Latvijas skolēni - vislielākie stundu kavētāji pasaulē
05.10.2016. 17:24
Domāju, ka tas saistīts ar skolotāju attieksmi pret bērnu un skolēnu savstarpējās attiecības, kādēļ bērns kavē skolu. Bērns skolā izjūt bailes, nedrošību. Mājās taču viņš nāk!
Vecāki ar to nodokļu maksāšanu galīgi aizmirsuši, ka skola nav restorāns, kur mūziku pasūta tas, kurš maksā. Un vecākiem ir savi pienākumi - tai skaitā nodrošināt, ka bērns apmeklē skolu. Ja vecāki šo pienākumu nepilda, viņiem pat var uzlikt administratīvo sodu. Tādi gadījumi ir nav nemaz tik reti.
Neaizmirstiet, ka mūsu nodokļi nev tiešā mērķdotācija - to iemaksāju izglītībai, to policijai, so veselībai. Ja tā varētu, šobrīd ne centa nenovirzītu veselības jomai - tur tik un tā vienmēr pašam jāmaksā. Un valsts pārvaldei - nekompetences kalnagali. Vairāk iemaksātu izglītībai, policijai, armijai. Diemžēl tā tas nenotiek - viss aiziet vienā katlā, no kura smeļ un pa šķīvīšiem salej valsts.
LV vecāki un pārējie nodokļu maksātāji jau tā diezgan daudz par daudz ir iemaksājuši valsts kasei...un diemžēl beztolka!!! Akurproblēma laikam nodokļus nemaksā!!!
Akurproblēmai.
Kuŗā brīdī valsts maksā par to ka skolēns mācās, mājās, vecāku uzraudzībā... ???
Gribētos zināt, kuri bija tie skolēni, kuri piedalījās aptaujā?...
Man garšo ēst.
Tiesībsargs saka, ka par izglītību maksā valsts. Tātad, ja skolēns kavē stundu (vienalga, vai kāds iemesls - braukšanas skola, ceļojums, kafejnīca, uzpīpēšana,,,,,) - vecākiem jāatmaksā atpakaļ kasē valsts nauda.
Ja tie ir "ģimenes apstākļi", kas neļauj iet uz skolu - tad darbs sociālajiem darbiniekiem - ģimene uzskaitē un sekojam līdzi.
katrā skolā ir iekšējās kārtības noteikumi. un tur viss ir skaidri aprakstīts. tikai skolai nav tiesību (likumā paredzētu) veikt kādas soda sankcijas. pat izslēgšanu uz nedēļu no skolas par galīgi kaitniecisku uzvedību vecāki visdrīzāk veiksmīgi apstrīdēs ar kādas bērnu tiesību vai kādas citas tiesībsargājošas institūcijas palīdzību. tā kā mūsu valstī vispār vecāku atbildība par to, kas notiek ar viņu bērniem ir teorētiska un izplūdusi, tad skola neko nevar izdarīt, ja vecāks savu bērnu aizved mācību laikā uz Alpiem paslēpot vai uz Karību jūru papeldēt. vai atstāj uz trim dienām mājās pie mazākās māsas, kas apslimusi vai pie sasirgušās omes - lai vecākiem nav jāņem slimības lapa. vecāks pie mums ar savu bērnu var darīt ko grib, kamēr nav jāiejaucas kriminālpolicijai vai armijai.
atbilde mammai 2: un kā konkrēti Jūs ņemat dalību mācību satura vai tempu samērošanā sava bērna skolā?
Katrai skolai ir vajadzīgi ne tikai iekšējās kārtības noteikumi, bet skaidri formulētai un skolēniem zināmai un reāli realizējamai disciplīnas pārkāpumu seku sistēmai, kura darbojas.
ar jēdzienu "žurku skriešanās" apzīmē sacenības sacensību pēc, to parasti piesauc, lai apzīmētu patērētājsabiedrībā valdošo sacensību par zīmolu lietām, (un vispār luksusa lietām) , kas kļust par dzīves mērķi un ierauj cilvēku tādā vāveres riteni, jo daudz jāstrādā, lai daudz pelnītu, lai varētu pietiekami smalki tērēt. To nekādi nevar attiecināt uz mācībām skolā. Jo ir valsts likumīgi apstiprinātas izglītības programmas un mācību standarti un katrā mācību stundā skolēni pakāpeniski apgūst paredzēto. Pietiekami vērtējumi sākas no 4 ballēm. Ja bērns būs mākslinieks, viņam pietiks, ja apgūs matemātiku vai vēsturi arī uz 4 vai 5. Un to nu var jebkurš, kas stundā piedalījies un kaut ko apguvis. Bet ja vecāki grib , lai bērnam visi vērtējumi visos priekšmetos ir 8 līdz 10, tai pat laikā bērns katru mēnesi kavē vismaz 20-30 mācību stundas, tad, protams ir sarežģīti un stresaini. Un, cienījamie vecāki, skolēni paši nespēj izvērtēt cik nozīmīgs vai jēgpilns ir stundā notiekošais, Ja Jūs akli uzticaties savu bērnu vērtējumiem par "bezjēdzīgajām stundām" , tad viņi to noteikti izmantos.
Latvijā par skolēnu kavējumiem(neattaisnotiem!) atbildība tiek uzvelta tikai skolai, bet skola ir bezspēcīga, ja vecāki un ģimenes ārsti piesedz šādus kavējumus. Un kaut kad arī vecāki jau ir bezspēcīgi. Cik zinu, citās valstīs(uz kurām tik ļoti te labpatīk norādīt) lielākā atbildība ir vecākiem. Vai nu bērns ir skolā, vai slims - ārsta zīme. Tā ir vecāku atbildība. Ja parādās kaut kādi citi apstākļi, iesaistās sociālie dienesti - un ne jau skolā, bet ģimenē.
