Lietotājvārds
Parole
atvainojos, ne tur trāpīju.
Skolas Vārds" 29. maija numurā ir uzskaitīti darba grupas darboņi - vieni ministrijas ierēdņi un skolu direktori. Nevienu skolotāju nemanīju.
Šajos komentāros nav ko redzēt. Netērējiet savu laiku - šeit ir tikai salūzusi teksta formatēšana un neproduktīvas diskusijas.
Ja cilvēks mācās- regulāri, nevajadzētu būt tādām paniskām bailēm no eksāmena. bet eksāmenus vajadzētu praktiski visos priekšmetos- tikai ne centralizētus. Tad varētu izpausties skolu specializēšanās. Pāris gadu laikā arī rastos priekšstats par katras skolas stiprām un vājām pusēm un absolventiem jau gandrīz uz pieres būtu rakstīts, kas viņam iekšā.
ok ----to zhurka 30.05.2014. 08:22:50
Piekriitu. Zinaat, but izglitotam nevis nav stiliigi , bet vispar nav modee, but blaustigam pamatnacijas parstavim un demosntret visatjautibu,(veerosjums ka berni uzvedas kino un ekkursijas) , luk, tas ir modee. Ja agrak bija kauns par nepadaritu darbu, tad tagad tas ir kruta jeb stiliigi , prast pasutit pedagogu ari tas ir kruta un stiligi un tikai botanikji macas , bet tie jau nav cilveki tie ir augi:)))
Ir diivaina situaacija. Uznejemejam vajag, citeeju: disciplentu , ilgstoshi domajoshu un spriest spejoshu darbinieku. Skolaa ir visatjautiiba, jo kad skolotajs pieprasa kartibu -emocionala vardarbiiba, kad skolotajs pieprasa disciplniu - mobings vai bosings ari psihologiskais , kad skolotajs pieprasa ilglaicigu domashanu, vinju uzskata par vecu un nemodernu putnu biedekli , kuram ir stereotipa domashan. Jautajums? Ka var dabut gatavu stradatspejigu darbienieku ja skola ir viss atljauts un skolotaji drizak atgadina Turcijas kurortu animatorus nevis cilvekus , kuri ietrenee iemanjas prasmes un attieksmes pret macibu darbu, jo viss tas, ko pieprasa: ierasties laik'a, darbu padarit un nodot laikaa, pazinjot par neierashanos, paveikt to ko si panjemies, sakartot savus macibu piederumus , pakluste, kad stasta un uzruna skolotajs , ir emocionalaa vardarbiiba? Varbut butu jasak ar to, ka skola ir valsts finanseeta iestade, kura ir sava kartiba , kura ir jaievero un, ja to nedara, tad ir paredzeti sodi, jo man ka nodoklju maksatajam rodas jautajums , ko daudzi te skola vispar ampelejas un man par to vel jamaksaa? ,
Piekrītu, ka eksāmenus vajag, lai stimulētu kvalitatīvu zināšanu apguvi. Neatzīstu centralizētos eksāmenus. Būtu jāatgriežas pie biļešu sistēmas, kur katrs skolēns, arī vecāks varēja saprast, kas tad īsti ir jāiemācās, jo biļetēs bija ietverta visa galvenā mācību viela - paši pamati. Toties tagad centralizētajos eksāmenos pārbauda nevis zināšanas, bet skolēna attapību. Šobrīd skolēns eksāmenos tikai apvelk, ieraksta, bet nerunā. Arī vērtēšana būtu lētāka un ātrāka, jo komisija vērtējumu protokolā ieraksta uzreiz. Komisijās varētu ielikt novērotājus no visām IZM struktūrām, partijām ...Un galvenais - skolēns uz eksāmenu mācītos, jo zinātu, ko tad varētu tur prasīt.
Jā jā, mums vajag labas atzīmes, kas notušē patiesībā sliktas zināšanas. Zināt jau vairs nav stilīgi.
