Bērni uzticības tālruņa akcijā stāsta par vardarbību skolā
01.12.2015. 15:17
Kā ar to bērnu tiesībām, kas tiešām nāk uz skolu mācīties? Gan bērniem, gan vecākiem ir pozitīva attieksme pret skolu, mācībām. Ne jau vienmēr viņi ir izcilnieki. Taču viena daļa bērnu var atļauties visu- traucēt, ārdīties u.t.t. Viņiem ir visatļautība. Viņiem ir tiesības! Nereti arī šādu bērnu dēļ skolotāji vienkārši no skolas aiziet, ja vairs galīgi nevar izturēt. Pārējiem ar to visu jāsadzīvo. Kā ar šo bērnu tiesībām?
man stundās laikā,kad aizrādīju ,lai neklaigā un ļauj citiem bērniem dzirdēt manis teikto un mācīties,viena 2.klases skolniece pateica,ka man NEESOT TIESĪBU VIŅAI TĀ TEIKT.Bērnam grūti ,jāļuj klaigāt,tas nekas ,ka citiem sāp galva un nevar mācīties.Psihologa un sociālā pedagoga arī mums nav,pašiem jātiek galā,bet kā,ja nav NEKĀDU tiesību,tikai pienākumi.
nelīdz arī tas,ka vecāki tiek uzaicināti uz stundu un vecāki redz kā izturas viņu lolojumi pret citiem.Daži saka,ka viņi NEKAD tādos apstākļos nespētu strādāt.
tiesības ir tikain dažiem skolēniem,kuri atnāk uz skolu nemācīties,regulāri traucē stundas,lauz',plēš,kaujas,bet pārējiem ,tai skaitā skolotājiem nav nekādu tiesību ne mācīt,ne mācīties,jo nedrīkst aizskart dažu izlaisto ,neapčubināto bērnu jūtas.Kurš padomās par tiem bērniem ,kuri nekaujas ,bet vēlas mācīties>Kad beidzot arī viņu tiesības tiks ievērotas?Par skolotāju uzticības tālruni piekrītu,tāds noteikti vajadzīgs,lai pastāstītu PAR VECĀKU BEZKAUNĪBU,PAR ATZĪMJU IZSPIEŠANU PAR NEKO UN VISU CITU.
noteikti,jo skolotājs jau radīts tikai priekš tā ,lai visu laiku kādu izšķirtu,kādu nobārtu,tikai kad lai māca?Nu ja,mums jau vēl ne tikai psihologam,bet arī policistam,ārstam un visam kam tik vēl nebūt par to pašu algu.
Mani tomēr vairak par skolēnu vardarbibu uztrauc vecāku mobings pret skolotājiem.Skolēnu fantāzija ir neaprēkinama un vecāki visam tic,ko lolojumi stāsta.
Cik saprotu,vecākiem sagāda baudu -rakstit sūdzibas direktoram,skriet pie skolas administracijas,sūdzēties.
Bet skolotājs ir spiests zemoties administracijas priekšā un vecāku priekšā kā vergs.
Jā-esmu skolotāja un brīžiem gribas skaļi kliegt-ak Dievs ,kādēļ .
atvainojos, augstu vardarbības līmeni.
Bērni ir ne tikai vecāku spogulis,bet visas sabiedrības spogulis. Ja būtu veikti pētījumi,tad parādītos reģioni un skolas ar ļoti aukstu vardarbības līmeni / pat pirmsskolas izglītības iestādes / un turpat blakus ar ļoti zemu.
Pilnīgi piekrītu, ka bērns ir vecāku spogulis... Šodienas visatļautība un, ja bērns netiek mājās audzināts un sodīts par pārkāpumiem skolā... un ja vecāki "neies kopsolī" ar skolotājiem un klases audzinātāju, tad arī mīļā māmiņa "ja ja" pūles vienai pašai audzinot tikai ar kulakiem, būs veltas, jo agresija izraisa agresiju... ja vainosiet un apsūdzēsiet skolotājus, tad varu pilnīgi droši teikt, ka desmitkārtīgi būsiet dziļā purvā un viena (kaut arī ar tēvu) netiksiet ar problēmām galā.
Par tiem bērniem, kas aug praktiski bez vecākiem, ir jādomā dienestiem, nevis citu bērnu vecākiem. Viņiem jau saviem bērniem laika nepietiek. Es saprotu iepriekš minētajā komentārā, ka tieši Jānītis, Pēterītis un Kārlītis varētu būt tie, kas agresora dēļ zvana uz uzticības tālruni, kamēr pats agresors sūdzas vecākiem, ka "viņš jau neko". Tas, protams, ir šausmīgi, ka daļa bērnu aug paši, bet arī tad nav jācieš citiem bērniem, jo tas cits neko nav izdarījis. Dažādi dienesti ir tie, kas mēģinās atrisināt problēmbērnu situāciju. Un, tad jau mediķi lems, ir vai nav diagnoze, kas bērnam atļauj atrasties kopā ar citiem vienā kolektīvā, nevienu neapdraudot.
