņa patērētājiem tendēti pasākumi. Pētījumi !!Mūzika smadzenes attīsta vairāk nekā matemātika, sev.dziedāšana (kaut elementāri izvēdina plaušas!), mūzikas klausīšanās (veicina valodu apguvi), pat vienkāršu instrumentu spēle (sitaminstr.,ksilofoni,utml.) u.tt.
Komentāri
Rakstīt komentāru