īsi un konkrēti 30.05.2014. 00:27:27
Papildus eksāmens neraisīs interesi vai labākas spējas - tas raisīs lielāku stresu, vairāk bezmiega naktis, un vairāk sliktu atzīmju. Padomājiet taču vienreiz loģiski, ir apnicis ''tad kad MĒS bijām jūsu vecumā...'' un tieši tādēļ arī Latvija ir tik atpalikusi, jo valsti vada kādi pensionāri, kam nav ne jausmas kas notiek pasaulē! Vispirms uzlabojiet izglītības sistēmas pamatus, lai mēs zinātu vismaz PUSI no tā, ko mācās cietviet pasaulē, un tikai TAD sācies dot papildus. Un vēl kas - NE VISI VĒLAS BŪT INŽENIERI, TIKAI TĀDĒĻ, KA KĀDS BŪS NOLICIS TO NOLĀDĒTO EKSĀMENU NENOZĪMĒ, KA VIŅŠ AUTOMĀTISKI KĻŪS PAR INŽENIERI
Secinātājs 29.05.2014. 23:27:28
11. Klases skolnieci, kura neatšķir vārdus ekstrakts no eksakts un raksta ar daudzām kļūdām, nāksies apbēdināt, pastāstot, ka cilvēkam, kurš vēlas studēt vajag ne tikai naudu, bet, vēlams, arī prātu un zināšanas. Tos, kas domā, ka viņi būs gana gudri, ja mācēs tikai muldoloģiju, arī diemžēl jāapbēdina. Nebūs. Jūs visu mūžu kāds čakarēs, visādi naudas kāsēji -viltus ekstrasensi, kas muld par vibrācijām un enerģijām, paši nezinot, par ko īsti runā, un jūs klausīsieties vaļā mutēm. Jūs čakarēs komersanti, grāmatveži un citi rēķināt pratēji. Jūs čakarēs brīnumzāļu un brīnumaparātu tirgotāji utt. un tml. Milzīgas biznesa struktūras turas uz to, ka ir tādi, ko var čakarēt. Tādi, kas paši neizprot, kā darbojas lietas un blēņas neatšķir no patiesības.
domaju, ka fizika un kimija ne visiem iet tapat, ka man un nedomaju, ka butu vajadzigs eksamens tajos prieksmetos, jo liek tie kuriem ,tie ir vajadzigi, man, piemeram ,ka skolniecei riebjas fizika un kimija
Varbūt tiešām centralizētie eksāmeni sevi izsmēluši - varētu būt centralizēti diagnosticējošie darbi, lai radītu kaut kādu kopainu ,bet augstskolās- iestājeksāmeni. Nebūtu jālauž šķēpi, ka topošajam aktierim ārkārtīgi jāmācās ķīmija!
Iegūto informāciju ir arī jāizprot. Jāzin arī kur un ko meklē. Tātad zināšanas diemžēl vajadzīgas. Priekš tam jau arī vidusskolas ir. Tam, kas grib strādāt ar rokām, nevis galvu, vidusskola nav vajadzīga (ne tā ķīmija, ne tā fizika, nedz arī matemātika augstā līmenī- tik tā, lai naudiņu saskaitīt var!
Reāli , kāds sakars tagad domāt par studijām ? Lielāka daļa vecāku nevar nemaz atļauties laist bērnu studēt . Nevienam nav darbs , nav alga . Studijas nemaksā 20 euro mēnesī , bet aptuveni 1200 , atkarībā no izvēlētā novirziena . Es mācos 11.klasē , un mani biedē doma par obligātu eksāmenu fizikā vai ķīmijā . Skolās ir ļoti maz skolēnu , kuriem ir ekstraktā domāšans , to vien pierāda zemais eksāmenu kārtotāju skaits . Nedomājiet par to , ka nav inženieri u.t.t. , padomājiet par to , kā bērni vispār iekļūs augstkolās , ja ir maznodošināti .
Interesants likās tēmas pirmavots: uzņēmējiem vajag, tāpēc jādara. Un nu te visi izsakās. Kamēr necels izglītības kā tādas prestižu sabiedrībā, tikmēr arī prezidenta lēmums nepiespiedīs vidējo vidusskolēnu normāli mācīties - jau sen neviens nerunā par zināšanām, bet par atzīmēm,- kuram ka tik 4 balles, cits karo par vairāk. Kādas ir zināšanas, reti kurš apcer. Un ne jau izglītības saturs vainīgs, bet postulētā vērtību sistēma sabiedrībā, kuras simbols ir alga.