Domājat taču arī par nabadzīgiem bērniem un bērniem kuriem vecāki nestrādā un tērē naudu tikai:azartspēlēm, alhakolam...
Jūs tik visi noraidat un noraidat bet kas ir ar bērniem kuriem tiešām ir problēmas dzīvē un tas par Jānīti, Pēterīti un Kārlīti:vai tiešām tavs bērns tikai dēļ tā ka neizturēja zvanīs uz uzticības tālruni?
Ja tas tiešām ir vienmēr bijis ieturēts un atbildīgs bērns, un viņam vienu reizi "neiztur nervi", tad visiem apkārtējiem uzreiz būs skaidra situācija. Tikai biežāk tās ir agresīvo bērnu atrunas vecākiem, sak, es jau vienkārši neizturēju, jo Jānītis mani nemitīgi pazemo. Pēc nedēļas jau Pēterītis būs tas pazemotājs, vēl pēc nedēļas Kārlītis, bet vecāki tikai tic un aizstāv savējo - "viņš jau neko, viņu aiztika, viņš neizturēja...". Realitātē tā nav - ja kāds visus apsaukā, tad viņu ātri vairāki "noliek pie vietas". Savukārt, agresīvais nezina kur savu agresiju likt, tad tik meklē iedomātas situācijas. Ja klasē kāds aiztiek vairākus citus bērnus, tad iemesls nav tajos citos, bet viņā pašā.
Aizstāvu zuzi! Ja viņa neaudzina bērnu ar īpašām vajadzībām, bet bērnu ar parastām vajadzībām, tad viņa šo situāciju zina no otras puses, ko, savukārt, nezināt Jūs. Bērni ar parastām vajadzībām var pārvērsties par bērniem ar īpašām vajadzībām, ja viņus regulāri, gadiem ilgi terorizē kāds ar īpašām vajadzībām. To mēs nedrīkstam pieļaut, tādēļ nav loģiski mēģināt integrēt bērnus, kam vispirms ir jāsaprot sava rīcība pret apkārtējiem. Ja viņa slēdzienā ir rakstīts "agresīvs", tad tas vien jau liecina, ka apkārtējiem bērniem viņš ir bīstams!
Zuze, izaudzini vienu bērnu ar īpašām vajadzībām un tad apspriedīsim šo tēmu! Pastāv arī iespēja, neizteikt savu viedokli, ja neizprot lietas būtību.
Turpināsim integrēt parastajās skolās bērnus ar īpašām vajadzībām, it īpaši tos, kam medicīnas slēdzienā rakstīts "agresīvs"un šo zvanu būs ar katru mēnesi arvien vairāk. Sistēmā, kur tiesības ir tikai bērniem, tajā skaitā agresīviem, vispirmām kārtām agresīviem, jo tie savas tiesības ar varu izsit, neko labu nevar gaidīt
Un ko darīt vecākiem, ja tas, kurš visu laiku mobingojis citu bērnu pēkšņi dabūjis pretī?Un visur "pēkšņi" skaitās cietējs. Pat visjaukākajam bērnam vienā brīdī nervi neiztur, nemaz nerunājot par jūtīgu bērnu. A skolotājai vienalga, kāds klimats klasē, viņai par maz maksā, nav laika, jāstreiko. Ko man mācīt savam bērnam, neaizstāvēties?
Katrs bērns-vardarbības saskatītājs citu rīcībā varētu pasūdzēties arī par to, ko pats dara citiem!
Ģimene ir bērna atspulgs. Ja bērns ir ģimenē audzināts un tajā noteiktas striktas robežas, ko drīkst darīt, un, ko nē, jo būs sods, tad tāda visatļautība nepastāvēs. Vispirms bērna pienākumi, kuriem jābūt izpildītiem, un tikai tad - tiesības.
Ko gan jūs gribat, skolā skolotājs pateikt neko nevar agresīvajiem skolēniem, uzreiz ir klāt vecāki un piedraud izvazāt pa attiecīgajām instancēm. Bēni to ļoti labi saprot un izmanto, jo zina, ka skolotājs neko nevar atļauties teikt. Pati esmu dzirdējusi, ka 12 gadīga dāmīte skolotājai,par aizrādījumu, piedraud, ka pazvanīs un pasūdzēsies, ka skolotāja pārkāpj viņas tiesības. Bērni ir aizmirsuši, ka viņiem ir arī pienākumi un daudzi vecāki to nemāca saviem bērniem, jo paši uzskata, ka pašiem ir tikai tiesības un pienākumu nav.
Komentāri
Rakstīt komentāru