Nez kāpēc nav lauku skolām to iespēju? Viss tiek ieguldīts pilsētās. Kāpēc valsts nenodrošina arī lauku skolas? Kaut ar vienu skolēnu. 5Vai te nav pārkāptas cilvēku tiesības? Izglītības iespējām jābūt vienādām. Bet pie mums laukus atdala no pilsētām.
Visu laiku tiek diskutēts par to cik svarīgi ir bērnam dzīvot ģimenē, par to, ka katram bērnam savu ģimeni.. bet šī reforma pret mazajām skolām ir pilnīgā pretrunā ar to. Kā lai izbraukā bērns tos km līdz skolai kaut kādā centrā, ja, piemēram autobuss iet 2x dienā agri no rīta un vēlu vakarā.. pie nosacījuma, ka ceļš nav slidens, jo tad var apbraukt maršrutu un izlaist neērto posmu. Kur palikt bērnam tādā situācijā. Tas nozīmē, ka jādzīvo kopmītnēs, internātā vai kādā līdzīgā vietā. Otrs variants: vecāki tiek spiesti pamest savas mājas un doties uz laimīgo zemi - pilsētu... Tikai jautājums, kur lai tai pilsētā dzīvo? Nemaz jau nav tās dzīvojamās platības tik pieejamas vai arī tik daudz brīvo līdzekļu, lai nopirktu mājas vai tās uzceltu no jauna.
Domāju, ka pašvaldības pašas ir adekvātas un spēj novērtēt savu skolu pastāvēšanas iespējas, kā arī tas, ka lauku skolās ir zema kvalitāte ir aplams fakts.
Nezinu,ko lai rakstu par šiem komentāriem! Visi tik skaisti noliek lauku skolas un to skolotājus,ka nelabi metas. Domāju...vai es ar saviem 32 gadiem arī skaitos aizvēsturiska vecene un strādāju ar aizvēsturiskām metodēm, jo strādāju lauku skolā kurā ir 80 bērnu jau 6 gadus...un te nevienu skolēnu negrauž! Šeit katru čubina no visām pusēm neatkarīgi no vecāku statusa, jo mums ir svarīgs katrs skolēns!
Vai kāds ir padomājis, kā tos skolēnus aizgādās uz skolām? Nevajag ne 20 km. Ja skolas autobuss uz mājām brauc vienā laikā , bet stundas beidzās pēc tam(pēc 16.00,un kā zināms tā jau ir krēsla , tumsa)un bērniem līdz mājām jāiet3km pa dubļainu/aizputinātu lauku ceļu +augšā, lejā? Un kā ar gudrajiem bērniem, kuriem nav finansiālu iespēju braukt ar vairākiem transportiem 1,5h līdz tuvākai vidusskolai? Ā un piemirsu, vispirms celties pirms 5.00, tad iet pa tumsu uz autobusu. Tad ar vienu aizbraukt līdz otrajam, tad gaidīt vēl pusstundu un vēl 40min līdz skolai...Loģiski vakarā viss apgrieztā secībā. Par pulciņiem un mūzikas/mākslas skolām vispār nerunāsim. Nākošais- sadomājuši te visādas pieejas- kompetenču, 8 soļu un vēl kādas no plašās pasaules sagrābtās... Skolēniem patreiz autoritāte ir internets un vienaudži, labi ja vecāki...Ja neesi kādā ģimnāzijā, kur tiešām mācās motivēti bērni, tad parastajā skolā skolotājam jācīnās ar bērnu visatļautību, pārākumu un vecāku vienaldzību. Un tad nu kursos un semināros rāda paraugstundas no Rīgas ģimnāzijām vai licejiem, kur bērni paceļ rociņas, atbild, neviens neķērc un nesēž cepurēs klasē ar ūdens puslitrenēm uz sola. Lai kāds nāk un to visu izved smagāka kontingenta klasē...
Kad noteiks maksimālo skolēnu skaitu klasē? Nav krievu laiki, kad bērni mācījās un strādāja, tagad ar tādu klasi puse no stundas jāveltī pieskatīšanai, lai visi vismaz burtnīcas attaisītu
Jūs jokojat, mūsu novada nav reāli sasniegt šos standartus. Tīri mans viedoklis ir tāds kā palielinot skolēnu skaitu klasē samazinās mācīšanās un mācīšanas kvalitāte
Kā likvidētas skolas skolotāja varu apgalvot, ka neviens mans kolēģis nav palicis bez darba profesijā, ja vien pats nav izdarījis izvēli no skolas aiziet. Visi ar savām ''aizvēsturiskajām attieksmēm'' (citēju) strādājam un priecājamies par mazajās skolās gūto pieredzi individuālā un grupu darba organizēšanā. Esmu par mazajām skolām laukos, protams, visu optimizējot saprāta robežās.
Guliet mierīgi. Ministers noteikti zina perfekti cik un ko vajag 200km tālajā pagastā. Jūs nedrīkstiet paši domāt. Jūs tur neko nezinat ko un kā jums tur vajag. Jūs noteikti visu dariet nepareizi.
Kad es mācījos, manā klasē bija 42 skolēni. Skolotāji lieliski visiem iemācīja un skolēmi apguva pat vairāk un sarežģītākas lietas, nekā tagad mācās. nekas nebija ne par daudz, ne par maz.