Arnim... Patreiz ar dabaszinātņu mācību priekšmetiem un to saikni ar ražošanu ir tāda pat situācija kā jautājumā: "Kas bija pirmais - vista, vai ola?"... Nevar izveidot tādu ekonomikas modeli, lai tas pats radītu vēlmi mācīties un studēt dabas zinātnes, jo nav jau to cilvēku, kas būs tās "mugurkauls, smadzenes un muskuļi"... šādi cilvēki nevar rasties, jo jaunajiem cilvēkiem nav motivācijas... Sistēma jārada un tā pati veidosies, ja tiks veikti mērķtiecīgi stimulējoši soļi. Administratīvus, juridiskus soļus veikt ir visvienkāršākais, ko var darīt, lai dotu "zaļo gaismu" ražošanai ar augstu pievienoto vērtību (kā Šveicē), bet vienlaicīgi ar "pātagas" un "burkāna" palīdzību jāmotivē jauniešus, kuri tajā ekonomiskajā "paradīzē" nonāks, labākajā gadījumā pēc 8-10 gadiem.
Citāti no iepriekšējiem komentāriem: "Tagad ir cits laikmets, kur informāciju var iegūt jebkurā brīdī, galvenais iemācīties to pareizi pielietot" Informāciju jau mūsdienu skolēni prot sameklēt, bet atsijāt nepieciešamo pārsvarā neprot, jo balstoties uz "meklētāju" paradigmu, galvās neveidojas strukturētu, uz izpratni balstītu zināšanu sistēma. Tāpēc jau pat priekšā noliktas formulu lapas nepalīdz. Problēmu risināšana uz gatavām formulām attīsta lineāru domāšanu un tiklīdz "izlec" no lineārās ķēdītes, tā iestājas pilnīga nevarība. ----- "Jābūt nopietnam darbam mācību stundās visā mācību laikā." --- Vienlaicīgi panākt dziļu skolēnu interesi par 5-8 dažādu mācību priekšmetu tematiem nevarēsim nekad. Tāpēc interese nekad nebūs galvenais motivējošais elements visos mācību priekšmetos. Tāpēc "burkāna" vietā vajag arī "pātadziņu"... Centralizētie eksāmeni vairākos mācību priekšmetos būs tā "pātadziņa", kas liks daļai skolēnu tomēr pacensties un pēc gadiem izrādīsies, ka tas būs bijis ļoti noderīgi, ka izglītība ir vispusīga... Citādi TV spēlē VIP 3 mūsdienu vīrieši nezina kāda ir strāvas stipruma mērvienība... Nosēdini 3 piecdesmit gadīgas sievietes, kuras kārtoja 8 eksāmenus beidzot vidusskolu un kāda noteikti zinās... ---- "Vajadzētu nopietni padomāt arī par matemātikas, fizikas un ķīmijas programmu. Patreiz tie ir slima suņa murgi. 99% no tā visa dzīvē nav vajadzīgs"----- Atgādinu, ka vispārizglītojošā vidusskola NAV vieta, kur iegūst profesiju, tā ir vieta, kur cilvēks pārsvarā beidz metodisku, plānveidīgu sava vispārējā redzesloka paplašināšanu... tā. lai astronomiju nejauktu ar astroloģiju, spriegumu ar strāvu, masu ar svaru, halucinācijas ar spokiem, lai zinātu, ka Ķeizars Vilhelms II parādi Rīgā nepieņēma 1983. gadā... utt.
