Vispārējās izglītības zelta fondam, Valsts ģimnāzijām - divdesmit gadu
28.10.2016. 13:49
Ģimnāziju beigušo pašapziņa brīžam ir pārspīlēti liela. Mācoties kopā augstskolās, bieži saskaramies ar to, ka sākums ir it kā spīdošs, jo skolā apguvuši kaut ko no augstskolu programmas, bet pēc tam ir čušs, jo laiku skolēniem dažreiz ir vairāk motivācijas
Vai tad nav ģimnāzijas, kurās ir humanitārie virzieni arī? Ja eksakto speciālistu mums trūkst, tad, saprotams, ka tos ir jāgatavo vairāk, it īpaši, ja gribētāju šos priekšmetus apgūt nemaz nav tik daudz. Un, diemžēl, ar katru gadu samazinās rēķināt pratēju skaits... Tādēļ tie skolēni, mums ir tāds, kā zelta fonds. Nevar būt nekādas jomas speciālists, ja pat pamatskolas kursu matemātikā nav spējis apgūt, varbūt vienīgi, izņemot mākslu.
Pasaulīt atveries- kāds vel vispārējās izglītības zelta fonds ir VALSTS ĢIMNĀZIJAS????
Tā ir topošo fiziķu, matemātiķu kalve nekas vairāk......... Tik jautājums - Vai šīs profesiijas ir augstākas par citām, un vai pamatizglītības posms, t.i. 7.klase ir tā vieta un tas laiks, kurā jārīko iestājpārbaudījumi, lai iekļūtu šajās valsts zelta ģimnāzijās? Kurš nezin informēju, ka valsts ģimnāzijās 7.klasē iekļūst tikai tie, kuri matemātiku rēķina uz 8,9,10 ballēm.
Šķirot jeb eksaminēt ar iestājpārbaudījumiem var tad, kad apgūts pamats nevis tad, kad to vēl apgūst un mūsu valstī pamatizglītības ieguves posms ir no 1-9.klasei.
Vai "labākie" ir tikai tie skolēni, kuriem matemātika padodas labāk par citiem mācību priekšmetiem un vai visu var mērīt tikai pēc rēķināšanas spējām??? Citus sasniegumus šie valsts zelta ģimnāziju skolēni neuzrāda, un skumji, ka mūsu bērni jau pamatizglītības posmā tiek malti caur šiem iracionāliem riteņiem.
To panāks, samazinot 'ģimnāziju skolotāju algas, kas notiek jau tagad.
Jā, tieši tā, kā citos komentāros! Strādāju pamatskolā Rīgā, gatavoju skolēnus olimpiādēm un panākumi ir. Bet, ja skolēnam ir panākumi 6. klasē, tad loģiski, ka viņš pēc 6. klases aiziet uz ģimnāziju. Bet manu darbu tūliņ aizmirsīs. Bet ir arī izņēmumi, kad vecāki saprot - līdz 9. klasei mūsu nelielajā skoliņā ir vairāk individuāla darba, tāpēc skolēns paliek līdz 9. klasei. Taču ir arī tādi vecāki, kuri jau kopš 4. klases skandīna: "mans bērns nemācīsies pamatskolā, mans bērns tikai uz ģimnāziju pēc 6. klases, vienalga kuru, tikai uz ģimnāziju!"
skolu salīdzinājums pēc olimpiāžu rezultātiem ir kārtējā stereotipa uzturēšana. Olimpiāžu rezultāti vispār neko neizsaka. Būtu ļoti interesanti ja tiktu publiskoti dati par to, cik no olimpiāžu uzvarētājiem mācās pie skolotājiem, kas ir olimpiāžu uzdevumu stādītāji. cik olimpiāžu uzvarētāji ir kopā ar skolotājiem strādājuši papildus katru nedēļu, lai sagatavotos olimpiādei. līdz ar to lielākā daļa olimpiāžu uzvarētāju ir nevis gudrākie, bet labāk sagatavotie. turklāt pilsētas skolās gudrākos bērnus ir grūti motivēt dalībai mācību olimpiādēs - diplomiņi un atzinība skolai nav pietiekams vilinājums, lai atteiktos no savām interesēm atbilstošākiem pasākumiem. turklāt spēja uzvarēt olimpiādēs ne vienmēr ir sastīta ar tiešām dziļām un pamatīgām zināšanām priekšmetā (jo kā mēs inām, jo dziļākas zināšanas, jo grūtāk izvēlēties vienīgo pareizo atbildēšanas variantu, par katru niansi nākas šaubīties), olimpietim jābūt ar ātru,un veiklu domāšanu, labu intuīciju un, galvenais, vēlmi uzvarēt.. un te nu mēs esam nonākuši pie olimpiāžu vietas un lomas mācību procesā - ir skolotāju pulciņš un viņu skolēnu pulciņš, kas piedalās mācību olimpiādēs kā spēlē spēles pēc. pa valsts līdzekļiem. un neviens negrib saprast, ka šo olimpiāžu gatavotāju un dalībnieku komandas faktiski ir profesionāļi šājā spēlē, un šo dalībnieku rezultāti savstarpējajā sacensībā NEKĀDI NERAKSTURO IGLĪTOTĪBAS LĪMENI SKOLĀ, NOVADĀ VAI VALSTĪ. OLIMPIĀDES IR LIETA PAR SEVI.