Bastotāji, jo sola stipendiu, bet nemaksa, un nav stimuls tad mācīties, tad labāk nebūtu solījuši, jo noskanojums sabojats..............
Īīri sen jau savas smadzenes un gēnus nolaiduši- galvenā izklaide piektdienas pabs(krogs).Mēs arī tam jau esam pietuvojušies.
pieredze pietiekama.
Atziņa - mēs lieliski mākam darīt visu, lai izskatītos sliktākie. Mūsu izglītības dokumenti ir nederīgi, jo, manuprāt, ierēdņi nav ne gribējuši, ne spējuši sakārtot formalitātes. Izglītības sistēmā mēs ar gliemeža ātrumu sekojam ārzemju pieredzei un sākam reformas, kad citur jau konstatēti trūkumi. Tas jau mūs neatturēs!
Mūsu izglītības programma ir pārbāzta ar niekiem, kas nogurdina bērnus. Bet nogurums nesekmē izpratni.
1. Mūzikā skolā vajadzētu tikai klausīties un ne vairāk, kā 1 st. nedēļā sākumskolā. Tie, kas var dziedāt, var arī padziedāt, bet tam domāta interešu izglītība. Lielie arī varētu pamācīties mūzikas literatūru. Notis!!!!!!!!! NAFIG nevajag skolā. Pulciņi, ansambļi, kori...tam domāti.
2. Sociālās zinības ir fufelis, kas atsevišķa priekšmeta statusā tikai tērē laiku. Šos jautājumus lieliski var risināt literatūras, svešvalodu un audzināšanas stundās.
3. Dabaszinības sākumskolā ir tāda glupa grābstīšanās aplietām, kas vēlāk tiek atkārtoti apgrābstītas pamatskolā, un tikai vidusskolā no tā visa varētu veidoties patiesa izpratne. Tāpēc arī šo priekšmetu sākumskolā vajadzētu mācīt tikai 1x nedēlā, turklāt nepiebāžot ar nevajadzīgiem jēdzieniem, kas sveši, īpaši pilsētas bērniem, bet dabas izjūtu nekādi nesekmē.
4. Gan ētika, gan kristīgā mācība ir lietas, kas atstājamas vecāku ziņā. Tikai nevajag bļaut, ka vecākiem nav laika, vecāki bezatbildīgi, plenderi... Tad arī skolā tas ir velti iztērēts laiks.
Pielieciet klāt literatūru - lai bērni lasa. Lai lasa par labām lietām, lai strādā ar literāriem tekstiem un raksta domrakstus.
5. Vēl par smalkajām lietām - vizuālo mākslu un mājturību un tehnoloģijām - nekādas jēgas no daudzām lietām, ko tur māca. Arī te būtu jādarbojas interešu pulciņos, studijās, kas ir visās mazpilsētās un lauku skolās.
6. Sākumskolas programma neveicina sistēmisku mācīšanos un stabilas izpratnes un zināšanu veidošanos skolēnos. Milzīgais apjoms tikai sarausta bērnu uztveri līdzīgi kā komiksi.
Paldies mammai2, kura atgādināja lielisko terminu "žurku skriešanās sacīkstes" :) Es domāju, ka katram cilvēkam, bērnus ieskaitot, ir jāatrod savs sapnis, jāsaprot kā viņš vēlas dzīvot, un uz to jātiecas. Ja kādam sapnis ir būt labākajam jebkurā jomā, uz priekšu - meties žurku sacīkstēs un uzvari! Bet vienmēr būs cilvēki, kurus interesēs kāds viens virziens un būs tikai normāli, ja viņš darbosies tajā, citus vairāk vai mazāk atstājot novārtā. Ir labi, ka skola dod iespēju uzkrāt zināšanas un attīstīt savas spējas dažādos virzienos, bet jāsaprot, ka katram nav vajadzīgs pilnīgi viss. Piekrītu Skolotāja, mamma, vecmāmiņa 06.10.2016. 20:42 komentāra pirmajai daļai, otrajai gan vairs ne. Ir milzīga atšķirība starp skolu un darbu: darbu katrs izvēlas, skolā ko nu māca, to māca visiem vienādi. Ja bērnam būs sapnis, kuru viņš vēlēsies piepildīt, viņš ātri vien sapratīs, ka, lai to sasniegtu, ir jāpiepūlas, reizēm ir jādara tas, ko nemaz negribas, bet viņš to darīs ar prieku.
Paldies, kolēģi - skolēni! Bija prieks sadarboties, šī pagodinājuma saņemšanā, iekļūstot topa 1. vietā. KOPĀ mēs esam spēks! KOPĀ mēs varam vairāk! :D
Izskatās, ka kārtējo reizi nepareizi traktēti statistikas dati un uzlikts skanīgs virsraksts. Aptauja ir visai subjektīvs instruments. Cik godīgi atbild, vai pareizi uztver jautājumu. Šajā gadījumā - nokavējuši dažas minūtes no stundas vai vispār nav bijuši uz stundu, attaisnoti vai neattaisnoti.
Un ko tu Latvijā? Izmācies, un strādā par grašiem. Aizbraukt apmaiņās arī īsti nevari, jo vidējās izglītības sertifikāts ārzemēs nav derīgs. Skrien maksāt par IELts un vēl sazin ko.
Komentāri
Rakstīt komentāru