Tiem, kas apgalvo, ka fiziku nevarot saprast, laikam viss, kas notiek apkār, ir "dieva griba". Tad tiešām nekādas atbildības, nekādas prāta piepūles - saliek tik rociņas un gaida, kas būs...;)
Dzintra - pievienojos Arnim 29.05.2014. 17:23:22
Arnis 29.05.2014. 16:54 Valdībai būtu jāpieņem pārdomāti un izpildāmi lēmumi. Pārsteidzīgi lēmumi, kuriem nav seguma un pamatojuma, ir jāatceļ. Ar varu eksaktās zinātnes mīlēt neiemācīs. Jārada tāda ekonomiskā vide, lai rastos vēlme apgūt šāda veida profesijas. Tur lūk būtu jāstrādā uzņēmējiem., nevis jājaucas lietas, kurās viņi nav kompetenti Pilnīgs atbalsts Druvietes kundzei!!! Vēl - piekrītu, ka skolās ir JĀVEIDO pozitīva vide, jāstrādā vairāk praktiski un galvenais - jāatgriež skolās pedagogi - praktiķi un iepriekš dažādām metodēm nomainītie vīrieši, kuri savu darbu parat un zināja:)
laimiņai - 29.05.2014. 17:20:50
laimiņa 29.05.2014. 15:50 kāds naivums! skolās vīriešu nav un nebūs nevis tādēl,ka kāds tos izēdis,bet tāpēc,ka alga ir nožēlojama un neviens sevi cienošs čalis neies mācīties par skolotāju,ja tikai tas nav dzīves aicinājums. Un ja tas ir dzīves aicinājums - vai tas ir nosodāmi? Par to algu - tas ir LIZDAS izdomāts mīts, lai slēptu, ka naudas pitiek, tikai sadalīšana nu nekāda:( Un sadalīto vēl 2x pāradala... Ne jau algas ir skolotāju problēma, esi reāliste, laimiņ:(
Kāpēc starp šiem "izvēles" obligātajiem priekšmetiem tad nevarētu būt arī bioloģija, vismaz kāds vairāk uzzinātu par sevi un procesiem sev apkārt, varbūt pat dakteris sanāktu,...nu nespēj tak visi "pavilkt" fiziku un ķīmiju, būsim reālisti, un ko tad šiem nespējīgajiem - vispār liegsim iegūt vidējo izglītību???
Valdībai būtu jāpieņem pārdomāti un izpildāmi lēmumi. Pārsteidzīgi lēmumi, kuriem nav seguma un pamatojuma, ir jāatceļ. Ar varu eksaktās zinātnes mīlēt neiemācīs. Jārada tāda ekonomiskā vide, lai rastos vēlme apgūt šāda veida profesijas. Tur lūk būtu jāstrādā uzņēmējiem., nevis jājaucas lietas, kurās viņi nav kompetenti Pilnīgs atbalsts Druvietes kundzei!!!
Eksāmens neraisa ne interesi, ne talantu kādā mācību priekšmetā, tas ir atkarīgs no skolotāja un paša skolēna. Ja bērnam 'nepielec' priekšmets, viņam tas sagādās tikai riebumu, pat ja skolotājs ir pats labākais, kas vien var būt. Jā, mūsdienās trūkst speciālistu, jo tehnoloģijas kļūst arvien sarežģītākas un diemžēl vajag gudrus prātus, kas ar tām tiek galā. Drīz jau pat vairs krāvējus nevajadzēs, jo visu darīs roboti, tādēļ savā ziņā notiks tāda kā dabiskā izlase - darba tirgū (un dzīvē) izdzīvos tie, kam ir augstāks intelekts un kas spēs ne tikai 'pavilkt' eksaktās zinātnes, bet arī tās 100% izprast (izklausās mazliet pēc eigēnikas, bet to arī mūsdienu pasaule grib, atsijāt 'stulbos' no 'gudrajiem' un ļaut komfortabli dzīvot tikai tiem, kas var dabūt doktora grādu eksaktajās zinātnēs). Elementārā līmenī visiem jau fiziku (un citas dabaszinātnes) iemāca skolā, par to nav šaubu, bet uz augstskolu iet tie, kam tās tiešām padodas. Ja, piemēram, esmu dunduks, kas likuma dēļ bija spiests likt eksāmenu un noliku to uz knapi 40%, jo nepadodas priekšmets, lai arī esmu centīgs cilvēks (jā, ir iespējams būt zemi vērtējumi arī 'centīgam' cilvēkam, tāpat kā daži sliņķi dzīvo uz 8niekiem) , vai man ir jēga iet uz augstskolu, kur būs pilns ar cilvēkiem, kas priekšmetu zina uz 80% un uz augšu? Protams, ka nē. Tā būtu lieka laika tērēšana, jo neesmu konkurētspējīgs. Tāpēc padomājiet, pirms piespiediet visus mācīties pēc viena standarta. Vai arī izdomājiet, kā no mazotnes attīstīt interesi un domāšanas veidu, lai izaudzinātu zinātniekus.
kāds naivums! skolās vīriešu nav un nebūs nevis tādēl,ka kāds tos izēdis,bet tāpēc,ka alga ir nožēlojama un neviens sevi cienošs čalis neies mācīties par skolotāju,ja tikai tas nav dzīves aicinājums.