Ģimnāziju augstprātībai pret savām kadru kalvēm - parastajām pamatskolām - ir neizmērojams. Īpaši to dabū izjust(mūsu novadā noteikti) tie, kas iestājas ģimn. pēc 9. klases. Dzēlīgi komentāri jāklausās pastāvīgi.
Ja ģimnāzija savāc krējumu no visām skolām, lai attīstītu bērnu talantus, tad tas ir apsveicami, bet, ja pēc tam pretnostata izglītības līmeni parastā lauku skolā (kuras labākie iekļuvuši elitārā ģimnāzijā), tad tas jau ir vērtētāju un "statistiķu" kauns. Ģimnāzijās ir vairāk stundu eksaktajos priekšmetos, ja tās ir ar matemātikas un dabaszinātņu virzienu, vairāk humanitāro priekšmetu stundu humanitārajās programmās, bet eksāmeni ir visiem vienādi. Zākāt lauku skolas par zemu izglītības līmeni ir zema līmeņa speciālistu "lielākā kompetence"
Ģimnāzijas neatklāj talantus. Tie jau ir atklāti pirms nokļūšanas ģimnāzijās.
Kas ir grūtāk - mācīt iestājpārbaudījumus izturējušos vai mācīt nelabvēlīgo ģimeņu atvases?
Kopmītņu trūkums tiešām ir problēma. Cerams, ka tagad gaidāms uzlabojums!
Un ja mani 2 lauku bērni (16 skolēnu klasē, kur ir augšas-1/4, vidus nav, pārējie- problēmbērni- bez palīgskolotājiem) izkož starpnovadu olimpiādē ģimnāzistus, novadu vidusskolas ar paralēlklasēm skolēnus .... . Man par gatavošanu - "0", arī no novada kaut kāda ievērība par sasniegumu "0". Spļāviens!
Ķīlis jau visu salaida dēlī ar "naida seko skolēnam". Ģimnāzijas ņēma pretī gandrīz visus, lai tikai sanāk skolotāju algām. Rezultātā, sekmju līmenis stipri nokritās. Ar šiem nepārtrauktajiem eksperimentiem visa sistēma ir salaista pakaļā.
uz ģimnāzijām skolēni dodas pēc 6.klases vai pēc 9. klases. ģimnāzijās ir iestāšanās konkurss - tāpēc ģimnāzijas saņem vislabāk sagatavotos un vislabāk motivētos skolēnus. un , kad klases nokomplektētas, tad uztur konkurences cīņu starp skolēniem. un te nav ne smakas no kompetencēs balstītas izglītības,
Uz kā rēķina ģimnāzijas ir tās labākās? Nosmeļot labākos citām skolām . Arī par to der padomāt. Skolēniem bieži vien galvu sagroza tikai pats vārdiņš - Ģimnāzija!
"Mums ir jārada apstākļi un motivācija, lai labākie valsts pedagogi tiek iesaistīti un kļūst par ekspertiem jaunā kompetenču pieejā balstītā mācību satura izstrādē," - KĀ ministrs tos radīs?
Šajā gadījumā rosinājums mainīt tieši Valsts ģimnāzijām ir tāpēc, lai tās atbalstītu. Valsts ģimnāzijas ir tās, kas bieži paceļ izglītības latiņu, tāpēc izm domā, kā sniegt atbalstu tieši šīm skolām, manuprāt.
Atbalstu domu, ka atmestu "nauda seko skolēnam" principu. Gan ne tikai valsts ģimnāzijām, bet visām skolām.
Komentāri
Rakstīt komentāru