Ja vislabāk atalgotie speciālisti darba tirgū ir pareizās partijas vadoņi, viņiem pietuvinātie biedri, tad šo personu radi un labi draugi, tad par kādu darba tirgu varam runāt?... Pārējie kā žurkas plēšas par maizes kumosu...

Par kādu darba tirgu un tā vajadzībām te ministrs runā? Vai Latvijā vispār ir normāls darba tirgus? Vai vispār mūsu valstī kāds zina, cik un kādus speciālistus darba tirgus pieprasa? Speciālistus jau varam "ražot" cik un kādus gribam, bet, ja tādus nevienam nevajag (nav darba specialitātē), tad apsolventu aptauja te nepalīdzēs. Vispirms valstī ir jāattīsta tautsaimniecība, jānosaka ilgtermiņā prioritātes, jāsaplāno kādu jomu speciālistus vajadzēs, tad arī tām piešķirt budžeta vietas. Mēs skolotāji kļūstam aizvien vecāki un vecāki un pēc dažiem gadiem vairs nevarēs pildīt savus pienākumus, bet, piemēram, manā novadā pēdējo piecu gadu laikā nav atnācis neviens jauns skolotājs. Varbūt minisrs var atbildēt, kāpēc jaunieši ciniski izsakās par skolotāja profesiju un nevēlas kļūt par skolotājiem? Es esmu pensionārs ar stāžu un jau divus gadus piekrītu skolas direktores lūgumam vēl vienu gadu palikt, jo nav kas nāktu manā vietā...

IZM ir jādomā par valsts nākotni. 1. Pamatskolā 9 gadu vietā pilnīgi pietiktu ar 8 gadiem. Ir jāizmet mākslīgi iebīdītie mācību priekšmeti. Tad 6 gadīgi bērni nebūs jātriec uz skolu. Tad 19 gadīgi jaunieši nesēdēs skolas solā, bet sāks strādāt un maksāt nodokļus. 2. Pašreiz izglītības sistēmā svarīgākais nav mācību saturs (kāds jau nu ir izveidots, tāds ir), bet gan skolotāju darba algas. Ja skolotāju darba algas nebūs 1,25 reizes lielākas par valstī vidējo darba algu, tad par izglītības saturu un kvalitāti vispār nevar būt runa (par tik zemām algām, kā pašreiz, strādās tikai muļķi, kuri, iespējams, ir muļķi ”de facto”). Plāni par kompetenču izglītību pašreiz ir klaji murgi, aiz kuriem, diemžēl, jau ir ieplānota valsts budžeta nauda. Atkal viss būs pa vecam. Tiks drukāti lobēti mācību līdzekļi. Tiks izveidoti jauni ”projektu rakstāmgaldi” ar augstām algām. Atkal IZM ierēdņi savā apmaksātā darba laikā braukās apkārt un lasīs kursus, prasot augstus honorārus. 3. Ja augstākā izglītība Latvijā būs augstas maksas izglītība (neklātienes un nepilnā laika augstākā izglītība ir pieejama tikai par maksu – 10 semestri katrs par 600 EUR), tad Latvijas valsts nākotne ir apdraudēta kvalificētu speciālistu trūkuma dēļ. Ja augstākām mācību iestādēm un arodizglītības iestādēm, cīnoties par valsts apmaksātām budžeta vietām, arī turpmāk atļaus izdomāt nevienam nevajadzīgas mācību programmas, tad Latvijas valsts nākotne ir apdraudēta – nevar taču nosaukt par speciālistu cilvēku, kurš nevienai darba vietai nav vajadzīgs.

Vai jūs domājiet, ka to atspoguļos absolventu reģistrā...?

Cik objektīva būs informācija par skolotāju reālo algu? Un kā tiks paskaidrots, ka jaunais pedagogu algu modelis dzīvē nestrādā - tiek apmaksāta tikai 1 gatavošanās stunda uz 26 kontaktstundām, algas likme minimālā!?

Bet kā reģistrs to nodrošinās?

Sen jau vajadzēja sasaistīt studiju programmas ar reālo dzīvi, reālo situāciju darba tirgū!

Kā saprotu, rektoru padome par to gan neesot sajūsmā. Tas liek aizdomāties.

Nedomāju, ka absolv enti par sevi labprātīgi gribēs sniegt objektīvu informāciju.