Atbalstu Druvieti - PIETIEK teoriju!!! 29.05.2014. 15:31:43
At balstu Druvietes k-dzes lēmumu par pārspīlētu centralizēto eksāmenu daudzumu! Vajag skolās atkal ieviest PRAKTISKUS priek;smetus - darbmācību, kur fiziku un ķīmiju redz praksē! Skolā jāatgriež Skolotāji (īpaši vīrieži), kuri "izēsti" ar papīrošanu!!! Īsts inženieris un kārtīgs pētnieks iznāk no cilvēka, kuram ir praktiska saprašana, zināšanas un prasmes koka, metāla un citu līdzīgu materiālu apstrādē, veidošanā un izpratne IT izmantošanā praksē (projektēšanā!). Te var pievienot arī tekstilu, kas var būt vēl viena joma. Ēst gatavošana - to elementāri iemācās un prot ikviens! Tomēr arī to, tiem kuri vēlas, var atstāt!
Skolēns 29.05.2014. 12:29 Uzņēmēji, veidojiet kārtīgus uzņēmumus ar pietiekamu darbavietu skaitu. Nevajag jaukties izglītības priocesā, kur jau tā daudz kas šādu iejaukšanos dēļ ir sabojāts. Piemēram ieviesa prakses uzņēmumā un tagad pedagogus uz prakses laiku no darba atlaiž, vai pavisam padzen (ja negrib mazu algu par to pašu darbu saņemt) - IT KĀ praksi vadot uzņēmuma speciālists... Tad kam skolās vajag pedagogu - lai tie uzņēmumu "speciālisti"ar vada stundas (par skolotāja aldziņu???) 0 varbūt tad beidzot skolu vadību ar patrenkātu. Ne jau treorētiskais eksāmens Jums inženierus dos - vajag atdzīvināt darbmācību, kur māca normāli skolotāji un neraksts kontroldarbus, bet dara praktiskas lietas (iekļaujot arī fizikas un ķīmijas vielu). Vajag praktiķus - ne teoretizētājus!!!
Tie, kam fizika un/vai ķīmija padodas, lai arī kārto to eksāmenu. Kāpēc visiem tas būtu jādara?
Georgijs Latvānis 29.05.2014. 15:09:09
Ne visi grib būt inženieri!
Fizika kaut elementārā līmenī ir jāzin katram. Tāpēc eksāmenu varētu kā obligātu diferencēt un tad skolēni varēs izvēlēties 'pēc savām spējām un vajadzībām.
rv1g skolēns 29.05.2014. 14:02:12
Kāda atšķirība - obligāts vai nē. Izglītotam jaunietim obligāti jāliek viens no šiem eksāmeniem! +nevajag stāstīt cik grūti mācīties, neatceros kad pēdējoreiz mājās mācījos, bet olimpiādēs vietas tikuntā
Beidzot 11.klasi (padomju laikos) liku eksāmenu fizikā. Cik atceros, izvilku biļeti par transformatoru.Noliku, tolaik uz 3. Strādāju tagad par grāmatvedi un neredzu nekādu sakarību , kāpēc man bija jānervozē tolaik nolikšu vai nē, tāpat neko īsti vairs neatceros. Kāpēc gāju vidusskolā? Tāpēc, kad īsti vēl nezināju uz kurieni iet. Pēc vidusskolas aizgāju mācīties , tanī laikā saucās, datu operators. Pabeidzu un dzīve iemeta mani grāmatvedībā, bet iegūta profesija, man ļauj drusku izprast kā darbojas dators. Tā kā, vai vajag tos eksāmenus? Nezinu. Vai tad vairs nav ķīmijas novirziens?