-es - par: Nu palaidiet to savu ,,nograuzto bērnu ,, uzreiz citā skolā. Ja skolu slēgs, tāpat to nāksies darīt, tad jau labāk ātrāk, lai nenograuž mīlulīti pavisam tās nejaukās vecenes - skolotājas.
Pilnīgi loģiski ka mazās skolas jāver ciet. Skolotāji ar novecojušu attieksmi. Atzīmes liek uz ķepu ļepu. Mazajos pagastos visur draugu būšana, nevis vērtē bērnu, bet vecākus. Un ja atļaujies ko iebilst, tad fūrijas koleģiāli to tavu bērnu nograuž. Lielākie pretinieki jaunajām reformām ir šo mazo skolu pedagogu. Jo nejau viņi domā par bērniem, bet gan tikai par savu labklājību. Jo kotad viņas iesāks, kam būs vajadzīgas ar savām aizvēsturiskajām attieksmēm!
Kas tas tads ir man vispar nepatik
Varbūt izmantojiet Igaunijas pieredzi? Tur netiek slēgtas mazās skolas, bet daļa mācību tiek pasniegtas kā lekcijas ar video pārraidi. Video pasniedzējs no Tallinas (jebkurienes) pārraida vairākām skolām, stāsta tēmu - piem. vēsture u.c. mācības, un stundā var piedalīties jebkurš pedagogs. Internets ir visur, labot darbus arī var nosūtot. Nav vajadzīgs tik liels pedagogu skaits.
Sanāk pretrunas - jābūt lielām klasēm, vairākām paralēlklasēm, bet kad jāsāk kompetencu pieeju vai jāmāca valodas, tad klases jādala uz pusēm vai 3 daļām. Jo nav iespējams strādāt ar tādu skolēnu skaitu.
Tad kāpēc tās labās, kvalitatīvās lauku skolas pēkšņi jāslēdz ciet, ja tur ir 7-12 klasē? Tas taču ir ideālais skaits ar kuru iespējams strādāt.
Ja skolai ir labi rezultāti, atbilstoši novērtējumi, netrūkst skolotāju - kāpēc ir jānosaka kaut kādi skaita limiti?
Jā, ir bijuši pāris gadi 2010. un 2011., kad laukos dzima mazāk bērnu un tie paši daļa ir aizbraukuši kopā ar vecākiem. Un tas tagad ietekmē kopējo skolu skaitu, kur vidēji klasē ir 10 bērnu, bet šajos gados 2-3. Pēc tam atkal skaits palielinās. Gribat aizdzīt jaunās ģimenes no laukiem?
Domāju, ka lielajās pilsētās normāli ir vismaz 2 -3 -4 paralēlklases. Nevis tā kā dažās pustukšās pilsētu skolās 1 paralēlklase pati ar sevi ar 17 bērniem. Šādām klasēm/skolām būtu jāpastāv laukos nevis pilsētā 4 skolas, visas pustukšas.
Ko Jūs saprotat ar pustukšu skolu lielā pilsētā? Tādu, kurā nav 5 paralēlklases un pusotrs tūkstotis skolēnu?
Pozitīvi vērtējams šis lēmums uz lielo pilsētu, īpaši jau Rīgas skolām. Pēdējā laikā gan ir dažas nerentablas skolas reorganizētas, bet joprojām Rīgā ir pamatskolas ar <200 bērniem, vidusskolas <300 bērniem. Tad labāk tās slēgt un telpās izveidot bērnudārzus. Rīgā visos virzienos kursē sabiedriskais transports, lai katrs sev atrastu labāko variantu. Drīzāk jāsatraucas par laukiem, lai mazajiem pirmklasniekiem nebūtu jāmēro 25 un vairāk km līdz skolai.
Tad jau daži novadi paliks vispār bez skolām. Te nu bija jaunā valdība. Labāk lai viņi krīt un nāk vecie zagļi atpakaļ. Tie zaga, bet tik stulbus lēmumus nevirzīja. Kad to Šuplinsku nometīs? Viņai taču vispār nav sajēgas ne par ko. JKP manu balsi vairs nedabūs. Caurums, ne ministri.
Ja klasē ir 33 skolēni un viens skolotājs, kompetenču pieeju nav iespējams īstenot. Ir mēģināts, nesanāk! Šādās klasēs var srādāt tikai frontāli, labākajā gadījumā var pāru darbu izmantot.
Ar skolu ciet slēgšanu nevajag steigties, jo tagad var drīzumā sākties process, kad bērni no krievvalodīgām ģimenēm sāk pieteikties latviešu skolās. Tas var dubultot bērnu skaitu skolās ar latviešu valodas mācību valodu un samazināt par 25%, 50% vai par 100% bērnu skaitu tā sauktajās "krievu" skolās. Viss atkarīgs no krievu skolas direktoriem un mācību personāla. Vēl ir iespējams, ka krievu skolās viss personāls nomainās uz latviešiem, un tad krievu bērniem nav iemesla pārcelties uz latviešu skolām, bet var gadīties, ka krievu skolotājas brīnumainā kārtā sāk tekoši runāt latviski (nevis rakstīt atlūgumus). Domāju, ka ne-latviešu neprognozējamā uzvedība būs pamats spēcīgām, iepriekš neprognozētām izmaiņām skolēnu un arī skolotāju skaitam skolās.
Komentāri
Rakstīt komentāru