"skolotājai" Es gribētu Jūs iesedināt skolēnu vietā un pavilkt visus vidusskolas priekšmetus piljnā apjomā. Domāju, ka pēc mēneša Jums negribēsies pat skatīties uz skolas pusi.Tagad ir cits laikmets, kur informāciju var iegūt jebkurā brīdī, galvenais iemācīties to pareizi pielietot - tur tas joks aprakts. Jāmaina metodika!!!
"laimiņa" Jūs domājat reāli. Paldies.
Pieaugušie pat nemāģina izprast bērnu psiholoģiju un fizioloģiju, bet veido mācibu saturu pēc savām spējām un vienā konkkrētā priekšmetā, neaptverot to ka skolēnam dienas laikā ir jāpārslēdzas uz vairākiem priekšmetiem. Mūsu bērni ir daudz izglītotāki nekā mēs paši, to apliecina izaugsme visās jomās, ja ne tad pasule iet uz galu!!! PIERĀDIET PRETĒJO!!!
Centralizētais eksāmens fizikā nepanāks to, lai darba tirgū ienāktu speciālisti, to jāviecina pašiem uzņemējiem: 1)jānodrošina prakses vietas, 2)jānāk uz skolām un jāreklamē profesionālā darbība, 3)augstskolām jāatjauno iestāj eksāmeni. lai reāli redzētu nākamo studentu reālās spējas konkrētā jomā, tas liks skolēniem vairāk interesēties par šo jomu, 4)jāmaksā konkurētspējīga alga darbiniekiem, kuri paši reklamēs ikdienā noteiktu uzņēmumu, nozari un t.t. Nav jāmeklē vainīgos,bet pašiem arī kaut kas ir jādara. P.S.ja kāds izlasīja Paldies!!!
Tiem durakiem ,,augšā,, nesaprot,ka tas ir stulbums,visiem vienādi spiest iekšā visu pēc kārtas. Lai stāvētu aiz letes,raktu grāvjus,ceptu maizi utt.,nav vajadzīga augstākā matemātika,ģeometrija,ķīmija utt.. Viens duraks vēl stāsta,ka tikai matemātika attīsta domāšanu!? Ritīgi sāku domāt tad,kad iepazinos ar filosofiju un sāku studēt psiholoģiju...! Neatceros.ka man būtu bijusi vajadzīga augstākā matemātika un visi pārējie murgi. Katram ir jāzina ko viņš vēlās un uz to jatiecas tad arī būs spečuku diezgan! Šķiet,ka tepat jau bija vienas skolotājas raksti par mācību reformu un teikšu ,ka tie ir prātīgi. Būtu manā laikā tāda mācīšana,būtu jau akadēmiķis...
Uzņēmēji, veidojiet kārtīgus uzņēmumus ar pietiekamu darbavietu skaitu. Nevajag jaukties izglītības priocesā, kur jau tā daudz kas šādu iejaukšanos dēļ ir sabojāts.
Ar centralizētajiem eksāmeniem nekādi nevar uzlabot zināšanas fizikā, ķīmijā utt. Jābūt nopietnam darbam mācību stundās visā mācību laikā. Galvenai jābūt gada atzīmei.
Vajadzētu nopietni padomāt arī par matemātikas, fizikas un ķīmijas programmu. Patreiz tie ir slima suņa murgi. 99% no tā visa dzīvē nav vajadzīgs (ja nestrādā zinātņu akadēmijā par vadošo pētnieku.)
Ejiet bietēs ar savu fiziku un ķīmiju! Darba devēji - maksājiet beidzot normālas algas!!!!!!! P.S. - ar normālu algu es domāju 2000 eur.

Rakstīt komentāru

Lūdzu norādiet segvārdu!
Lūdzu ierakstiet komentāru!
9+2=
Kļūda!
Maksimālais komentāra garums ir 2000 zīmes. Portāla lietotājs atbild par saviem komentāriem, kas pievienoti rakstiem. E-klase aicina portāla lietotājus ievērot morāles un pieklājības normas, nekurināt un neaicināt uz naidu un diskrimināciju, kā arī iztikt bez rupjībām. E-klase patur tiesības komentārus nepublicēt vai dzēst.